Foto: Paula Čurkste/LETA
Foto: Paula Čurkste/LETA
Ilustratīvs foto. Veikals “Rimi”.

“Beidzot arī Latvijā tas ir noticis! Nē, garšo pēc plastmasas!” Vietējie gardēži pretrunīgi vērtē revolūciju veikalu plauktos 40

Cukurs ir slēptā nāve, tas šobrīd atrodams ne tikai šokolādē, bet teju visur, arī kečupā, nemaz nerunājot par to milzīgo apjomu, kas paslēpies saldinātajos dzērienos.

Veselam
Pamosties plkst. 2.00 vai 3.00 naktī bez iemesla? Iespējams, pie vainas kāds no šiem pārtikas produktiem
Kokteilis
10 lietas, ko darīja 80. gadu bērni un kas šokētu mūsdienu bērnus
RAKSTA REDAKTORS
“Būs jāstrādā visas brīvdienas bez izņēmuma!” Modri pārsteidz pavāra darba piedāvājums un alga, kādu piedāvā Liepājā
Lasīt citas ziņas

Kāds vīrietis ar prieku dalījies ar atradumu veikalā – beidzot Latvijā ir pieejama limonāde bez cukura!

CITI ŠOBRĪD LASA

Cilvēka ikdienas uzturā cukura patēriņš ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē veselību – gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Pasaules Veselības organizācija (PVO) norāda, ka pieaugušajiem un bērniem vajadzētu ierobežot pievienotā cukura daudzumu līdz ne vairāk kā 10% no kopējās dienas enerģijas. Tomēr vēl labvēlīgākai ietekmei uz veselību PVO iesaka šo daudzumu samazināt līdz 5% no kopējā dienas kaloriju daudzuma.

Praktiski tas nozīmē, ka pie vidēji ieteicamā dienas kaloriju patēriņa – apmēram 2000 kilokalorijām – 10% cukura būtu aptuveni 50 grami. Savukārt optimālais, veselību veicinošais daudzums – 5% – veido aptuveni 25 gramus cukura dienā jeb apmēram sešas tējkarotes.

Šeit svarīgi atšķirt dabīgo cukuru, kas atrodams augļos, dārzeņos un piena produktos, no pievienotā cukura – tāda, kas tiek klāt pievienots pārtikas produktiem rūpnieciskās ražošanas procesā vai tiek lietots mājas apstākļos, saldinot dzērienus vai ēdienus. Pievienotais cukurs bieži vien ir sastopams arī tajos produktos, kas sākotnēji var nešķist saldi – piemēram, mērcēs, konservos, brokastu pārslās vai pat maizē.

Pārmērīgs pievienotā cukura patēriņš ir saistīts ar paaugstinātu risku saslimt ar 2. tipa cukura diabētu, aptaukošanos, sirds un asinsvadu slimībām, kā arī zobu bojājumiem. Tādēļ sabiedrības informēšana un individuāla pieeja cukura samazināšanai uzturā kļūst arvien aktuālāka, īpaši ņemot vērā moderno pārtikas produktu plašo klāstu ar augstu cukura saturu.

Lai labāk kontrolētu cukura patēriņu, speciālisti iesaka uzmanīgi lasīt produktu etiķetes, meklējot norādes uz pievienoto cukuru dažādās formās – piemēram, glikozi, fruktozi, saharozi, sīrupus vai medu. Mazāki, apzināti ikdienas ieradumu maiņas soļi, piemēram, atteikšanās no saldinātiem dzērieniem vai izvēle par labu nesaldinātām alternatīvām, var būtiski uzlabot veselību ilgtermiņā.

Cukurs pats par sevi nav ienaidnieks, bet tā daudzums un forma, kādā tas tiek uzņemts, ir būtiska veselīga dzīvesveida sastāvdaļa.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.