“Latvieši sūkstas, ka 1200 eiro ir slikta alga, bet sludinājumos neko vairāk par 900 eiro ar doktora grādu nesola!” Darba meklētāji neizpratnē
0
Ja ieraksti sociālajā tīklā “Threads” vārdu “alga”, redzamas vairākas diskusijas, kur cilvēki stāsta, cik saņem savā darba vietā, kā arī publiski jautā nevienam neatbildēto jautājumu – cik liela alga ir laba alga mūsu valstī? Kāds soctīklu lietotājs aizsācis interesantu diskusiju, kurā izgaismo divas pretrunas – soctīklos cilvēki raksta, ka pelna vērienīgas algas, bet internetā sludinājumi, kur būtu redzamas šādas summas, nemaz nav atrodami.
“Atver threads – 1200 eiro ir slikta alga, no tādas nabagi izdzīvot nevar 5 vienā dzīvoklī. Atver – cv.lv – “5 gadu stāža, doktora grāds, savs transports” – 900 eiro bruto. Kur jūs visi miljonāri strādājat? Neticu, ka visi ir IT un pelna 5000 eiro mēnesī, kamēr pilnīgi visās pārējās profesijās alga uz papīra ir 1200 eiro,” rakstītājs nesaprot.
Ko rāda statistikas dati?
Latvijā pagājušajā gadā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu bija 1815 eiro, kas ir par 7,7% jeb 129 eiro vairāk nekā 2024. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2025. gadā pieauga par 8,1%, sasniedzot 1800 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājās nedaudz lēnāk – par 7%, sasniedzot 1863 eiro.
Vidējā neto darba samaksa 2025. gadā Latvijā bija 1346 eiro jeb 74,1% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 10,2%, apsteidzot gan patēriņa cenu, gan atalgojuma pirms nodokļu nomaksas (bruto) kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 6,3%.
Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2025. gadā sasniedza 1462 eiro. Salīdzinājumā ar 2024. gadu tā palielinājās par 105 eiro jeb 7,7%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas bija 1 117 eiro, un gada laikā tā pieauga par 12,2%.
Statistikas pārvaldē atzīmē, ka vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku atalgojuma izmaiņas, bet arī darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma tendences, kā arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas. Minēto faktoru kopējā ietekme atspoguļojas darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita izmaiņās, kas tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķinos.
2025. gadā aprēķinātais darba samaksas fonds Latvijā pieauga par 6,4% jeb 956 miljoniem eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, samazinājās par 8400 jeb 1,1%.
Gada laikā vidējā darba samaksa visstraujāk pieauga citu pakalpojumu nozarē, kas ietver sabiedrisko, publisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citus pakalpojumus, – par 18,9%, nekustamo īpašumu nozarē – par 14,3%, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozarē – par 9,7% kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – par 9,2%.
Pērn starp labāk atalgotajām nozarēm bija finanšu un apdrošināšanas darbības, kur mēneša vidējā bruto darba samaksa bija 3077 eiro, informācijas un komunikācijas pakalpojumi – 2861 eiro, profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi – 2319 eiro, enerģētika – 2313 eiro, valsts pārvalde – 2103 eiro, ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde – 2009 eiro, veselība un sociālās aprūpe – 1841 eiro, kā arī ūdens apgāde, notekūdeņu un atkritumu apsaimniekošana nozare – 1839 eiro.
Zemākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 1190 eiro pirms nodokļu nomaksas.
2025. gadā salīdzinājumā ar 2024. gadu vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas visstraujāk ir augusi Vidzemē – par 11,2%, Rīgā un Rīgas reģionā – par 7,6% un Latgalē – par 7,4%.
Lielākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Rīgā un Pierīgā – 1990 eiro, savukārt zemākā tā bija Latgalē – 1302 eiro. Lielākā vidējā atalgojuma atšķirība saglabājās starp Rīgas un Latgales reģioniem – 34,6%.
Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pagājušajā gadā bija 12,27 eiro, kas ir par 7,9% vairāk nekā gadu iepriekš, kad tā bija 11,38 eiro.
Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā palielinājās no 14,33 līdz 15,45 eiro jeb par 7,9%. Šo pieaugumu noteica kopējo darbaspēka izmaksu kāpums par 6,4%, vienlaikus nostrādāto stundu skaitam gada laikā samazinoties par 1,3%.
Kāda ir tava alga tavā darbā? Vai tā, tavuprāt, ir pietiekama? Kādā profesijā tu strādā? Pastāsti man, rakstot uz [email protected].
