Pēc nodarbības pasniedzējai uzdodu vēl pāris jautājumu. 0
Vai turpmākās nodarbības būs līdzīgas?
Pirmajā nodarbībā centos parādīt visu, jo demonstrētie elementi kādam var šķist ļoti grūti, bet citam – ne. Rādīju to, kas gaidāms, jo, pamatojoties uz šo bāzi, strādāsim vismaz trīs mēnešus. Man parasti prasa, kad būs aktīvākas nodarbības, kad beidzot sāksim dejot. Viss notiks pakāpeniski. Tie, kuri turpinās apmeklēt nodarbības, jau zinās un spēs pareizi izpildīt demonstrētās kombinācijas. Nereti dalībnieki jūtas neveikli, šķiet, nekas nesanāk, bet pēc laika aiziet mājās, jūt muskuļus un arī enerģijas pieplūdumu. Tāpat kā ar daudz ko dzīvē, lai iepazītu, tas jāpamēģina vairākkārt.
Pati esat bijusi baletdejotāja. Vai šī dejas tehnika saistīta ar baletu?
Jā, ķermeņa apakšdaļa, vēders, dibens un kājas jātur stipras, savāktas tāpat kā baletā. Pirkstus stiepjam līdz galam, veicam daudzas izvērstās pozīcijas. Tomēr vairāk izmantojam paralēlās pozīcijas, kas man pašai ļoti patīk, jo vairs negribas lauzt sev ceļus un gurnus.
Vai iespējams gūt traumas? Varbūt ir elementi, kas iesācējiem nebūtu ieteicami?
Nevaru iedomāties. Tad vajadzētu izdarīt kaut ko ļoti traku – uzlēkt un nemākulīgi piezemēties. Ejot pa ielu, arī var sev nodarīt pāri. Šajā nodarbībā sevi traumēt ir gandrīz neiespējami, jo es stāstu visu, kas jāievēro. Es nesaku, ka ar degungalu jāsasniedz celis, bet, līdzīgi kā jogā, jādara tik daudz, cik var, un galvenais – pareizi. Kad griežamies torsion, darām tik daudz, cik varam. Protams, sports ir sports, un cilvēks mēdz pārcensties.
Vai var traucēt kādas veselības kaites?
Es teiktu, ka nē. Šie vingrojumi drīzāk ieteicami katram veselības uzlabošanai. To pamatā ir elpošana un stiepšanās. Ja cilvēks vēlas ar to nodarboties profesionāli, tad parādās dažādi lēcieni, piruetes un, protams, var gadīties visādi. Bet līdz tādam līmenim pakāpeniski jāaug, apgūstot nepieciešamās prasmes, lai nerastos grūtības.
Latvijā šādas nodarbības laikam ir kaut kas pilnīgi jauns.
Jā, Tecnica Cubana, Tecnica de la danza Latvijā ir jaunums. Mēs esam aizsācēji. Protams, mūsu valstī ļoti augstā līmenī ir laikmetīgā un modernā deja, kā arī balets, bet ne šī nodarbe.
Mēs ar Tomu apguvām afrodejas Kubas mākslas universitātē ISA. Es uzzināju par šīm nodarbībām Kubas Nacionālajā teātrī, kur dejas ir ļoti augstā līmenī. Bija iespēja trīs reizes nedēļā tās apmeklēt, un es, protams, to izmantoju. Man ļoti iepatikās Tecnica de la danza, Tecnica Cubana. Ieradās cilvēki no Operas, brauca profesionāli dejotāji no Amerikas, kā arī vienkāršie kubieši, kuri kādreiz bērnībā dejojuši.
No Amerikas aizgūto moderno deju Kubā apvienoja ar klasisko baletu. Dažādi elementi, piemēram, ondulacion (ķermeņa viļņošanās), raksturīgi afrodejai. Kubā nav tā, ka pasniedzējs atnāk uz nodarbību un kaut ko izdomā. Reizi gadā notiek sanāksme, kurā izveido un sistematizē visas kombinācijas, ko demonstrēju nodarbībā. Kombinācijās jāievēro noteikta secība. Tāpēc varu teikt, ka Kubā apgūst to pašu, ko mācu es.
Ar ko šī deja atšķiras no citām?
Tecnica de la danza pēc būtības nav deja. Tā ir sagatavošanās pirms laikmetīgās, modernās dejas. Tāpat kā operas, baleta teātrī katru rītu vingrinās ar klasisko deju, arī šī sagatavošana noder laikmetīgās dejas dejotājiem.
Toms piebilst: “Nodarbībās modernā bāze ir apvienota ar baletu. Daudziem gribas pamēģināt kaut ko no baleta, bet ir jau par vēlu, vecums neļauj. Šī ir lieliska iespēja tādiem amatierim kā es, kurš, piemēram, sāka dejot tikai 26 gadu vecumā, sakārtot savu ķermeni, iemācīties pareizu stāju. Man, protams, nekad nebūs perfektas baletdejotāja kondīcijas, bet es iemācīšos skaistāk kustēties. Ja cilvēks grib dejot, šo nodarbi ieteiktu apmeklēt paralēli citai deju nodarbībai, kurā var izpausties emocionāli. Šeit vairāk palīdzam apgūt savu ķermeni, lai spētu kvalitatīvāk kustēties dejā un dzīvē. Jau pēc pāris mēnešiem varēs just, ka, ejot pa ielu, ķermenis kļuvis staltāks, garāks, graciozāks.”
Vai pastāv vecuma ierobežojumi?
Nav ierobežojumu. Ja ir vēlme, var vingrot kaut vai 60–70 gadu vecumā. Tomēr pavisam maziem bērniem šīs nodarbības neieteiktu, jo jāspēj just un pazīt savu ķermeni. Varētu sākt ap 12–13 gadu vecumu.
Raksta pilno versiju var lasīt žurnāla septembra numurā vai tā elektroniskajā versijā
