“Tā ir Trampa lielākā kļūda!” Urzula fon der Leiena un Makrons maina spēles noteikumus 0
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja un Francijas prezidents cenšas piesaistīt amerikāņu pētniekus ar jaunu programmu “Izvēlies Eiropu zinātnei”, raksta Politico.
Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena pirmdien kritizēja ASV prezidenta Donalda Trampa kampaņu pret Amerikas augstāko izglītību, atklājot pusmiljarda eiro plānu ārvalstu pētnieku piesaistei.
“Mūsdienu pasaulē tiek apšaubīta zinātnes loma. Tiek apšaubītas investīcijas fundamentālā, brīvā un atvērtā pētniecībā. Kāda gigantiska kļūda,” sacīja fon der Leiena. “Zinātnei nav pases, dzimuma, etniskās piederības vai politiskās partijas.”
Piedaloties kopā ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu Parīzes slavenajā Sorbonnas universitātē, fon der Leiena paziņoja, ka iniciatīva “Izvēlies Eiropu zinātnei” paredz no 2025. līdz 2027. gadam piešķirt 500 miljonus eiro, lai piesaistītu ārvalstu pētniekus un “atbalstītu labākos un spožākos zinātniekus no Eiropas un visas pasaules.”
Makrons piebilda, ka Francija piešķirs vēl 100 miljonus eiro no programmas “Francija 2030”, lai piesaistītu pētniekus un padarītu Eiropu par “drošu patvērumu” zinātnei.
“Bez brīvas un atvērtas zinātnes nevar pastāvēt ilgtermiņa demokrātija,” viņš sacīja.
Daudzi runātāji pasākumā kritizēja Trampa centienus samazināt federālo pētniecības finansējumu un draudus atņemt miljardiem dolāru lielu finansējumu tādām universitātēm kā Hārvarda, reaģējot uz konservatīvu kritiku par augstāko izglītību un apsūdzībām par antisemītismu universitāšu pilsētiņās. Gan Francijas augstākās izglītības ministrs Filips Baptiste, gan Stenfordas universitātes zinātnes vēstures profesors Roberts Proktors notiekošo ASV nosauca par “apgaismības pretstatu.”
Lai gan fon der Leiena vārdā neminēja nedz amerikāņu pētniekus, nedz Trampu, viņas mērķi bija skaidri. Viņa pat strukturēja savu runu ap Marijas Kirī stāstu – izcilo Nobela prēmijas laureāti, kura bēga no cariskās Krievijas okupētās Polijas uz Franciju.
Makrons bija vēl tiešāks.
“Mums nevajadzētu noniecināt to, kas šodien ir likts uz spēles. Pirms dažiem gadiem neviens nevarēja iedomāties, ka viena no pasaules lielākajām demokrātijām likvidēs pētniecības programmas tikai tāpēc, ka tajās ir vārds ‘daudzveidība’,” viņš sacīja. “Neviens nevarēja iedomāties, ka viena no pasaules lielākajām demokrātijām vienā rāvienā varētu liegt vīzu saņemšanas iespēju pētniekam.”
Fon der Leiena arī paziņoja, ka izvirzīs “Eiropas inovācijas aktu” un “Jaunuzņēmumu un izaugsmes stratēģiju”, lai samazinātu birokrātiju un uzlabotu piekļuvi riska kapitālam, palīdzot pārvērst zinātniskās inovācijas uzņēmējdarbībā. Viņa solīja juridiski nostiprināt zinātniskās pētniecības brīvību kontinentā, piedāvājot “Eiropas pētniecības telpas aktu.”
Viņa piebilda, ka vēlas, lai ES valstis līdz 2030. gadam pētniecībai atvēlētu 3% no sava iekšzemes kopprodukta, lai gan Brisele jau gadu desmitiem cenšas panākt, lai dalībvalstis sasniegtu šo mērķi, līdz šim nesekmīgi.
Makrons pagājušajā mēnesī izziņoja līdzīgu programmu “Izvēlies Franciju zinātnei”, taču iniciatīva tika kritizēta Francijas pētnieku vidū, kuri cīnās par augstākām algām un labākiem darba apstākļiem, lai konkurētu ar amerikāņu kolēģiem. Francijas prezidents sacīja, ka viņi ir saņēmuši “vairākus simtus” pieteikumu šai programmai.
Makrons jau Trampa pirmā termiņa laikā mēģināja līdzīgi piesaistīt pētniekus pēc tam, kad ASV prezidents izstājās no Parīzes klimata vienošanās, taču nav skaidrs, cik lielā mērā programma “Padarīsim mūsu planētu atkal lielisku” bija veiksmīga.
Makrons pirmdien sacīja, ka šī programma ļāva Francijai “uzņemt labākos pētniekus,” kuru darbs klimata zinātnes jomā bija apdraudēts.
