Krūmpeoniju audzēšanas smalkumi 0
Lūdzu, pastāstiet par krūmpeonijām! Nopirku sešgadīgu stādu. Vai šie augi ir pietiekami ziemcietīgi? Aleksandrs Sirmais Lielvārdē
Galvenokārt krūmpeonijas (sauktas arī par kokveida peonijām) pavairo ar sēklām, šķirnes – veģetatīvi, potējot uz rūpīgi atdalītiem sakneņiem. Sešu gadu vecumā sējenis nepārsniedz 30 – 40 cm augstumu, tas sāks ziedēt tikai pēc viena vai diviem gadiem.
Iepodotu augu pastāvīgā vietā var stādīt rudenī vai arī pārziemināt telpās līdz pavasarim.
Lai krūmpeonijas nevajadzētu pārstādīt, rūpīgi jāizvēlas audzēšanas vieta. Sešus septiņus gadus veci krūmi slikti pacieš pārstādīšanu, to ļoti apgrūtina spēcīgi attīstījušies sakneņi. Kokveida peonijām piemērota saulaina, no vējiem aizsargāta vieta, vislabāk – pie ēku sienām, sētām. Zied arī pusēnā, bet ziedu tad ir mazāk.
Audzēšanai vislabākā ir smilšmāla augsne ar neitrālu reakciju. Tādā augsnē rok 60 x 60 x 60 cm stādīšanas bedri. Smilts zemē tai jābūt 80 cm dziļai: dibenā ieklāj apmēram 15 cm biezu māla slāni, bedri piepilda ar komposta un mālainas augsnes maisījumu, atkarībā no augsnes reakcijas ieteicams pievienot arī līdz 5 – 10 % koksnes pelnu (skābai augsnei vairāk). Mālā bedri rok līdz 70 cm dziļu, apakšā drenāžai 15 – 20 cm kārtā ieber akmens šķembas vai ķieģeļu lauskas, piepilda ar izraktās augsnes, komposta un grants maisījumu (attiecībā 5 : 4 : 1).
Augu stāda nedaudz dziļāk, nekā tas audzis iepriekš. Stādīšanas gadā rūpīgi jāieziemo – kad zeme sāk salt, ap krūma pamatni konusveidā apber sausu neitralizētu kūdru vai zāģskaidas.
– Ik gadu iepērkam stādmateriālu ārzemju firmās, diemžēl pasūtījumu saņemam tikai novembrī vai pat decembrī, – stāsta Nacionālā Botāniskā dārza Telpaugu izpētes un genofonda saglabāšanas departamenta vadītājs Agris Šiliņš, kurš audzē arī krūmpeonijas un nodarbojas ar šo augu selekciju. – Ziemas periodā augus glabājam vēsā, sausā pagrabā, neiekaltējot sakņu sistēmu, pavasarī pārdodam vai stādam pastāvīgā vietā.
Krūmpeoniju selekcijai pievērsušies daudzi audzētāji visā pasaulē (Eiropā, ASV, Ķīnā u.c), darbs noris ļoti intensīvi. Ir izveidots daudz krūmpeoniju šķirņu ar atšķirīgu ziedu formu un lielumu, piemēram, ‘Banquet’, ‘Alhambra’, ‘Black Panther’.
Latvijas stādaudzētavās krūmpeonijas vēl ir retums, tomēr vairākas sugas audzē arī pie mums.
• Delaveja krūmpeonija (Paeonia delavayi) – līdz 1,5 m augsts, mazzarains krūms ar plati kausveidīgiem, apmēram 5 cm platiem aveņkrāsas vai purpursarkaniem ziediem. Latvijā audzē reti, jo ziemās apsalst.
• Dzeltenā krūmpeonija (Paeonia lutea) – līdz 1 m augsts krūms ar nokareniem, 5 – 10 cm platiem, koši dzelteniem ziediem. Nelabvēlīgās ziemās var apsalt, taču labi ataug.
• Lemuāna krūmpeonija (Paeonia x lemoinei) – līdz 2 m augsts, mazzarains krūms ar lieliem, līdz 20 cm platiem, gaiši dzelteniem ziediem, Latvijā audzē reti, dati par ziemcietību ir pretrunīgi.
• Parastā krūmpeonija (Paeonia suffruticosa) – līdz 2 m augsts krūms ar smaržīgiem ziediem līdz 20 cm diametrā.
• Potaņina krūmpeonija (Paeonia potaninii) neizceļas ar dekorativitāti, bet ir vērtīga krustošanai ar parasto krūmpeoniju, lai radītu šķirnes ar pārsteidzoši skaistu ziedu krāsu. Šādos krustojumos Agris Šiliņš ieguvis hibrīdus ar lieliem, zeltaini sarkaniem ziediem. Dzinumi gan apsalst, bet sakņu sistēma ir tikpat izturīga kā parastajai krūmpeonijai.
