Kurās Eiropas valstīs pelna visvairāk? Publicētais reitings atklāj, kā uz pārējo fona izskatās Latvija 5
Lai gan algas Eiropā turpina pieaugt, atšķirības starp valstīm joprojām ir ļoti ievērojamas. Jaunākie Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati liecina, ka vidējā gada bruto darba samaksa Eiropas valstīs svārstās no nepilniem 19 tūkstošiem eiro līdz vairāk nekā 107 tūkstošiem eiro gadā.
Saskaņā ar OECD 2026. gada ziņojumu par darba samaksu visaugstākās vidējās algas Eiropā saņem Šveicē strādājošie. Tur vidējā gada bruto alga sasniedz 107 487 eiro. Šveice ir vienīgā Eiropas valsts, kur šis rādītājs pārsniedz 100 tūkstošus eiro gadā.
Otrajā vietā ierindojas Islande ar vidējo gada bruto algu 85 950 eiro apmērā. Savukārt starp Eiropas Savienības valstīm līdere ir Luksemburga, kur vidējā gada alga sasniedz 77 844 eiro. Eiropas kopējā reitingā Luksemburga ieņem trešo vietu.
Pirmajā pieciniekā atrodas arī Dānija ar 71 961 eiro un Nīderlande ar 69 028 eiro gadā. Ļoti tuvu ir arī Norvēģija, kur vidējā gada bruto darba samaksa sasniedz 68 420 eiro.
No lielākajām Eiropas ekonomikām vislabākie rezultāti ir Vācijai, kur vidējā gada bruto alga sasniedz 66 700 eiro. Nedaudz atpaliek Apvienotā Karaliste ar 65 340 eiro gadā. Savukārt Francijā vidējā alga ir 45 964 eiro, Itālijā 36 594 eiro, bet Spānijā 32 678 eiro gadā.
Reitinga lejasgalā pārsvarā atrodas Centrālās un Austrumeiropas valstis. Zemākās algas Eiropas Savienībā reģistrētas Slovākijā, kur vidējā gada bruto alga ir 19 590 eiro. Tai seko Ungārija ar 21 257 eiro un Latvija ar 21 321 eiro gadā.
Nedaudz augstāk atrodas Čehija, Portugāle un Polija. Savukārt Lietuva ar vidējo gada bruto algu 28 474 eiro pārsniedz 25 tūkstošu eiro robežu, tomēr vēl nesasniedz 30 tūkstošus eiro gadā. Arī Igaunija un Grieķija ierindojas līdzīgā pozīcijā.
Tomēr aina būtiski mainās, ja algas salīdzina pēc pirktspējas. Šis rādītājs ļauj novērtēt, cik daudz preču un pakalpojumu cilvēks par savu algu faktiski var atļauties iegādāties konkrētajā valstī, ņemot vērā dzīves dārdzību.
Pēc pirktspējas līmeņa arī šoreiz līdere ir Šveice, kur vidējā gada alga sasniedz vairāk nekā 106 tūkstošus ASV dolāru. Augstas pozīcijas ieņem arī Vācija, Luksemburga, Nīderlande, Dānija un Norvēģija.
Interesanti, ka, vērtējot algas pēc pirktspējas, dažas valstis būtiski uzlabo savas pozīcijas. Lielākais kāpums fiksēts Turcijai, kas no pēdējās vietas bruto algu reitingā pakāpusies uz 18. vietu. Savukārt Islande un Igaunija pēc šī rādītāja zaudē vairākas pozīcijas.
Speciālisti norāda, ka algu atšķirības starp valstīm nosaka vairāki faktori. Starp būtiskākajiem ir ekonomikas struktūra, darba ražīgums, arodbiedrību ietekme, kolektīvās vienošanās un dzīves dārdzība. Valstīs, kur attīstīti finanšu, tehnoloģiju un citi augstas pievienotās vērtības sektori, algas parasti ir ievērojami augstākas.
Vienlaikus jāņem vērā, ka pētījumā izmantotas bruto algas, tāpēc faktiskā summa, ko iedzīvotāji saņem savos bankas kontos pēc nodokļu nomaksas, dažādās valstīs var būtiski atšķirties. Turklāt aprēķinos galvenokārt iekļauti pilnas slodzes darbinieki privātajā sektorā, neaptverot vairākas jomas, piemēram, izglītību, veselības aprūpi un valsts pārvaldi.
