Krievija izmanto “Estonia” nogrimušo vraku NATO izspiegošanai 0
Pastāv aizdomas, ka Krievija izmanto pirms vairāk nekā 30 gadiem nogrimuša prāmja “Estonia” vraku kā zemūdens slēptuvi spiegošanai pret NATO, liecina Vācijas mediju piektdien publicēts pētījums.
Raidsabiedrību WDR un NDR kopā ar “Suddeutsche Zeitung” veiktā pētījumā noskaidrots, ka vairāku NATO valstu rīcībā ir izlūkošanas informācija, kas liecina, ka pēdējos gados pie “Estonia” vraka ir novietots tehniskais aprīkojums, kas ļauj precīzi vadīt zemūdens bezpilota aparātus un robotus.
Tiek pieļauts, ka sensori izmantoti, lai ierakstītu NATO karakuģu un zemūdeņu “akustiskos parakstus”.
Rietumvalstu drošības dienestu amatpersonas arī uzskata, ka Krievijas militārās vienības varētu būt izmantojušas prāmja nogrimšanas vietu slepenu zemūdens operāciju mācībām.
“Estonia” vraks Baltijas jūrā apmēram 80 metru dziļumā atrodas apmēram 35 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Somijas Uto salas.
Prāmis nogrima vētras laikā 1994. gada 28. septembrī, kad bija ceļā no Tallinas uz Stokholmu, un tā ir viena no traģiskākajām miera laika jūras katastrofām mūsdienu vēsturē. Daudzu no 852 bojāgājušajiem mirstīgās atliekas tā arī netika atrastas.
Gadu pēc katastrofas Zviedrija, Igaunija un Somija parakstīja vienošanos, kas aizliedza nirt šajā vietā, lai aizsargātu mirušo mieru.
Ilgstoši ierobežojumi un ierobežota piekļuve pētniekiem un iestādēm nozīmē, ka gadu desmitiem šī teritoriju lielā mērā palikusi neskarta un tādējādi kļuvusi piemērota slepenām darbībām stratēģiski nozīmīgā Baltijas jūras daļā starp Zviedriju, Somiju un Baltijas valstīm.
Ziņojumā arī norādīts uz plašākām bažām par Krievijas zemūdens sensoru programmām un teikts, ka Rietumu izmeklētāji Baltijas reģionā ir identificējuši gadījumus, kad ir atrastas Krievijas tipa hidroakustiskās ierīces.
Kā raksta ziņojuma autori, Lietuva 2024. gada sākumā publicēja fotoattēlu, kurā redzams, ka Kuršu kāpā atrasts, iespējams, Krievijas izcelsmes hidroakustisks sonārs, un drošības ziņojumi norāda uz līdzīgiem atradumiem Lietuvā, Lielbritānijā, Īrijā un Latvijā.
Somijas robežsardze atteicās sniegt operatīvo informāciju, norādot, ka tā neatklāj informāciju par novērošanas pasākumiem. Igaunijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka tā kopā ar sabiedrotajiem uzrauga notikumu attīstību Baltijā.
