Kurš grīdas segums palīdz ietaupīt uz apkuri? Praktisks salīdzinājums 0
Grīdas segumu parasti izvēlas pēc dizaina un praktiskuma, taču tam ir tieša ietekme arī uz apkures sistēmas darbību. Materiāla biezums, konstrukcija un siltumvadītspēja nosaka, cik ātri grīda uzsilst un cik patīkama tā ir ikdienā. Un nereti tieši subjektīvās sajūtas nosaka, vai telpā ir “silti” vai tomēr gribas pagriezt apkuri par vienu grādu augstāk.
Šajā rakstā apkopota praktiska informācija un noderīgi materiāli no Anitras sagatavotajiem ceļvežiem — lai palīdzētu saprast, kā dažādi segumi uzvedas uz apsildāmām grīdām un kā to izvēle ietekmē komfortu.
Kā grīdas segums ietekmē siltuma nodošanu?
Neatkarīgi no apsildes veida siltumam jātiek cauri grīdas konstrukcijai. Plāni, blīvi materiāli to vada ātrāk, bet biezāki un mīkstāki — lēnāk. Taču ne mazāk svarīga ir sajūta, kā grīda šķiet basām kājām.
Piemēram:
- flīzes šķiet vēsas arī pie +27 °C, jo ātri atdod siltumu pēdai;
- paklājs šķiet silts arī tad, ja apkure ir izslēgta;
- vinils un koks jūtas komfortabli pie zemākas grīdas temperatūras.
Tieši subjektīvā sajūta bieži palielina nepieciešamo apkures intensitāti, ietekmējot ikmēneša rēķinus.
Vinila grīdas un apsildāmās grīdas
Gan LVT, gan SPC vinila segumi labi piemēroti apsildāmām grīdām — tie ir plāni un formstabili, kas nozīmē vienmērīgu siltuma izplatīšanos. Līmējamais LVT ir īpaši efektīvs, jo atrodas tiešā saskarē ar uzsilstošo pamatni.
Praksē vinila segumi subjektīvi jūtas siltāki nekā flīzes, īpaši, ja grīdas temperatūra ir zemāka vai sistēma nedarbojas nepārtraukti.
👉 Sīkāk aprakstīts Anitras ceļvedī:
https://www.anitra.lv/lv/-vinils-uz-apsildamas-gridas
Flīzes — tehniski izcilas, bet ne vienmēr komfortablas
Flīzes ir viens no labākajiem siltuma vadītājiem, tāpēc tās ļoti labi darbojas ar siltajām grīdām. Taču flīzēm ir izteikta vēsuma sajūta — arī pie optimālas apkures tās šķiet aukstākas nekā citi segumi.
Tāpēc telpās ar flīzēm bieži:
- izmanto augstāku grīdas temperatūru,
- pagarina apkures ciklus,
- uztur telpu kopumā siltāku.
Flīzes ir izcila izvēle vannas istabās, gaitenī un zonās ar apaviem, taču dzīvojamās telpās tās var prasīt lielāku apkures intensitāti komfortam.
Parkets un siltās grīdas
Parkets siltumu vada lēnāk, taču daudzslāņu parkets ir pilnībā piemērots apsildāmām grīdām. Svarīgs ir tā biezums un konstrukcijas stabilitāte.
Koks subjektīvi jūtas silts — tas neatdod siltumu tik strauji kā flīzes, tādēļ arī pie zemākas grīdas temperatūras telpa šķiet patīkama.
👉 Noderīgs materiāls par parketa ieklāšanas metodēm uz siltajām grīdām:
https://www.anitra.lv/lv/-peldoss-vai-limets-parkets-uz-apsildamas-gridas-kuru-metodi-izveleties
Lamināts uz apsildāmām grīdām
Lamināts uzvedas labi un siltumu vada nedaudz efektīvāk nekā koks. Galvenais — izvēlēties tam paredzētu produktu un piemērotu apakšklāju.
Pareizi izvēlēts apakšklājs (plāns, blīvs, ar zemu siltumpretestību) nepalēnina sistēmas darbību. Lielākās problēmas rodas tad, ja laminātu uzstāda ar pārāk biezu vai mīkstu slāni, kas domāts akustikai.
Cik jūtama ir atšķirība?
Reālajā dzīvē atšķirības ir jūtamas tieši komforta temperatūrā:
- flīžu zonām bieži vajag par 1–2 °C augstāku temperatūru;
- vinils nodrošina komfortu pie zemākas grīdas temperatūras;
- parkets ir ļoti komfortabls, taču uzsilst lēnāk;
- lamināts komforta ziņā atrodas starp koku un vinilu.
Secinājums
Grīdas seguma izvēlei ir tieša ietekme uz apkures efektivitāti un subjektīvo komfortu. Vinils ir droša izvēle, ja svarīgs ir vienmērīgs siltums un zemāks patēriņš. Flīzes ir tehniski efektīvas, taču to vēsuma sajūta bieži liek palielināt apkures temperatūru. Parkets un lamināts ir lieliskas izvēles dzīvojamām telpām, ja to konstrukcija ir piemērota apsildāmām grīdām.
Savukārt tiem, kuri vēlas grīdas segumus salīdzināt ne tikai pēc tehniskajiem parametriem, bet arī pēc sajūtas un izskata dzīvē, ērti to izdarīt Anitras salonā DECCO centrā, Rīgā, Katlakalna ielā 6D.
Apskatot materiālus klātienē, pie pareizās izvēles nonākt parasti ir daudz vieglāk.
