Gandrīz 30 tūkstošiem senioru nav sava ģimenes ārsta. Kā šie pakalpojumi viņiem tiek nodrošināti? 19
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kopš kovidpandēmijas sākuma Latvijā 26% iedzīvotāju piecdesmit un vairāk gadu vecumā bijusi situācija, kad vai nu pats bailēs no Covid-19 atlicis vai atcēlis vizīti pie ārsta, vai arī to izdarījusi ārstniecības iestāde.
Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes pētījums par Covid-19 ietekmi uz Latvijas iedzīvotāju grupām vecumā virs piecdesmit gadiem apliecina, ka kovida dēļ izsludinātā ārkārtējā situācija 2020. gada pavasarī ietekmējusi katra ceturtā vecākā gadagājuma iedzīvotāja veselības aprūpes pieejamību. Tādēļ jārēķinās, ka tam būs vērā ņemamas sekas sabiedrības veselībā kopumā.
Pieejamība veselības aprūpes pakalpojumiem ir atkarīga arī no iespējas nokļūt pie ārstiem, no piekļuves savam ģimenes ārstam un citiem nepieciešamajiem speciālistiem.
Latvijā ir izveidoti 108 feldšeru punkti vietās, kur nav ģimenes ārstu prakses, bet tajos nestrādā ārsts, tāpēc iedzīvotājiem tur tiek piedāvātas mazākas iespējas nekā ģimenes ārstu praksēs. Turklāt jāņem vērā, ka, pēc Nacionālā veselības dienesta informācijas, nepilni 30 tūkstoši senioru nav reģistrēti nevienā ģimenes ārstu praksē.
Izlīdzas ar feldšerpunktiem
Jaunjelgavas novadā bez sava ģimenes daktera ir palikuši ap 300 iedzīvotāju, viņu vidū liela daļa vecākā gadagājuma cilvēku, jo viņu ģimenes ārste rudenī pārcēlās uz Talsiem. Ģimenes dakteres, pie kurām iedzīvotāji tika aicināti reģistrēties, jau tā ir ļoti noslogotas, tomēr daļu pacientu piereģistrēja no jauna. Taču tas ir pagaidu risinājums, kamēr tiks atrasts jauns ģimenes ārsts.
Seces pagasta iedzīvotāji pat uzrakstījuši kolektīvu vēstuli Veselības ministrijai, Nacionālajam veselības dienestam un Aizkraukles novada pašvaldībai, lūdzot iesaistīties šīs problēmas novēršanā. Taču ārsts joprojām nav atrasts.
Kā viens no pagaidu risinājumiem, lai palīdzētu Seces pagasta un tā apkārtnes cilvēkiem, kam vairs nav sava ģimenes ārsta, ir nesen tur izveidotais feldšeru punkts. To vada Jadviga Bakute, pensijas vecuma ārsta palīdze.
“Tagad cilvēkiem ir jābrauc desmitiem kilometru pie ģimenes ārsta un bieži nav pat ar ko aizbraukt. Daudzi nav spējīgi samaksāt, jo, lai viņi sasniegtu, piemēram, Madonas slimnīcu, kas specializējusies traumatoloģijā un ortopēdijā, jāsedz transporta izdevumi vedējam, nauda vajadzīga arī samaksai speciālistam par maksas pakalpojumu, jo, lai saņemtu valsts apmaksātu ārstniecību, jāgaida garā rindā,” stāsta ārsta palīdze Bakute.
Garo rindu dēļ, kā arī tādēļ, ka ne vienmēr ir pieejams transports, esot daudz ielaistu slimību. Ja vizīte pie ārsta jāgaida divas trīs nedēļas, tad tas vēl esot labi, taču tad, kad tiekot pie speciālista, rodas nākamā problēma – jāgaida nedēļām rindā, lai veiktu ārsta izrakstītos izmeklējumus.
“Es nevaru nosūtīt ne pie viena speciālista, to dara ģimenes ārsts, bet varu konsultēt un ieteikt, ko pacientam darīt. Bez konsultēšanās ar ārstu drīkstu izrakstīt parastās receptes muguras sāpēm, acu pilienus, antibiotikas un citus medikamentus. Drīkstu apstrādāt un pārsiet brūces, noņemt šuves un skavas, ievadīt medikamentus intravenozi, paņemt asinsanalīžu paraugus, jo divreiz nedēļā ierodas laboratorijas pārstāvis, izklausīt sirdi, plaušas, izmērīt asinsspiedienu…” skaidro feldšere.
Pirms administratīvi teritoriālās reformas, kad pastāvēja pagasta pārvaldes, senioriem kritiskās situācijās bija iespēja lūgt vietējo pašvaldību aizvest pie ārsta Seces centrā, Aizkrauklē vai Jēkabpilī.
Bet tagad, kad daudzos pagastos vietējās pārvaldes ir likvidētas un to vietā izveidoti pakalpojumu centri, to vadītāji ir neziņā, vai ārkārtējas nepieciešamības gadījumā drīkstēs saviem iedzīvotājiem palīdzēt ar transportu, kad cilvēcīgi palūgs aizvest pie daktera.
“Zvana pensionārs un lūdz nogādāt viņu mājās no Jēkabpils slimnīcas. Sēdos pie stūres un vedu cilvēku mājās. Pievakarē viņam kļuvis slikti, izsaucis ātro palīdzību, aizvests uz Jēkabpils reģionālo slimnīcu, kur sniegta palīdzība, un septiņos vakarā palaists mājās. Kur viņam likties, ja sabiedriskais transports tik vēlu vairs nekursē?” stāsta bijušais Seces pagasta pārvaldnieks Arnis Mencendorfs, kurš patlaban vada pagasta pakalpojumu centru un kura pārziņā ir arī feldšerpunkts.
Daugavpilī sociālais taksometrs
Latvijā sociālās palīdzības ziņā joprojām pastāv vērā ņemama atšķirība starp senioriem lauciniekiem un pilsētniekiem. Piemēram, Daugavpilī tie seniori, kuriem nav iespēju nokļūt pie ārsta, var pasūtīt bezmaksas sociālo taksometru.
“Vedam viņus ne tikai pie ārstiem Daugavpilī, bet arī uz Rīgu gan pēc tehniskajiem palīglīdzekļiem, gan arī uz Stradiņa slimnīcu, Rīgas Austrumu slimnīcu, Nacionālo rehabilitācijas centru Vaivaros. Senioriem ir ļoti plaša atbalsta un pabalstu sistēma,” pastāsta Daugavpils pilsētas sociālā dienesta vadītāja Līvija Drozde.
Pensijas vecuma daugavpiliešiem ir tiesības saņemt finansiālu atbalstu pacientu iemaksas segšanai līdz astoņām dienām stacionārā, tiek segti arī līdzmaksājumi par vizīti pie ģimenes ārsta un ģimenes ārsta mājas vizīte, kā arī ārsta speciālista apmeklējums.
Ikviens Daugavpils pašvaldības iedzīvotājs, tostarp seniori, ir tiesīgs saņemt finansiālu atbalstu par steidzamības kārtā veiktajām operācijām, bet nepārsniedzot 1500 eiro vienai personai, izņemot izmaksas, ko sedz valsts vai apdrošinātājs.
Daugavpils pilsētas 2022. gada budžets vēl nav apstiprināts, bet pilsētas pašvaldības komunikācijas nodaļas vadītāja Nataļja Bikovska sola, ka sociālās palīdzības pašreizējais apjoms tikšot saglabāts. Varot būt runa tikai par tā palielināšanu, nevis samazināšanu.
Liepājā veselības aprūpes pabalsts
Liepājā no nākamā gada plānots būtiski palielināt veselības aprūpes pabalstu vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem no tām mājsaimniecībām, kurās ir seniori un personas ar invaliditāti. Tas gadā pieaugs no līdzšinējiem 75 eiro līdz 150 eiro vienas personas mājsaimniecībai un no līdzšinējiem 145 eiro līdz 300 eiro vairāku personu mājsaimniecībai.
Liepājas Sociālā dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Jākobsone pastāstīja, ka veselības aprūpes pabalstu gadā saņemot aptuveni 2500 liepājnieki, no kuriem lielākā daļa – ap 2000 – ir pensionāri un cilvēki ar invaliditāti.
Tas paredzēts izdevumu segšanai par zobu labošanu, protezēšanu, zonu higiēnas pakalpojumiem, medikamentu iegādei, ārstēšanos sertificētā ārstniecības iestādē, konsultācijām un ārstēšanu pie speciālistiem, kā arī briļļu iegādei.
Veselības pabalsts mazliet kompensēšot dzīves dārdzību tiem senioriem, kuri, stājoties spēkā jauniem mājokļa pabalsta saņemšanas kritērijiem, šim pabalstam vairs nekvalificēsies.
Digitāli ārstu sasniedz vien 23%
Nevar novelt visas cienījamā vecuma cilvēku problēmas, tostarp arī nogādāšanu ārstniecības iestādē, tikai uz valsts un pašvaldību pleciem. Palīdzība tiek gaidīta arī no bērniem. “Mēs nonākam otrā galējībā – nevienam tuviniekam nekādu pienākumu un atbildības, lai visu nodrošina no publiskajiem resursiem!” secina Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte.
Rīgas Stradiņa universitātes Statistikas mācību laboratorijas vadošā pētniece Ieva Reine ir piedalījusies starptautiskajā pētījumā SHARE par veselību, novecošanos un pensionēšanos Eiropā. Tajā tika izzināti arī starppaaudžu kontakti pandēmijas laikā. I. Reine: “Latvijā vecākā gadagājuma cilvēkiem ir mazāk bērnu nekā mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā. Latvijā tie ir 48%, Lietuvā – 51%, kamēr Igaunijā – 58% senioru ir iespēja būt saskarsmē ar bērniem.
No pētījuma var secināt, ka kopš pandēmijas Latvijā 52% to cilvēku, kuri sasnieguši piecdesmit gadu vecumu un ir vecāki, nekontaktējas tiešā veidā ar saviem bērniem. Tas, protams, ir atkarīgs no daudziem aspektiem, kaut vai, piemēram, digitālajām prasmēm.
Mēs atklājām, ka aptuveni tikai 23% šī gadagājuma cilvēku kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas ir saņēmuši veselības aprūpes pakalpojumus, izmantojot digitālās tehnoloģijas. Tas liecina par nepieciešamību uzlabot vecākā gadagājuma iedzīvotāju digitālo kompetenci. Intervējot cilvēkus dažādos Latvijas reģionos, pārliecinājāmies, ka tie, kuriem nebija digitālo prasmju, bija noskaņoti nogaidīt, atlikt vai pārcelt vizīti pie ārsta.
Jāņem vērā, ka veselības problēmas rada ne tikai kovids, bet arī neārstētās slimības un arī psihiskie faktori. Mēs novērojām arī trauksmes paaugstināšanos gados veciem cilvēkiem. Šie aspekti kopā ar dažāda veida slimībām veido šo psihosomatisko fonu, kas paātrina novecošanās procesu. Tāpēc ārstniecības iestādēm būtu pēc iespējas vairāk jānovēro un jāmonitorē šie pacienti.
Ja mēs raugāmies uz veselības aprūpes sistēmu, kāda tā varētu būt tuvākajos piecos līdz desmit gados, tad, visticamāk, būs pieaudzis to cilvēku skaits, kuriem daudz vairāk būs nepieciešami gan veselības aprūpes, gan sociālie pakalpojumi.”
Bez zobiem, bet ar izoperētām acīm
Jau gadiem Latvijas pensionāru aizstāvji ir centušies panākt, lai valsts senioriem apmaksātu zobārstniecības pakalpojumus. Turīgākās pašvaldības, piemēram, pieminētā Liepāja, ir atradušas finansiālu iespēju kompensēt zobārstniecību vismaz trūcīgākajiem senioriem.
“Igaunijā un Lietuvā šis jautājums ir sakārtots – valsts sedz noteiktu naudas summu zobu labošanai un protezēšanai visiem pensionāriem neatkarīgi no pensijas lieluma.
Kad veselības ministre bija Ilze Viņķele, viņa vismaz bija ieinteresēta, lai trūcīgākajiem cilvēkiem valsts apmaksātu zobārstniecības pakalpojumus, bet valstī šim mērķim neatradās finansējums. Arī medikamentu kompensācija no valsts puses ir mazāka nekā kaimiņvalstīs,” stāsta Latvijas Pensionāru federācijas valdes pārstāvis Jānis Felsbergs.
Toties Latvijā senioriem nevajadzētu sūdzēties par iespēju tikt pie acu operācijām. Pirms gadiem desmit bija ļoti lielas rindas un, gaidot operāciju, cilvēki kļuvuši pat neatgriezeniski akli, bet patlaban, kā stāsta P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikas vadītāja profesore Guna Laganovska, pateicoties papildu piešķirtajam valsts budžeta finansējumam, kataraktas operācijas rinda ir no trim mēnešiem līdz pusgadam.
Ja tas turpināšoties šādā tempā, tad, kā prognozē daktere Laganovska, “sasniegsim ideālu situāciju, ka operāciju var veikt bez gaidīšanas rindā”.
G. Laganovska: “No 2020. gada apmēram četrus mēnešus operācijas tika pilnībā pārtrauktas, jo vecākā gadagājuma cilvēki ir kovida visvairāk apdraudētie. Mēs operējām tikai tādus pacientus, kuriem bija neatliekama situācija – vai nu acis sāpēja, vai redze bija pilnībā zudusi. Vasarā jau sākām operēt tuvu pilnajam apjomam.
Savukārt šā gada sākumā samazinājām, bet pavasarī atkal palielinājām operāciju skaitu. Tomēr neņēmām gluži visus pacientus pēc kārtas – ja varēja pagaidīt, ieteicām operāciju atlikt līdz brīdim, kad kovids norimsies. Vecie cilvēki ir satraukti, ka radinieki vairs nav kopā ar viņiem pirms operācijas, kā bija pirms pandēmijas. Īpaši, ja pacientam ir deviņdesmit gadu, radinieki bija ļoti svarīgi.”
Ar ragaviņām uz mežu?
Stradiņa slimnīcas Internās medicīnas klīnikas vadītājs profesors Valdis Pīrāgs ikdienā redz, ka ļoti palielinās vecu un ļoti vecu cilvēku īpatsvars slimnīcā. Daudziem esot ielaistas slimības, un varot secināt, ka profilakse nedarbojas.
“Lielākā daļa, kas nomirst, ir par vēlu stacionēti. Tad ir tie, kuriem ir daudz citu slimību, un, par spīti tam, viņi nav vakcinējušies. Bet, kā to izmainīt, kā palīdzēt viņiem ātrāk sasniegt ārstu?” vaicā dakteris Pīrāgs.
“Diemžēl mūsu sabiedrībā nav kā senajās sabiedrībās, kurās ir cieņa pret vecu cilvēku, viņu pieredzi un viņa devumu sabiedrībai. Pie mums modē ir ragavu darbināšana – ja cilvēks vairs nav praktiski vajadzīgs, no viņa jāatbrīvojas pēc iespējas ātrāk,” skarbs ir V. Pīrāgs.
“Tā ir viena no lielākajām problēmām, kāpēc veciem cilvēkiem ir veselības aprūpes problēmas. Tad ir visas šīs tehniskās lietas, ko varētu labāk darīt, bet sakne ir attieksmē pret vecu cilvēku, pret gerontoloģiju, kas tā arī nav Latvijā attīstījusies.”
Kur gūt informāciju
Jautājumos par veselības aprūpi seniori var zvanīt uz Nacionālā veselības dienesta (NVD) informatīvo tālruni 80001234. Saziņa ir bezmaksas. Pie NVD speciālistiem var noskaidrot:
kādus veselības aprūpes pakalpojumus apmaksā valsts un kā tos saņemt;
par pacienta līdzmaksājumiem un no līdzmaksājumiem atbrīvotajām iedzīvotāju grupām;
kuru ģimenes ārstu praksēs var vērsties, lai reģistrētos vai veiktu pārreģistrāciju;
Informatīvā tālruņa darba laiks no pirmdienas līdz ceturtdienai plkst 8.30 – 17.00, piektdienās plkst 8.30 – 15.00.
Avots: NVD
Publikācija tapusi sadarbībā ar Labklājības ministriju.
