“Dažas minūtes vēlāk redzēju, kā jaunieši sāka sist šīs sievietes.” Trolejbusā noticis kautiņš, bet apkārtējie vien “bolījuši acis” 0
Ikdienas situācijas sabiedriskajā transportā nereti atklāj daudz vairāk nekā tikai sīkus strīdus vai sadzīviskas nesaskaņas – tās parāda, cik empātiski vai vienaldzīgi esam viens pret otru. Sabiedrības līdzdalība un spēja reaģēt brīžos, kad kādam nepieciešama palīdzība, ir būtiska, lai paši veidotu drošu un cilvēcīgu vidi sev apkārt. Madaras pieredze ir skarbs pierādījums tam, cik nežēlīgi un vienaldzīgi cilvēki reizēm mēdz būt, pat redzot klaju vardarbību savā acu priekšā.
“Man ir burtiski kauns kā 18 gadus vecai jaunietei par pieaugušiem vīriešiem. Šodien braucu ar 15. trolejbusu uz centru. Dzirdēju, ka notiek konflikts, bet komunikācija notika krieviski. Man krievu valodas zināšanas nav labas, tomēr sapratu, ka strīds bija starp četriem jauniešiem (aptuveni 15–17 gadus veciem) un divām sievietēm ap 25–30 gadu vecumu. Klausoties sapratu, ka runa ir par smēķēšanu trolejbusā.
Dažas minūtes vēlāk redzēju, kā jaunieši sāka sist šīs sievietes. Apkārt neviens neko nedarīja – tikai bolīja acis un skatījās.
Tiešām novērtēju to vienu cilvēku, kurš palīdzēja sievietēm. Viņš bija vienīgais no pieciem vai sešiem vīriešiem, kurš nostājās sieviešu priekšā. Man bija kauns skatīties, kā viena gados vecāka sieviete vienkārši skatās un smaida. Piedodiet, bet tas vairs nav normāli – visi apkārt neko nedara, skatās un smaida, kamēr sievietes tiek sistas, un tikai viens vīrietis palīdz pret četriem jauniešiem. Vienkārši kauns par tiem, kuri sēdēja un smējās, un nepalīdzēja nevainīgām sievietēm, kuras aizrādīja par pārkāpumiem sabiedriskajā transportā!” notikušo soctīklā “Threads” atstāsta Madara.
Madaras publikācija īsā laikā guvusi lielu popularitāti – ar stāstu iepazinušies vairāk nekā 55 tūkstoši cilvēku. Daļa no viņiem notikušo komentē arī komentāru sadaļā:
“Nu, tāpēc jāmāk pašaizsardzība. Kaut vai iepūst tās pašas smaržas acīs. Man liekas, jau sen ir pierādījies, ka nevar gaidīt, ka kāds palīdzēs. Bet, zinot sevi, es būtu uzbļāvusi apkārt sēdošajiem vīriešiem, ka viņi pieļauj ko tādu un neaizstāv sievietes.”
“Laipni lūdzam Latvijā. 🧨”
“Katrā trolejbusā ir kameras, bet, kad vajag, neviens neko neredz. Tāda nu ir patiesība.”
“Par kādiem vīriešiem tu runā? Tie ir lupatas.”
“Kādēļ vīriešiem būtu jāpalīdz? Jūs taču visas cīnāties par vienlīdzību un sakāt, ka vīrieši ir mizogīniski cūkas, kas sit sievietes. Mēs taču visi veči vienādi. Jūs varat iztikt bez vīriešiem, jo esat stipras, neatkarīgas būtnes. Risiniet pašas savas problēmas. Vienlīdzība.”
“Tak visu var vārdiski atrisināt – kāpēc uzreiz jāsit pretī? Vardarbība vairo vardarbību. Sitot jūs neesat labāki par varmākām, un cita huiņa, ko parasti saka, kad kāds tēvs stāsta, ka māca savu dēlu kauties…”
