Latvija izceļas ar augstāko novēršamo mirstību. Kāpēc mūsu valstī ir tik augsti mirstības rādītāji? 108
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija vakar ātrā tempā, proti, stundas laikā, vēlējās noskaidrot, kāpēc mūsu valstī ir tik augsti mirstības rādītāji no dažādām slimībām, tajā skaitā arī Covid-19.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) nesen publicētie dati rāda, ka 2019. gadā Latvija šīs organizācijas 38 valstu vidū ierindojas pēdējā vietā, rēķinot pēc iedzīvotāju mirstības cēloņiem, kurus varēja novērst, ja vien cilvēki būtu ievērojuši veselīgu dzīvesveidu – nesmēķētu, pārlieku nelietotu alkoholu, ēstu veselīgi un nodarbotos ar fiziskām aktivitātēm.
Latvijai pavisam slikts rādītājs ir arī mirstība sliktas ārstniecības kvalitātes jeb novēršamu iemeslu dēļ.
Mūsu valsts ierindojas pirmspēdējā vietā, aiz Latvijas ir tikai Meksika. Tādēļ Saeimas komisijas vadītājs Andris Skride (“Attīstībai/Par”) bija nolēmis, ka šo faktu parlamentā nedrīkst ignorēt.
Faktiski saruna notika par jau sen zināmām lietām, kuras ik pa laikam cilātas arī iepriekšējās Saeimās. Arī šoreiz kā galvenais cēlonis tika minēta pašu cilvēku nevērība pret savu veselību jeb veselības pratības trūkums, lai ikviens cilvēks spētu pieņemt atbildīgus lēmumus par savu veselību.
Slimību profilakses un kontroles centra direktores vietnieks Dzintars Mozgis atgādināja jau sen zināmo patiesību: “Ja pacients būtu laikus saņēmis profilaktisku pakalpojumu un bijis līdzestīgs (līdzatbildīgs), tad viņš varētu nenomirt. Smēķēšana, mazkustīgums, neveselīga pārtika ir galvenie iemesli pāragrai nāvei.”
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija gadiem esot cīnījusies par to, lai skolās būtu veselības mācība kā regulārs mācību priekšmets.
Veselības pratību nevar iemācīt pieaugušam vai vecam cilvēkam jau ar depresīviem un kognitīviem traucējumiem. Tas jāmāca jau skolas solā, atgādināja asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.
2017. gada dati parādot, ka laba veselība, ņemot vērā visas vecuma grupas, esot tikai 44% Latvijas iedzīvotāju.
Kovids vēl vairāk pasliktina Latvijas rādītājus. “Un ne tikai ar kovidu tieši saistītā mirstība pieaug, bet ir pazīmes, kas liecina, ka Covid-19 ir sava veida trigeris, kurš palaiž veselu virkni patoloģisko procesu, kuri noved pie nāves, ierosina vai padara grūtākas hroniskās slimības, ierobežo cilvēku iespējas laikus vērsties pie veselības aprūpes speciālistiem. Iespējams, pārslodzes dēļ parādās ārstnieciskās kvalitātes problēmas,” sacīja Mozgis.
Par to, ka veselības aprūpes kvalitātes jomā problēmu kļūst arvien vairāk, liecina Veselības inspekcijā (VI) iesniegtās sūdzības.
2020. gadā inspekcija saņēmusi 23 individuālās sūdzības par Covid-19 pacientu ārstēšanu, bet līdz šī gada novembrim sūdzību skaits esot trīskāršojies.
Inspekcija izvērtējusi slimnīcās ievietoto 247 pacientu medicīniskās kartes. “Esam salīdzinājuši ārstniecības kvalitāti un, runājot par pacientu mirstību jeb 137 gadījumiem no 247, pirmšķietami izkristalizējas (lai izdarītu objektīvus secinājumus, ir jāveic plašāks pētījums), ka pārliecinošajā vairākumā mirušo pacientu (88%) anamnēzē ir konstatētas blakus saslimšanas: aptaukošanās, kardiovaskulārās slimības, hroniskas plaušu slimības, cukura diabēts, paaugstināts asinsspiediens, koronārā sirds slimība.
Arī cilvēkiem ar onkoloģiskajām saslimšanām bijusi smaga slimības gaita, kas beigusies ar nāvi,” informēja inspekcijas pārstāve Ilze Dzerkale un piebilda, ka trīs ceturtdaļas no mirušajiem bijuši vecākā gadagājuma cilvēki.
