“Kur visas apkopējas un krāvēji? Vai latvieši vairs negrib strādāt ar rokām?” Simtiem vakanču ss.com izraisa asu strīdu par algām, ka simtiem 0
Sociālajos tīklos plašu diskusiju izraisījis ieraksts par darba sludinājumiem portālā “SS.com”, kur kāds lietotājs pievērsis uzmanību, ka fiziska darba vakances ir ievērojami biežāk sastopamas nekā daudzu citu profesiju piedāvājumi.
Ierakstā norādīts, ka “SS.com” sludinot darbu 358 apkopējām, 53 istabenēm, 93 krāvējiem, 197 palīgstrādniekiem un 222 strādniekiem, kamēr citām profesijām sludinājumu skaits esot līdz 20. Autors jautā: “Vai tas nozīmē, ka mēs gribam sēdēt pie datoriem un vairāmies fizisku darbu?”
Jautājums ātri vien aizsāka plašu viedokļu apmaiņu. Daudzi komentētāji nepiekrita domai, ka cilvēki vienkārši nevēlas strādāt fiziski. Viņuprāt, problēma slēpjas nevis pašā darba veidā, bet atalgojumā un attieksmē pret šiem darbiniekiem.
“Es domāju – vairās no ‘iespaidīgā’ atalgojuma,” ironizē kāds komentētājs. Cits norāda: ja privātajā sektorā par uzkopšanas darbiem dienā iespējams saņemt 70 līdz 200 eiro pēc nodokļu nomaksas, tad nav motivācijas strādāt uzņēmumā, kur par astoņu stundu darba dienu “uz rokas” sanāk ap 33 eiro.
Īpaši daudz reakciju izpelnījās komentārs par apkopēju darbu. Kāda lietotāja raksta, ka apkopējas ir viens no nenovērtētākajiem darbiem – visa diena jāpavada uz kājām, nepārtraukti jāpamana, kur kas ir netīrs, bet, ja kaut kas nav uzkopts pietiekami ātri, seko aizrādījumi. Viņa norāda, ka par šādu darbu nereti tiek maksāti aptuveni 550 eiro “uz rokas”.
“Pazemojums nav būt apkopējai. Pazemojumu rada darba vieta, kurā nenovērtē,” raksta komentētāja, uzsverot, ka fiziska darba darītāji bieži saskaras ne tikai ar zemu algu, bet arī ar attieksmes problēmām.
Daļa komentētāju uzskata, ka šādu vakanču daudzums drīzāk apliecina – darbinieki ir vajadzīgi, bet darba devēji nespēj vai nevēlas par šo darbu cilvēkcienīgi samaksāt. Kāds raksta, ka “ir ļoti populāri tēlot biznesmeņus uz strādnieku rēķina”.
Citi gan norāda, ka ne visus sludinājumus var vērtēt vienādi. Ir uzkopšanas darbi, kas aizņem tikai pāris stundas dienā, un daļa cilvēku tos apvieno ar citiem darbiem, tādējādi nopelnot vairāk nekā vienā pilnas slodzes darbavietā.
Diskusijā izskan arī viedoklis, ka “SS.com” nav pilnīgs darba tirgus spogulis. Vairāki komentētāji atgādina, ka portāls biežāk tiek izmantots mazkvalificēta darba sludinājumiem, savukārt amatiem, kur nepieciešams CV, portfolio, sertifikāti vai specifiska pieredze, cilvēki biežāk skatās “CV.lv”, “LinkedIn” vai konkrētu uzņēmumu vakanču sadaļas.
“SS nav izplatītākā vieta, kur izsludina citādus darbus. Labāk skatīties CV.lv,” norāda kāds komentētājs. Vēl kāds piebilst, ka viņam pat prātā neienāktu meklēt darbu caur “SS.com”, jo viņu interesējošie uzņēmumi šo platformu neizmantojot.
Savukārt citi komentētāji norāda, ka cilvēki nevairās no fiziska darba kā tāda, bet izvērtē algas un pienākumu attiecību. Kāds raksta: “Es labāk par 12 eiro stundā strādāšu noliktavā, nevis par 8 eiro stundā ofisā pie datora.”
Vēl kāds komentētājs uzsver, ka apkopēja, istabene, krāvējs un palīgstrādnieks apzinās sava darba vērtību. Viņa ieskatā cilvēki nevairās no fiziska darba, bet no darba devējiem, kuri nespēj šo darbu novērtēt.
Diskusijā parādās arī plašāks jautājums par automatizāciju un mākslīgo intelektu. Kāds norāda, ka daļu darbu pārņem AI, bet “mazgāt grīdas un slaucīt ielas AI nevarēs”. Citi iebilst, ka pagaidām mākslīgais intelekts vairāk palīdz, nevis pilnībā aizstāj profesijas. Piemēram, datu ievadē dažos uzņēmumos darbinieku vietā jau tiek izmantoti automatizēti risinājumi, bet cilvēkam paliek pārbaudes un uzraudzības funkcija.
Daļa komentētāju arī atgādina par praktiskiem dzīves apstākļiem – ne visi var strādāt fizisku darbu veselības, ģimenes vai bērnu aprūpes dēļ. Kāda lietotāja norāda, ka darbu pie datora reizēm iespējams apvienot ar bērna pieskatīšanu mājās, bet fizisku darbu šādi darīt nevar. Turklāt ar zemu apkopējas algu ne vienmēr iespējams uzturēt ne sevi, ne bērnu.
Tādējādi viens šķietami vienkāršs jautājums par darba sludinājumu skaitu izvērties daudz plašākā diskusijā – nevis par to, vai cilvēki “grib sēdēt pie datoriem”, bet par atalgojumu, darba cieņu, fiziska darba novērtējumu un to, cik patiesībā taisnīgi tiek vērtēti darbi, bez kuriem ikdiena nevarētu funkcionēt.
