Medijs: Putina gals ir tuvu, un Krievija ir vāja, strauji degradējoša valsts 0
Analītiķis Marks Brolins laikrakstā “The Telegraph” norāda, ka Putina režīms Krievijā virzās uz sabrukumu, un Eiropai jāpārstāj baidīties no Maskavas.
ASV prezidents Donalds Tramps ir izklāstījis jaunu politisko kursu, kas varētu paātrināt kara beigas Ukrainā un nodarīt smagu triecienu vājinātajam Putina režīmam. Marks Brolins raksta, ka šis pagrieziens sastāv no diviem galvenajiem soļiem.
Pirmais solis – pieprasīt Eiropai pārtraukt drošības izmaksu pārlikšanu uz Amerikas nodokļu maksātāju pleciem. Tramps skaidri norādījis, ka NATO sabiedrotajiem jāuzņemas galvenā atbildība par savu aizsardzību. Eiropas valdības gadu desmitiem izmantojušas ASV dāsnumu, vienlaikus pērkot Krievijas naftu, faktiski finansējot Kremlī agresiju.
Otrais solis – atteikšanās no vecās Aukstā kara loģikas, saskaņā ar kuru Krievija bija neuzveicama un spējīga novest pasauli līdz trešajam pasaules karam. Patiesībā, kā norāda Brolins, Krievija ir vāja un strauji degradējoša valsts, kuras ietekmes sfēra jau vairākas desmitgades sarūk. Ukrainas iebrukums bija mēģinājums apturēt šo lejupslīdi, taču tas to tikai paātrināja.
Īpašu uzmanību piesaistījusi Trampa izteiktā iespēja piegādāt Ukrainai “Tomahawk” raķetes. ASV prezidenta tikšanās ar Volodimiru Zelenski Baltajā namā parādīja, ka šis jautājums pāriet praktiskajā līmenī. Kā atzīmē novērotājs, parādoties šīm raķetēm sarunu dienaskārtībā, reālais eskalācijas drauds pārgāja uz Krieviju, un Kremļa blefi pārstāja darboties.
Brolins uzsver, ka daudzas Eiropas valstis joprojām nav apzinājušās Krievijas vājumā esošo spēku. Pretēji publiskajām deklarācijām par atbalstu Ukrainai, Eiropa turpina pirkt Krievijas naftu un gāzi. Tā, piemēram, Ungārija un Slovākija aktīvi izmanto cauruļvadu piegādes, bet Francija, Nīderlande un Beļģija pat palielinājušas sašķidrinātās gāzes (LNG) iepirkumus no Krievijas 2025. gadā. Šīs darbības faktiski finansē Kremļa militāro budžetu.
Eksperts šādu politiku sauc par hipokrītisku un bīstamu. Viņš aicina Eiropas valstis pārstāt sevi taisnot, stiprināt savas aizsardzības spējas un beigt enerģētisko atkarību no Krievijas. Ungārijas un Slovākijas izņēmumiem nav jābūt mūžīgiem, un Francijai un citām valstīm ir laiks izlemt, kā Kremļa finansējums saskan ar viņu retoriku par atbalstu Ukrainai.
Brolins secina: kari nebeidzas ar skaistām stāstniecības naratīvām – tie beidzas, kad agresoram izsīkst resursi. Putins jau strauji iztērē savus ieročus, karavīrus un naudu. Un jo ātrāk rietumi aizvērs pēdējās “caurumiņas”, jo ātrāk Kremļa režīms būs spiests atzīt sakāvi.
