“Ar 600 eiro izdzīvot ir ļoti grūti…” Kamēr pieaug vidējā alga, laukos iedzīvotāja cīnās par katru eiro 0
Kamēr oficiālās statistikas datos norādīts, ka vidējā neto alga Latvijā 2026. gada pirmajā ceturksnī pārsniedz 1300 eiro neto, daļa iedzīvotāju reģionos saskaras uz pavisam citu realitāti – izdzīvošanu ar zemākiem ienākumiem un nepieciešamību pēc papildu darbiem vai ģimenes atbalsta.
Par savu pieredzi stāsta Iveta no Gulbenes novada, kura ikdienā apvieno algotu darbu ar papildu ienākumu gūšanu individuālajā komercdarbībā.
“Ar 500-600 eiro izdzīvot ir ļoti grūti”
Iveta norāda, ka reģionos ienākumu līmenis bieži ir zems, bet dzīves izmaksas – neatkarīgi no tā – turpina pieaugt.
“Ja uz rokas ir 600 eiro un ar šādu summu jāizdzīvo, tajā skaitā jāmaksā par elektrību, pārtiku un visu pārējo, tad ir tiešām ļoti grūti,” viņa saka.
Iveta pirms pāris gadiem strādājusi arī vietējā pienotavā, kur alga bija 250 eiro. Vīrs pēc atgriešanās no darba ārzemēs pasmējās un prasīja: “Tas ir par dienu vai par mēnesi?”
Viņas ieskatā problēma ir arī tajā, ka oficiālie vidējie rādītāji neatspoguļo situāciju laukos.
“Es uzskatu, ka tas ir traģiski un nesaprotu, kur viņi ņem tās vidējās darba algas valstī,” viņa norāda.
Iveta piemin arī to, ka daudzi cilvēki laukos cenšas nodrošināt papildu ienākumus, veidojot nelielus saimnieciskos darbus, pašražošanu vai citu papildu nodarbošanos.
“Es pati audzēju dārzeņus un daru visu, kas iespējams,” viņa saka. Taupot izdevumus, viņa ikdienā izvēlas pārvietoties ar velosipēdu vai kājām.
Lai nodrošinātu papildu ienākumus, Iveta reģistrējusi individuālo komersantu (IK) un mēģinājusi attīstīt mājražošanu. Tomēr viņa uzskata, ka administratīvās prasības un apkārtējās vides attieksme mazajiem uzņēmējiem var būt sarežģīta.
Kontrasts ar oficiālo statistiku
Ivetas ienākumi kontrastē ar valsts oficiālajiem datiem.
Centrālās statistikas pārvaldes jaunākajos datos par 2026. gada 1. ceturksni redzams:
- vidējā bruto alga Latvijā – 1831 eiro
- darba samaksas mediāna – 1457 eiro bruto
- vidējā samaksa par vienu nostrādāto stundu – 11,87 eiro bruto
Statistika liecina arī par algu pieaugumu gada laikā aptuveni par 4-5%.
Vienlaikus CSP norāda, ka augstākās algas ir finanšu, informācijas un komunikācijas, kā arī enerģētikas nozarēs.
Sociālajos medijos publicētā CSP statistika izraisījusi diskusijas komentētāju vidū.
Kāda iedzīvotāja Jana jautā, no kurienes tiek iegūti algu dati – no respondentu aptaujām vai Valsts ieņēmumu dienesta?
Centrālā statistikas pārvalde komentārā skaidro:
“Datu avots ir ceturkšņa izlases apsekojums, kurā piedalās aptuveni 5,3 tūkstoši iestāžu un uzņēmumu, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta administratīvie dati. Uzņēmumi izlasei tiek atlasīti nejauši ekonomiski aktīvo uzņēmumu grupās, kas veidotas pēc nozares, uzņēmuma lieluma un sektora. Lai mazinātu respondentu slogu, izlase pēc iespējas tiek veidota ar rotācijas principu. Vienlaikus lielie uzņēmumi ar 100 un vairāk darbiniekiem, kā arī sabiedriskā sektora vienības apsekojumā tiek iekļautas pastāvīgi un netiek rotētas.”
Ko situācijas risināšanai piedāvā valsts?
Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA), komentējot nodarbinātības un labklājības līmeni reģionos, uzsver, ka iedzīvotājiem ir pieejams plašs atbalsta instrumentu klāsts darba tirgus piedāvājuma un pieprasījuma sabalansēšanai.
Lai palīdzētu tiem, kuriem darba atrašanu apgrūtina attālums un transporta izmaksas, NVA piedāvā reģionālās mobilitātes atbalstu. Tas sniedz iespēju četrus mēnešus saņemt kompensāciju transporta vai dzīvesvietas izdevumiem, ja darbs atrodas vismaz 15 kilometru attālumā no deklarētās dzīvesvietas.
Tāpat aģentūra norāda, ka tiek sniegts specifisks finansējums un konsultācijas biznesa plāna izstrādei tiem, kuri vēlas uzsākt komercdarbību vai pašnodarbinātību.
Savukārt iedzīvotājiem, kuri darbu nespēj atrast ilgstoši, NVA sadarbībā ar pašvaldībām piedāvā algotos pagaidu sabiedriskos darbus. Šajā programmā tiek nodrošināta 300 eiro mēneša atlīdzība, un tā ir mērķēta tieši neaizsargātākajām sabiedrības grupām – ilgstošiem bezdarbniekiem (bez darba vismaz 36 mēnešus), personām ar invaliditāti, pirmspensijas vecuma cilvēkiem un citām grupām, palīdzot viņiem saglabāt pamata darba iemaņas.
Kamēr oficiālā statistika rāda algu pieaugumu un vidējo ienākumu līmeni virs 1300 eiro neto, daļai iedzīvotāju reģionos ikdienas realitāte joprojām nozīmē dzīvošanu no vairākiem ienākumu avotiem un papildu darbiem, lai segtu pamatizdevumus.
