Laiks pārbaudīt asinsvadus! Nosprostoti asinsvadi ir biežākais miokarda infarkta un insulta iemesls 16
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Galvassāpes, reiboņi, paaugstināts asinsspiediens? Diskomforts – spiedoša smaguma sajūta krūtīs, elpas trūkums fiziskas slodzes laikā? Tas ir pietiekams iemesls, lai pārbaudītu savu asinsvadu veselības stāvokli.
Ateroskleroze un citas izmaiņas
Paaugstināts asinsspiediens un holesterīna līmenis, sirds ritma traucējumi un ateroskleroze – bīstama kombinācija, kuras dēļ var nākties piedzīvot insultu vai miokarda infarktu – pēkšņus galvas smadzeņu vai sirds asins apgādes traucējumus.
Augsta asinsspiediena dēļ asinsvadi zaudē elastīgumu un to sieniņās veidojas mikroskopiskas plaisiņas, samazinās asinsvadu elastīgums. Pie sieniņām pieķeras asinīs esošais zema blīvuma holesterīns, veidojot holesterīnu saturošās plāksnītes jeb pangas, pakāpeniski samazinot asinsvada diametru.
Kamēr panga vēl nav sacietējusi, tā var atrauties un veidot trombu, kurš kopā ar asins plūsmu var aizceļot uz galvas smadzenēm. Arī neārstējot sirds ritma traucējumus, kad sirds strādā nevienmērīgi, tās artērijās veidojas trombi, kuri ar asins plūsmu tiek aiznesti tālāk un pilnībā vai daļēji nosprosto asinsvadu.
Ļoti bīstams ir lielo kakla asinsvadu – miega artēriju nosprostojums, jo katra no tām apgādā ar asinīm aptuveni trešo daļu galvas smadzeņu.
Lielai daļai miokarda infarkta pacientu pirms tam bijušas stenokardijas lēkmes, kas parasti saistītas ar fizisku slodzi vai stresu. Diskomforts, sāpes, dedzināšana aiz krūšu kaula pāriet pēc dažām minūtēm, tādēļ cilvēki šos simptomus nesaista ar sirds, bet gan gremošanas sistēmas darbības traucējumiem un nevēršas pie ārsta.
Taču visbiežāk stenokardija liecina par aterosklerozes radītu sirds vainagartēriju sašaurināšanos un traucētu sirds muskuļa apgādi ar asinīm.
Savukārt viens no galvenajiem insulta attīstības riskiem ir neārstēti sirds ritma traucējumi, īpaši ātriju fibrilācija jeb mirdzaritmija, kuras dēļ sirds priekškambaros var veidoties trombi. Iekļūstot asinsritē, tie var nonākt galvas smadzeņu asinsvados.
Kā izmeklē artērijas?
Asinsvadu nosprostošanās aterosklerozes ietekmē parasti noris lēnām un nemanāmi, taču nereti uz galvas smadzeņu asinsrites traucējumiem norāda asinsspiediena svārstības, reiboņi, atmiņas traucējumi, galvassāpes. Lai par to pārliecinātos, jāveic brahiocefālā artēriju dupleksā doplerogrāfija.
Tā ir kakla galveno asinsvadu ultraskaņas izmeklēšanas metode, kuras mērķis ir izvērtēt asiņu plūsmas virzienu un ātrumu un laikus atklāt miega artēriju sašaurināšanos.
Veselības centru apvienības poliklīnikas neiroloģe Dace Bērziņa stāsta, ka izmeklējuma laikā iespējams atklāt izlocītus kakla asinsvadus ar sašaurinājumu locījumu vietās, kas arī traucē normālai asinsplūsmai, rada asinsvadu sieniņu iekaisumu un citas izmaiņas.
Reizēm tiek atklāta aneirisma – maisveida asinsvada sieniņas paplašinājums galvas, retāk kakla, asinsvados. Jo aneirisma lielāka, jo asinsvada sieniņa vairāk iestiepta, plānāka. “Aneirisma galvas smadzeņu asinsvadā var izraisīt galvassāpes, jo rada sieniņas spazmu.
Taču aneirisma var arī plīst un galvas smadzenēs izveidoties plašs, dzīvībai bīstams asinsizplūdums. Ja ultrasonogrāfijas laikā atrastas asinsvadu izmaiņas, kas novēršamas ar operācijas palīdzību, kakla un galvas asinsvadi tiek papildus izmeklēti, veicot angiogrāfiju, kas precīzāk parāda gan izmaiņu smagumu, gan apjomu,” stāsta neiroloģe. Latvijā pieejama subtrakcijas, datortomogrāfijas un magnētiskās rezonanses angiogrāfija.
Datortomogrāfijas angiogrāfija ir asinsvadu izmeklēšanas metode, kuras laikā tiek uzņemti liels daudzums attēlu dažādās plaknēs, lai ar īpašas programmas palīdzību analizētu pacienta asinsvadu stāvokli. Digitālās subtrakcijas angiogrāfija ir invazīvās radioloģijas procedūra, kuras laikā lielajās artērijās vai vēnās, visbiežāk cirksnī, tiek ievadīts katetrs. To parasti izmanto sarežģītos gadījumos. Izmeklējums ir ļoti precīzs, taču to iespējams veikt tikai stacionārā.
Lai izmeklētu sirdi un lielos asinsvadus, kuri apasiņo sirds muskuli, tiek veikta ehokardiogrāfija – sirds izmeklēšana ar ultraskaņas palīdzību.
Izmeklējuma laikā ārsts izmanto ultraskaņas zondi, virzot to pa pacienta krūšukurvi, kaklu un vēderu. Veicot ehokardiogrāfiju, iespējams ne tikai novērtēt sirds un lielo asinsvadu uzbūvi, bet arī iegūt datus par asins plūsmu.
Paplašina ar stentiem
Ja pilnībā nosprostota vai bīstami sašaurināta artērija, kas piegādā asinis galvas smadzenēm, sirdij vai citiem orgāniem, pacientam slimnīcā tiek veikta artēriju angioplastija un stentēšana. Tā ir mazinvazīva ārstēšanas metode, ar kuras palīdzību paplašina asinsvadu, lai atjaunotu tajā normālu asins plūsmu.
Ievietotā metāla protēzīte – stents, – neļauj artērijai saplakt, stabilizē aterosklerotiskās pangas un artērijas sieniņas, mazinot insulta vai miokarda infarkta risku.
“Atkarībā no asinsvada atšķiras stenta diametrs un elastīguma pakāpe. Galvas smadzeņu asinsvados tiek ievietoti sīki stenti, kuri netraumē galvas asinsvadus, ļaujot izvairīties no asinsvadu sieniņas bojājuma vai atslāņošanas,” stāsta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Invazīvās radioloģijas nodaļas vadītāja Sanita Ponomarjova.
Sašaurinātu asinsvadu paplašināšanai dažādās ķermeņa vietās tiek izmantoti dažāda lieluma un materiāla stenti.
Parasti stenta ievietošana notiek pēc tam, kad trombs no asinsvada jau izņemts. Taču, ja liels trombs nosprostojis kādu no galvas asinsvadiem, tiek izmantots speciāls stents tromba izvilkšanai, kurš iekļuvis trombā, atveras un to “iesūc”. Šādu stentu asinsvadā atstāj tikai retos gadījumos.
Angioplastija ir mazinvazīva procedūra, kas noris vietējā narkozē. Pacienta cirkšņa artērijā tiek ievadīta tieva caurulīte – mikrokatetrs, kurš rentgena kontrolē lēnām virzās uz sašaurinājumu smadzeņu asinsvados. Sasniedzis savu mērķi, saspiestais stents izplešas.
Stentus var ievietot ne tikai galvas smadzeņu un sirds, bet arī kāju, roku vai vēdera dobuma asinsvados. Lai neveidotos trombi, pacientam kādu laiku pēc stenta ievietošanas jālieto medikamenti, kas novērš trombu veidošanos, jāatmet smēķēšana, jānormalizē asinsspiediens un ķermeņa svars, vairāk jākustas.
Kas bojā asinsvadu veselību
* Mazkustīga dzīvesveida, palielināta ķermeņa svara, paaugstināta asinsspiediena un holesterīna līmeņa asinīs, smēķēšanas, kā arī paaugstināta cukura līmeņa asinīs kombinācija veicina aterosklerozes attīstību, izraisot asinsvadu sašaurinājumu jeb stenožu attīstību. Šādi sašaurinājumi var rasties jebkuros ķermeņa asinsvados, taču bieži tie attīstās sirds vainagartērijās jeb koronārajās artērijās.
* Smēķētājiem risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām nākamajos 10 gados ir divas reizes lielāks, nekā tiem, kas nesmēķē.
* Ateroskleroze var sašaurināt kāju artērijas – tas rada sāpes kājā staigājot. Galvenais apakšējo ekstremitāšu amputācijas cēlonis ir perifēro asinsvadu slimība, kuras nozīmīgākais riska faktors ir smēķēšana.
* Ilgstoši paaugstināta asinsspiediena ietekmē asinsvadi zaudē elastību, kļūst cietāki. Tas apgrūtina asins piegādi sirdij, nierēm, smadzenēm un citiem orgāniem.
* Sirds un asinsvadu slimību risks pieaug proporcionāli kopējā holesterīna līmenim asinīs un otrādi.
* Svarīgi ir laikus atklāt ģimenes hiperholesterinēmiju, kad paaugstināts holesterīna līmenis asinīs tiek pārmantots no vecākiem. Slimībai ir raksturīgi, ka vairākiem ģimenes locekļiem ir augsts holesterīna līmenis asinīs (parasti >8 mmol/l) un agrīni – nereti jau kopš 30 gadu vecuma – attīstās sirds artēriju nosprostošanā.
* Sirds un asinsvadu slimību risks palielinās līdz ar vecumu, vīriešiem – pēc 45, bet sievietēm – 55 gadiem.
Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs
