Foto: REUTERS/SCANPIX
Foto: REUTERS/SCANPIX
Ilustratīvs foto. Vācijas karogs plīvo pie Vācijas Bundestāga, parlamenta apakšpalātas, Berlīnē.

Kur un kā dzīvoja pirms 300 000 gadiem? Vācijā atrasti senākie cilvēku atstātie pēdu nospiedumi… 16

Žurnālā “Quaternary Science Reviews” savu pētījumu publicējuši zinātnieki no Tībingenas Universitātes un Zenkenbergas “Cilvēka evolūcijas un paleoapkārtnes centra” (Senckenberg Center for Human Evolution and Paleoenvironment) starptautiskas pētnieku komandas, kuri informējuši sabiedrību par senākajiem Vācijā atrastajiem aizvēsturisko cilvēku pēdu nospiedumiem, tā vēstīja ārvalstu zinātnes portāls “Pxys.org“.

Reklāma
Reklāma
Veselam
Lūk, kā izskatās nekopta sieviete: 7 pazīmes, kas par to liecina 30
Pircēja pasūta pilnīgi vienādas preces no “Temu”, “Shein” un “AliExpress”. Rezultāti bija pārsteidzoši 26
RAKSTA REDAKTORS
“Tagad darba nav, pēc jaungada gāzīs riņķī un atkal būs jārauj pa 16 stundām bez brīvdienām!” Santa par bezjēdzībām darbā valsts iestādēs
Lasīt citas ziņas

Pēdas tika atrastas aptuveni 300 000 gadu vecajā Šēningenas paleolīta atsegumu kompleksā Lejassaksijā. Tā saucamā Heidelbergas cilvēka (Homo heidelbergensis) pēdu tuvumā atrastas arī vairāku dzīvnieku atstātās pēdas – kopā tās sniedz nelielu ieskatu tā laika ekosistēmā.

Klajā bērzu un priežu meža vidū, kuru klāj bieza zāļaugu zemsedze, vizuļo dažus kilometrus garš un vairākus simtus metru plats ezers. Lai padzertos vai mazgātos, tā slīkšņainajos krastos pulcējas ziloņu, degunradžu un citu pārnadžu ganāmpulki. Šis ainavas vidū atrodas neliela Heidelbergas cilvēku ģimene – sen izmirusi cilvēku suga.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Tā varētu būt izskatījies Šēningenē, Lejassaksijā, pirms 300 000 gadu,” tā skaidroja nesen publicētā pētījuma galvenais autors Dr. Flavio Altamura (Flavio Altamura), kurš strādā “Šenkenbergas Cilvēka evolūcijas un paleoapkārtnes centrā Tībingenas Universitātē” (SHEP). “Mēs pirmo reizi veicām detalizētu fosilo pēdu nospiedumu izpēti divās Šēningenas vietās.” Šīs pēdas kopā ar informāciju, kas iegūta sedimentoloģisko, arheoloģisko, paleontoloģisko un paleobotānisko analīžu rezultātā, sniedz mums ieskatu par tā laika vidi un zīdītājiem, kas savulaik dzīvojuši šajā teritorijā.

Foto: Ekrānuzņēmums no Twitter/Earth Archives profila/Tībingenas Universitāte
Žurnālā “Quaternary Science Reviews” savu pētījumu publicējuši zinātnieki no starptautiskas pētnieku komandas, kuri informējuši sabiedrību par senākajiem Vācijā atrastajiem aizvēsturisko cilvēku pēdu nospiedumiem. Pēdas tika atrastas aptuveni 300 000 gadu vecajā Šēningenas paleolīta atsegumu kompleksā Lejassaksijā.

Starp atrastajiem pēdu nospiedumiem vismaz trīs atbilst hominīnu (cilvēkpērtiķu un cilvēku dzimtas cilts, kurā apvienotas visas cilvēka sugas pēc nodalīšanās no tuvākās radnieciskās līnijas – šimpanžu cilts) pēdu nospiedumiem – datētas kā aptuveni 300 000 gadu vecas: tās ir vecākās Vācijā līdz šim atrastās cilvēka pēdas, un, visticamāk, tās atstājuši Heidelbergas cilvēki (Homo heidelbergensis) Šēningenē atrastās cilvēku pēdas zinātnieki saista ar nelielu, salīdzinoši jaunu indivīdu grupu, kuri savulaik izmantoja ezeru un tā tuvumā atrodamos resursus.

“Atkarībā no gadalaika ezera apkārtnē bija pieejami dažādi augi, augļi, lapas, dzinumi un sēnes. Mūsu atklājumi apstiprina, ka izmirušie cilvēki dzīvoja seklu ezeru vai upju krastos. To atklāj arī citās agrīnā un vidējā pleistocēna atradnēs atrasto hominīnu pēdu nospiedumi,” saka Altamura.

Dažādās Šēningenē atrastās pēdas sniedz savdabīgu priekšstatu par ģimenes sadzīvi, kā arī var sniegt būtisku informāciju par hominīnu grupu uzvedību un sociālo sastāvu, kā arī to savstarpējo mijiedarbību ar ziloņu ganāmpulkiem un citiem mazākiem zīdītājiem, teikts pētījumā. “Analizējot atrastos pēdu nospiedumus, tostarp bērnu un jauniešu pēdas, domājams, ka tie vairāk līdzinās kādas ģimenes pastaigas laikā, un nevis pieaugušo mednieku grupas atstātiem nospiedumiem” saka arheologs un fosilo pēdu nospiedumu eksperts.

Reklāma
Reklāma

Papildus atrastajām cilvēku pēdām komanda analizēja arī virkni zemē iemīto ziloņu pēdu, kas attiecināmas uz izmirušu sugu Palaeoloxodon antiquus – ziloni ar taisniem ilkņiem, kas bija tā laika lielākais sauszemes dzīvnieks – tā pieauguša tēviņa svars varēja sasniegt pat 13 tonnas.

“Šēningenē atrastās ziloņu pēdas ir visai iespaidīgas – tās sasniedz 55 cm garumu. Dažos gadījumos nospiedumos mēs atradām arī koka fragmentus, kurus dzīvnieki bija iespieduši tolaik vēl mīkstajā augsnē,” tā skaidro izrakumu vadītājs Dr. Jordi Serangeli, raksta “phys.org.”. “Tika konstatēta arī viens degunradža – Stephanorhinus kirchbergensis vai Stephanorhinus hemitoechus – pēdas nospiedums. Tas ir līdz šim vienīgais Eiropā atrastais šīs pleistocēna laika sugas dzīvnieka pēdas nospiedums.”

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.