– Vai “kobras rīšana” jau palikusi pagātnē? 3
–Nevaru saprast, kur radies šausmīgais apzīmējums, kas devalvē šo procedūru, uzspiež tai zīmogu, ka tas ir kaut kas riebīgs un nepatīkams, tādēļ labāk turēties no tā tālāk. Pirmie endoskopi atgādināja garas dzelzs caurules, kas aprīkotas ar lampiņu, lai izgaismotu tumšos gremošanas sistēmas nostūrus, taču mūsdienās tie kļuvuši tievi un lokani – reizēm to diametrs ir tikai daži milimetri.
– Pacienti sūdzas, ka ģimenes ārsti viņus nesūta uz izmeklējumiem vai arī nosūta, bet viņi tos nevar sagaidīt, jo rindas ir pārāk garas. Kā tad ir – vai Latvijas pacienti tiek izmeklēti par maz?
–Tiek uzsvērts, ka Latvijā ir mazs veselības aprūpes budžets, trūkst naudas ambulatorajiem izmeklējumiem. Pirmais, ko, manuprāt, vajadzētu darīt – to racionāli saplānot un kontrolēt izlietojumu. Piemēram, ja pacients vēlas veikt izmeklējumu, bet tam nav medicīniska pamatojuma, to var darīt tikai par savu naudu. Pieredze rāda, ka piektā daļa fibrogastroskopiju Latvijā šobrīd tiek veiktas bez īstas vajadzības. Pacients pasūdzējies ģimenes ārstam par dedzināšanu aiz krūšu kaula un tiek sūtīts uz valsts apmaksātu izmeklēšanu. Mēdz būt gadījumi, kad pacientu sūta uz atkārtotu valsts apmaksātu kolonoskopiju, lai gan polipi noņemti jau pirmajā reizē un pēc tās vairs nav vajadzības. Šobrīd nav arī īstas skaidrības, kas notiks pēc izmeklējuma veikšanas. Vai pacients ar izmeklējuma rezultātiem dosies pie sava ģimenes ārsta? Vai ārsts sapratīs visu, kas rakstīts slēdzienā, un izskaidros pacientam, kā rīkoties tālāk?
Uzskatu, ka uz endoskopiskajiem izmeklējumiem pacienti būtu jānosūta gastroenterologam. Daļu valsts apmaksāto ambulatoro izmeklējumu, piemēram, magnētisko rezonansi, jau tagad Veselības ministrija nodevusi speciālistu pārziņā. Šo kārtību vajadzētu attiecināt arī uz invazīvajām procedūrām, tostarp uz fibrogastroskopiju un kolonoskopiju.
