Laukos
Atpūta

Lai uzturētu sevi formā un pie labas veselības, ir jākustas. Kā ceļot pandēmijas laikā?0


Beverīnas novada iedzīvotāja Santa Paegle arī krīzes laikā turpina iesākto aktīvo dzīvesveidu – apceļo tuvākas un tālākas vietas Vidzemē ar velosipēdu. Te viņa izmēģina jauno Mežtaku.
Beverīnas novada iedzīvotāja Santa Paegle arī krīzes laikā turpina iesākto aktīvo dzīvesveidu – apceļo tuvākas un tālākas vietas Vidzemē ar velosipēdu. Te viņa izmēģina jauno Mežtaku.
Foto no Santas Paegles personiskā arhīva

Nu jau pusotru mēnesi dzīvojam koronavīrusa pandēmijas dēļ izsludinātā ārkārtas stāvokļa apstākļos. Pulcēšanās grupās un ceļošana ierastajā izpratnē ir izslēgta no mūsu ikdienas aktivitāšu plāniem, taču tas nenozīmē burtiski sekot aicinājumam palikt mājās.

Lai uzturētu sevi formā un pie labas veselības, ir jākustas, un vislabāk to darīt svaigā gaisā, gūstot prieku un uzmundrinājumu no plaukstošās dabas, protams, ievērojot distancēšanos un visas noteiktās personīgās higi­ēnas prasības.

Radoši domājot, iespēju ceļot arī šobrīd netrūkst, piemēram, mēs ar meitu vakaros braucam ar divriteņiem gar jūras krastu, vērojam fantastiskus saulrietus, gulbjus, pīles un citus caurceļojošos putnus.

Bet daudziem individuālajiem ceļotājiem izturības latiņa uzlikta krietni augstāk.

 

Beverīnas novada izaicinājums

Indulis Ķerus savā ceļojumu blogā “https://indulisonthemove.home.blog” aprakstījis 4. aprīlī īstenotu iespaidīgu izziņas pārgājienu no Valmieras līdz Strenčiem – Gaujas plostnieku svētku pilsētai – astoņās stundās pieveikti 43 kilometri, pa ceļam apskatot daudz vēsturisku vietu un iemūžinot tās fotogrāfijās.

Šo ekspedīciju rosinājusi informācija par Beverīnas novada izaicinājumu iedzīvotājiem kustēties ārkārtas stāvokļa laikā. Indulis gan ir rīdzinieks, taču sagatavoties šim nopietnajam pārgājienam viņam ar padomu palīdzējusi vietējā novada pārzinātāja, aktīva krosmintoniste un veloentuziaste Santa Paegle.

Lai piedalītos pasākumā, savas aktivitātes bija jāreģistrē lietotnē “Endomondo”, ar ko gan visi nebija apmierināti, jo, pēc “Facebook” komentāriem spriežot, šī lietotne daudzkārt pievīlusi tās lietotājus, ceļā pazūdot savienojumam, tādēļ ieteikts lietot citu – “Strava”.

“Uzskatu, ka galvenais ir kaut ko darīt. Nav svarīga vieta un noietie vai noskrietie kilometri – galvenais šajā laikā “neiesūnot” un kustēties pat tad, ja neesi nekur atzīmējies,” raksta Oksana Fatejeva.

Arī Indulis Ķerus sekojis šai atziņai, bet pirms došanās ceļā labi izpētījis paredzēto maršrutu, lai apmeklētu iespējami vairāk interesantu vietu.

Pabūts Mīlestības takā, kas aptver Gaujas un Abula sateces apkaimi, redzēta slavenā soļotāja, pirmā latviešu olimpiskā medaļnieka Jāņa Daliņa dzimtā māja “Abullejas”, Jaunbrenguļu muižas kungu māja, Brenguļu alus darītava “Abula”, Rūtiņu kļava (6,0 m – lielākā Baltijā), Trikāta ar pieminekli ķēniņam Tālivaldim, Baznīcas ezeru, luterāņu dievnamu, pilsdrupām un smilšakmens iezi, kurā reiz iegravētā Tālavas taurētāja veidols tikpat kā vairs nav samanāms.

Šajā maršrutā necerēti atklājušies arī vairāki mazzināmi apskates objekti – skulptūra “Laika vīrs”, ko varētu dēvēt arī par “Krīvu krīvu” netālu no Atpiļu Upurozola alejas galā.

Savukārt Cempos dzīvojošā Santa Paegle šajā krīzes laikā nodarbojas ne tikai ar veloceļošanu pa tuvāku un tālāku apkaimi, būdama sporta un tūrisma kluba “Zaļā pēda” vadītāja, bet veido arī baznīcu un muižu maketus mērogā 1:25.

Līdz šim tapuši četri, no kuriem trīs (Trikātas, Vijciema luterāņu baznīcas, Mēru muiža) apskatāmi viņas māju pagalmā, bet Jaunjērcēnu kungu māja, kas dabā vairs neeksistē, atdota vietējo novadpētnieku pārziņā.

Tiekot domāts par vietu, kur šos maketus izstādīt publiskai apskatei, jo pašlaik Santa veido jau nākamo – Alūksnes Jaunās pils – maketu.

 

Dodies dabā!

“Kā jau ģeogrāfs esmu aizrautīgs dabas atklājējs. Ikdienā nodarbojos ar aktīvu un izzinošu pārgājienu organizēšanu dažādos Latvijas purvos, pārvietojoties ar purva vai sniega kurpēm, savukārt brīvajā laikā meklēju maršrutus, kur doties dabā un nesastapt ļaužu pūļus. Ar tiem nu vēlos padalīties mājas lapā “dodiesdaba.lv,” saka Kristaps Kiziks.

Viņš atzīst, ka minētās lapas tapšanu rosinājis ārkārtas stāvoklis, jo, slēdzot populārās dabas takas un apturot grupu ceļošanu, cilvēki sākuši vairāk interesēties par individuālām pastaigām.

Jaunāko maršrutu (~ 15 km, vidējas grūtības pakāpes) gar Strīķupīti Gaujas nacionālajā parkā (GNP) Kristaps izgājis pirms pāris nedēļām. “Pārgājiena sākums ir pie Rāmnieku tilta pār Gauju.

Tālāk ir posms gar Gauju pa nelieliem brikšņiem, Kuilene – veca Gaujas atteka ar bunkuriņu, skats uz Ērgļu klintīm no pretējā krasta, vecupju šķērsošana, stāvi krasti, dziļas gravas, burvīgs egļu mežs un visbeidzot dzintara nokrāsas upīte.”

Maršrutā apskatāma arī Kalēja ala. Kristaps iesaka brīvdienās celties agri, jo diezgan droši – no paša rīta ceļā nevienu nesastapsiet – GNP iekārtotajās atpūtas vietās cilvēki parādoties tikai ap pusdienlaiku.

 

Tomes mežu noslēpumi

Asociācijas “Lauku ceļotājs” eksperts Juris Smaļinskis garīgo atpūtu un jaunas emocijas smeļas Tomes apkaimes mežos, kas glabā arī dažu labu noslēpumu.

Apvienojot patīkamo ar lietderīgo, viņš meklē Tomes vēsturiskos ceļus, tostarp Pirmā pasaules kara vācu armijas šaur­sliežu dzelzceļu, kas gājis no stacijas “Lāčplēsis” caur Birzgali uz Daugavas kreisā krasta frontes pozīcijām.

“Tagad šeit skaisti meža ceļi, taisni kā dzelzceļa stigas, bet zeme izurbināta kā siets ar ierakumiem, bunkuru un zemnīcu vietām.
Saistītie raksti

Pirmā pasaules kara laikā te Daugavas kreisajā krastā savas pozīcijas bija izveidojusi vācu armija un tā laika kartē iezīmēti daudzi meža ceļi, kuriem katram ir dots savs vāciskais nosaukums, piemēram, “Prinz Leopold Straße”, “Kaiser Damm”, “Gr. Kurfürsten Damm”, kura austrumu galā atradās tā sauktais Kurzemes piemineklis.

No tā gan nekas vairs nav palicis pāri, taču, ja zina konkrētu vietu, tad desmit metru rādiusā bezveģetācijas peri­odā ar kāju pamatus var sataustīt, tāpat kā Šautuves ceļa malas droši vien ir pilnas ar vācu patronu čaulītēm,” atklāj J. Smaļinskis.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.