Sergejs Lavrovs
Sergejs Lavrovs
Foto. Scanpix/The State Duma, Lower House of the Russian Parliament Press Service via AP

“Karstasinīgie igauņi…” Lavrovs atkal draud Baltijas valstīm pēc runām par NATO kodolatturēšanas spēkiem 17

Pievieno LA.LV

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs kārtējo reizi nācis klajā ar asiem paziņojumiem par Baltijas valstīm, apgalvojot, ka tās kļuvušas par galveno spiediena instrumentu pret Krieviju. Viņš asi reaģēja uz pēdējā laikā izskanējušajām diskusijām par iespējamu NATO kodolatturēšanas spēju izvietošanu alianses austrumu flangā. Par to vēsta Krievijas mediji.

Ko nekad nevajadzētu pacelt no zemes? Senie ticējumi sevi ir pierādījuši, bet ko darīt, ja ir svarīgi šo lietu pacelt?
Veselam
Cukurs asinīs var “uzšauties” arī bez kūkas: 3 ēdieni, ar kuriem vakaros labāk neaizrauties
Veselam
Organisms signalizē par briesmām: 12 pazīmes, kas var liecināt par nāves tuvošanos
Lasīt citas ziņas

Lavrovs apgalvoja, ka Latvija, Lietuva un Igaunija tagad esot galvenās “kaujas galviņas”, kuras Rietumi vērš pret Krieviju.

“Tagad viņi ir galvenās “kaujas galviņas”, kas tiek vērstas pret mums. Zinot šo igauņu karstasinīgo raksturu… Arī Lietuva un Latvija tagad paziņo, ka ir gatavas atteikties no aizlieguma izvietot savā teritorijā kodolieročus,” sacīja Krievijas ārlietu ministrs.
CITI ŠOBRĪD LASA

Šādi izteikumi izskanēja pēc tam, kad Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs un Lietuvas prezidents Gitans Nausēda pauda gatavību apspriest NATO kodolatturēšanas spēju iespējamu izvietošanu, ja to paredzētu alianses kopējā aizsardzības politika.

Abi prezidenti uzsvēruši, ka runa ir par NATO kolektīvās drošības pasākumiem, nevis par vienpusēju Baltijas valstu iniciatīvu.

Maskava uz šiem paziņojumiem reaģēja asi. Krievijas amatpersonas norādīja, ka iespējamu NATO kodolatturēšanas līdzekļu izvietošanu Baltijas valstīs uztvertu ļoti nopietni un neignorētu.

Lavrovs: Krievija negrasās izbeigt karu

Tajā pašā laikā Lavrovs atkārtoti paziņoja, ka Krievija negrasās pārtraukt karu Ukrainā, kamēr nebūs sasniegti Vladimira Putina izvirzītie mērķi.

Pēc viņa teiktā, Maskava joprojām uzstāj uz prasībām, kuras tika izvirzītas 2024. gada jūnijā. Tās paredz Ukrainas bruņoto spēku izvešanu no Doņeckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabaliem, Krimas un šo teritoriju atzīšanu par Krievijas daļu, atteikšanos no pievienošanās NATO, kā arī Ukrainas “demilitarizāciju” un “denacifikāciju”.

Lavrovs arī atkārtoti apsūdzēja Rietumvalstis iepriekš panākto vienošanos neievērošanā un paziņoja, ka Maskava vairs neuzticas Rietumu partneriem.

Savukārt Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs apgalvoja, ka Krievija karo ne tikai ar Ukrainu, bet arī ar Eiropas valstīm un ASV, tādēļ, viņaprāt, konflikts jau sen pāraudzis “pilna mēroga karā”, nevis tā dēvētajā “speciālajā militārajā operācijā”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.