Labāk nekā “tirdzniecības bazuka”: Eiropai ir “ierocis”, lai uzbruktu Trampa sāpīgajai vietai 0
Šķiet, ka Eiropa apsver 2026. gada Pasaules kausa boikotu kā ārkārtēju spiedienu uz Donaldu Trampu viņa draudu dēļ pret Grenlandi, raksta Politico.
2026. gada Pasaules kauss, kas notiks ASV, Kanādā un Meksikā, varētu kļūt par politiskā spiediena instrumentu uz Balto namu. Ņemot vērā strīda par Grenlandi saasināšanos, Eiropas politiķi, šķiet, šo turnīru uzskata par ASV prezidenta Donalda Trampa ietekmes sviru. Eiropas komandu Pasaules kausa boikots amerikāņu līderim bija “trieciens vissāpīgākajai vietai”.
“Trampam sviras ir valūta, un viņš nepārprotami vēlas Pasaules kausu,” sacīja Ādams Hodžs, bijušais ASV Nacionālās drošības padomes ierēdnis Baidena administrācijas laikā.
Pēc viņa teiktā, Eiropas līdzdalība ir viens no nedaudzajiem faktoriem, ko Baltais nams patiešām varētu uztvert nopietni. Četrgadīgais Pasaules kauss tiek uzskatīts par svarīgu Trampa maigās varas elementu viņa otrajā pilnvaru termiņā, kas ir līdzvērtīgs 2028. gada olimpiskajām spēlēm Losandželosā.
Tajā pašā laikā Eiropas valstu valdības uzsver, ka lēmumi par piedalīšanos vai boikotēšanu lielos sporta pasākumos ir ārpus to kompetences. Vācijas valsts sekretāre sporta jautājumos Kristiāna Šenderleina aģentūrai AFP sacīja, ka šādus lēmumus pieņem tikai nacionālās sporta asociācijas. Līdzīga nostāja tika izteikta Francijā, kur varas iestādes uzsvēra, ka tās neplāno iejaukties jautājumā par nacionālās komandas dalību.
Patiesībā tas nozīmē, ka Pasaules kausa liktenis var būt vairāku futbola funkcionāru rokās, kas pārstāv Eiropas valstis, kuras jau ir kvalificējušās turnīram. Starp šiem skaitļiem ir Spānijas Karaliskās futbola federācijas prezidents Rafaels Luzans, Anglijas Futbola asociācijas vadītāja Debbie Hewitt un Nīderlandes Karaliskās futbola asociācijas priekšsēdētājs Frank Paauw.
Pēc novērotāju domām, to iespējamais risinājums var izrādīties efektīvāks sviras līdzeklis nekā ES tirdzniecības instrumenti, tostarp tā dēvētā tirdzniecības bāze. “Pasaules kauss bez Eiropas komandām nebūtu sportisks,” sacīja bijušais FIFA vadības komitejas priekšsēdētājs Migels Maduro. Viņš atzīmēja, ka, izņemot Brazīliju un Argentīnu, gandrīz visas pasaules vadošās komandas pārstāv Eiropu, un to prombūtne būtu smags finansiāls trieciens FIFA.
Ideja boikotēt Pasaules kausus jau ir radusies iepriekš. 2018. gadā tika apspriests turnīra boikots Krievijā pēc Krimas okupācijas, bet 2022. gadā – čempionāta boikots Katarā cilvēktiesību pārkāpumu dēļ. Tomēr neviens no šiem scenārijiem nekad netika īstenots. Pēdējais nozīmīgais sporta boikota piemērs valsts līmenī ir 1980. un 1984. gada aukstā kara olimpiskās spēles.
Tomēr, kā atzīmē Eiropas politiķi, iespējamā Grenlandes sagrābšana no Amerikas Savienoto Valstu puses varētu nostādīt Eiropu situācijā, kurai nav mūsdienu vēsturisku analogu, un piespiest to meklēt nepieredzētus spiediena pasākumus.
