“Pirmo reizi mūsu pastāvēšanas vēsturē lietuvieši ir bagātāki par latviešiem,” norāda Auers 0
Baltijas valstis, lai gan vienotas un draudzīgas daudzos jautājumos, protams, ka tajā pašā laikā tiek nemitīgi salīdzinātas. Diemžēl jaunākie dati liecina, ka mēs, latvieši, krietni iepaliekam no saviem brāļiem dažādās jomās.
Šī ir pirmā reize Baltijas valstu jeb Baltu nāciju attīstības vēsturē, kad lietuvieši ir bagātāki par latviešiem, tātad, ja mēs skatāmies pēdējo 300 gadu vēsturi, tad Latvija, īpaši Rīga ir bijusi turīgākā Livonijas daļa un Lietuva bija vienmēr atpalikusī daļa, kas bija no Baltijas reģiona, vairāk agrāra, mazāk urbāna.
Kultūras un nācijas atmoda Lietuvā notika vēlāk, bet pēdējo 10 gados leiši mūs ir apsteiguši,” TV24 raidījumā “Latvijas labums” norāda Daunis Auers, Domnīcas LaSER valdes priekšsēdētājs.
Viņš gan norāda, ka latvieši potenciāls ir lielāks nekā leišu viena nozīmīga iemesla dēļ.
“Rīga vēl joprojām ir vienīgā metropole Baltijā – tās izmērs, vēsturiskais centrs, osta spēj konkurēt ar Helsinkiem un Stokholmu!” viņš uzsver.
Jau ziņots, ka novembrī, finanšu ministrs Arvils Ašeradens tikās ar Lietuvas finanšu ministru Kristupasu Vaitiekūnasu (Kristupas Vaitiekūnas), lai pārrunātu abu valstu makroekonomisko situāciju, sadarbību reģionālajā konkurētspējā, plānotās izmaiņas nodokļu sistēmā, kapitāla tirgus attīstību, kā arī valsts budžeta izstrādes izaicinājumus. Tikšanās laikā puses apliecināja ciešo Latvijas un Lietuvas partnerību un tās nozīmi Baltijas reģiona izaugsmē.
“Latviju un Lietuvu vieno ne tikai dziļas vēsturiskas saites, bet arī stabila un ilgstoša sadarbība, kas balstīta kopīgās interesēs un atbildībā par mūsu reģiona attīstību. Mūsu ekonomikas turpina demonstrēt noturību un spēju pielāgoties pašreizējai sarežģītajai ģeopolitiskajai situācijai. Atzinīgi vērtēju Lietuvas kolēģu spēju nodrošināt stabilu ekonomikas izaugsmi, kas nākamgad tiek prognozēta kā straujākā Baltijas valstu vidū. Mūsu kopīgā apņemšanās ievērot fiskālo disciplīnu un ilgtspējīgu attīstību palīdzēs mums pārvarēt globālos izaicinājumus un stiprināt Baltijas reģiona pozīcijas Eiropā,” norādīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Tikšanās laikā ministri apsprieda abu valstu ekonomisko attīstību un prognozes. Finanšu ministrs norādīja arī uz Latvijas ekonomikā vērojamo izaugsmes atjaunošanos – IKP pieaugumu, investīciju kāpumu, Eiropas Savienības fondu un Atveseļošanas fonda līdzekļu apguvi, kā arī kreditēšanas dinamiku pēc ilgstošas stagnācijas. Tāpat tika pārrunāta ārējās vides ietekme, tostarp inflācijas mazināšanās un privātā patēriņa pieaugums.
