Linda Sosāre ar modernu fibrogastroskopijas iekārtu, kuru nebūtu grūti ievadīt pat bērnam.
Linda Sosāre ar modernu fibrogastroskopijas iekārtu, kuru nebūtu grūti ievadīt pat bērnam.
Foto – Dainis Bušmanis

– Kādus bezmaksas izmeklējumus pacienti vēl varēs veikt? Kā uz tiem pieteikties? 3

–Izbraukuma vizītēs piedalās arī urologs un bronhoskopists, tādēļ ir iespējams veikt ne tikai gremošanas sistēmas endoskopisko izmeklēšanu – kolonoskopiju un augšējo fibrogastroskopiju, bet arī izmeklēt urīnpūsli ar cistoskopiju un pārbaudīt bronhus, izdarot bronhoskopiju.

Reklāma
Reklāma
Vai kārtējā krāpnieku shēma? “Telefonā uzrādās neatbildēti zvani. Atzvanot uz numuru, adresāts apgalvo, ka nav zvanījis”
Veselam
Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā 8
Vai esi pārliecināts, ka tavā noīrētajā miteklītī nav slēptās kameras? Lūk, kā pārbaudīt!
Lasīt citas ziņas

Pirms tam reģiona ģimenes ārstus aicinām apzināt pacientus, kuriem nepieciešama šāda izmeklēšana. Būtu labi, ja uz izbraukuma endoskopisko izmeklēšanu tiktu sūtīti tie, kuriem grūti nokļūt pie speciālista naudas trūkuma, vecuma, kustību traucējumu vai kādu citu iemeslu dēļ. Piemēram, sagatavošanās kolonoskopijai saistīta ar tēriņiem par zālēm, kas maksā ap 20 eiro, pacienta iemaksu – endoskopiskiem izmeklējumiem tā ir 7,11 eiro – un ceļa izdevumiem. Sociālās kampaņas laikā pacientiem gan zāles, gan pats izmeklējums ir bez maksas.

Tā kā kolonoskopija vidēji ilgst 45 minūtes, dienas laikā to var veikt apmēram 7 – 8 pacientiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

– Latvijā ieviests kolorektālā vēža skrīnings, par kura norisi šobrīd atbildīgi ģimenes ārsti. Vai pie jums bieži nonāk pacienti, kuriem slēpto asiņu tests bijis pozitīvs?

–Ļoti maz, gadā ne vairāk par divdesmit. Tas liecina, ka šī profilakses sistēma nedarbojas. Pirmkārt, bieži vien ģimenes ārsti aizmirst iedot pacientiem testus vai iedod to aizpildīt tam, kuram jau ir zarnu asiņošana. Otrkārt, tiem pacientiem, kuri iekļauti kolorektālā vēža skrīninga programmā, veikuši fēču testu uz slēptajām asinīm un tas bijis pozitīvs, kolonoskopija tiek veikta ārpus kārtas. Lai pacients saņemtu šo pakalpojumu, ģimenes ārstam nosūtījumā jānorāda, ka tests uz slēptajām asinīm bijis pozitīvs.

Diemžēl realitātē tā bieži vien nenotiek. Lai veiktu valsts apmaksātu kolonoskopiju, pacients apzvana desmitiem medicīnas iestāžu, pierakstās vienlaikus vairākās gaidīšanas rindās. Nereti viņš pats nemaz nezina, ka varētu šo pārbaudi veikt ārpus kārtas, vai arī ģimenes ārsts nosūtījumā piemirst to norādīt.

Uzskatu, ka Latvijā vajadzētu būt dažām izmeklējuma veikšanas vietām, uz kurām ģimenes ārsti varētu piezvanīt un pateikt: “Manam pacientam slēpto asiņu tests bija pozitīvs. Lūdzu, pierakstiet viņu uz kolonoskopiju!”

– Kas pacientiem būtu jāzina par zarnu endoskopisko izmeklēšanu?

–Problēma ir tā, ka uz valsts apmaksātajiem izmeklējumiem šobrīd ir garas gaidīšanas rindas. Piemēram, mūsu slimnīcā uz kolonoskopiju šobrīd var pierakstīties tikai uz maiju. Vai pacients pēc pusgada atcerēsies, kas viņam stāstīts par sagatavošanos izmeklējumam? Baidos arī, ka ģimenes ārsti tam velta nepietiekami ilgu laiku. Viens no mūsu sociālās kampaņas mērķiem – aicināt ģimenes ārstus piedalīties procedūrās, lai saprastu, kāda nozīme ir tam, ka pacients ir pareizi un rūpīgi sagatavojies izmeklējumam.

Reklāma
Reklāma

Sagatavošanās process resnās zarnas endoskopiskai izmeklēšanai ir ilgs un nepatīkams. Lai zarna būtu tīrāka, jādzer ļoti daudz šķidruma, jāievēro uztura ierobežojumi, piemēram, jāizvairās no graudaugu produktiem. Pretējā gadījumā resnā zarna neiztīrās, kā nākas, un izmeklēšanu nevar veikt kvalitatīvi. Teiksim, ja uz gļotādas palicis neliels aplikums, zem tā var slēpties dažus milimetrus liels polips, kurš 30% gadījumu var kļūt ļaundabīgs.

Jāņem vērā, ka endoskopiskā izmeklēšana ir invazīva procedūra, kuras laikā pacientam var rasties komplikācijas. Daudz augstāks risks ir tiem, kuriem ir vēl kādas blakus slimības, kuri lieto dažādus medikamentus, kas sašķidrina asinis vai izmaina asins recēšanas ātrumu un koagulāciju. Domāju, ka Latvijā vajadzētu ieviest tādu pašu kārtību kā dažās citās valstīs, kurās apmēram nedēļu pirms izmeklējuma pacients tiekas ar endoskopistu, lai pārrunātu gaidāmo procedūru, to, kā tai pareizi sagatavoties, kā arī informētu par savu veselības stāvokli, blakusslimībām un ikdienā lietotajiem medikamentiem.

Vēlos mudināt ģimenes ārstus sūtīt savus pacientus endoskopiskai izmeklēšanai uz medicīnas iestādēm, kurās ir ne tikai moderni endoskopijas aparāti, bet arī speciāli apmācīti un pieredzējuši ārsti, kuri kolonoskopijas laikā var veikt arī terapeitiskas manipulācijas, piemēram, noņemt polipus.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.