“Latvija ir zināšanu sabiedrība” – akadēmiķis Jānis Kloviņš par mūsu genoma un prāta spēku
0
Kas Tev ir Latvija? Latvijas Biomedicīnas studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes profesors, Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Jānis Kloviņš.
Man ir bijusi privilēģija visu mūžu strādāt zinātnē, tāpēc man Latvija noteikti saistās ar zinātni. Pirmkārt, ar tiem cilvēkiem, kas veido šo zinātni. Bet zinātne jau nav kaut kas abstrakts, zinātne ir kaut kas konkrēts. Un šī zinātniskā tēma, kas man ir patrāpījusies, izvēlēta vai – vai tiešām man bijusi laime strādāt tieši tādā jomā, ļoti saistās ar Latvijas iedzīvotājiem, ar latviešu iedzīvotāju pašu būtību vismaz no bioloģiskā viedokļa. Tas ir cilvēka gēni, cilvēka genoms, ģenētika, kā mēs veidojamies, kā mēs attīstām savu organismu dzīves laikā; un beigu beigās tas, protams, saistīts arī ar to – ar kādām slimībām mēs varam saslimt, kā cenšanos novērst un ārstēt šīs slimības. Viens no tādiem svarīgākajiem momentiem patiesībā ir tieši šā gada beigās vai nākamā gada sākumā, kad mēs būsim sasnieguši kaut kādu zināmu, pamatīgu līmeni, izveidojot valsts informācijas sistēmu, kas ir valsts informācijas sistēma tieši genoma datiem. Un tas nav vienas dienas sasniegums. Lai to raksturotu, gribētu atgriezties 20 gadus senā pagātnē, kad mēs ielikām pamatus valsts iedzīvotāju genoma datubāzes izveidei un šajā genoma datubāzē. Toreiz patiesībā šis nosaukums “genoma datubāze” bija diezgan tukšs, jo tajā brīdī jau tur nebija nekas. Bet, attīstoties tehnoloģijām mums Latvijā, ieviešot gēnu analīzes tehnoloģijas un arī iesaistot valsts iedzīvotāju genoma datubāzē nu jau vairāk nekā 43 000 Latvijas iedzīvotāju, mēs tiešām esam radījuši pamatīgu bāzi. Tam, ko mēs tagad esam izveidojuši – Valsts iedzīvotāju genoma informācijas sistēma tiešām ir tāda datubāze, kurā tiks uzglabāti Latvijas iedzīvotāju genomi. Kā pirmie no šiem genomiem ir trīs ar pusi tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas ir piedalījušies projektā, lai izveidotu mūsu valsts genoma referenci. Tātad tie būs tie genomi, pēc kā dakteri skatīsies, kas ir mūsu latviešu genoms. To izmantos arī Eiropa, lai ārstētu slimības un saprastu, kurā reģionā ir kādas īpatnības, lai izmantotu dažādus medikamentus. Tātad šis būs tas pirmais nopietnais posms, kas tiks sasniegts. Vēl jo vairāk šajā datubāzē varēs uzglabāt ne tikai šo cilvēku genomus, kas piedalījušies pētījumos; tur būs arī genomi, kas tiks iegūti ārstniecības procesā. Lai viņi kaut kur nepazūd, neglabājas dažādos failos datoros, bet ir vienā vietā. Ko tas dos? Pirmkārt, tas pašam iedzīvotājam dos piekļuvi saviem genoma datiem. Viņš varēs autorizēt ārstus, lai viņi var tad, kad ir nepieciešamība to izdarīt, var apskatīties, izanalizēt un izmantot šos genomus. Bet, protams, tas ir tāds praktiskais pielietojums.
Tas nenozīmē, ka mēs 20 gadus neesam neko darījuši un gaidījuši, kad izveidosim šo genomu datubāzi. Ir notikuši ļoti daudz un dažādi pētījumi, un tas ir tas, kas mani, protams, visvairāk ir interesējis.
Nu ko tad mēs esam uzzinājuši par šiem te Latvijas genomiem? Pirmkārt, tā labā ziņa ir, ka mēs ne ar ko daudz neatšķiramies no pārējās Eiropas. Tas ir labi. Mēs tiešām esam īsti eiropieši. Tai pašā laikā, protams, mēs esam saglabājuši savā genomā daudzas tādas interesantas lietas no pagātnes, kas varbūt ir raksturīgas tikai mums. Nu varbūt vēl arī lietuviešiem. Tātad mēs esam atklājuši, ka tieši Latvijā un Lietuvā ir visvairāk tie senie genoma elementi, kas ir veidojuši vienu no pirmajām Eiropas populācijām –Rietumeiropas mednieku-vācēju populāciju. Citur Eiropā to vairāk ir nomainījuši zemkopji, kuri ieradušies no austrumiem. Protams, nav jau tā, ka arī mūs šie zemkopju gēni nebūtu skāruši, jo tad mēs pavisam savādāk izskatītos. Bet mums ir tāds nospiedums, kas ir interesants palicis. Bet nu tas ir tāda interesantuma daļa varbūt. Bet tieši praktisks ir kā viens no tādiem būtiskiem sasniegumiem, ka mēs jau esam izveidojuši to, ko mēs saucam par ģenētiskā riska kalkulatoru. Patiesībā tiem cilvēkiem, kuri tagad piedalījušies pētījumos un tie, kuri pirmie ies iekšā tajā jaunajā informācijas sistēmā, būs iespēja izmantot šo kalkulatoru, lai precizētu savu, noteiktu savu ģenētisko risku uz tām nu pagaidām vēl nedaudz – piecām slimībām, ko mēs jau esam tā pārbaudījuši Latvijas populācijā. Tātad tas ir tas, kas ir viens no šī darba augļiem.
Bet, protams, ir daudz un dažādi pētījumi. Kā vienu noteikti gribētu teikt, ka visa tā infrastruktūra, tās zināšanas, tā prasme, ko mēs esam izveidojuši šo gadu laikā, mums ir palīdzējusi ļoti ātri reaģēt arī krīzes situācijās. Kaut vai Covid–19 laikā, kad mēs ļoti ātri pārslēdzāmies no cilvēka sekvencēšanas uz vīrusa sekvencēšanu, varējām palīdzēt.
Ir vēl ļoti jauki projekti. Kā viens no nākotnes projektiem ir tiešām saslēgt gan vides monitoringu, kur mēs varētu zināt, kādi ir antimikrobiālās rezistences gēni, kas jau tagad pie mums notiek ar cilvēka veselību, un saprast, kuri reģioni ir bīstamāki. Kā notiek šī pārnese arī no ķīmiskā piesārņojuma viedokļa; tas nozīmē būvēt visaptverošu sistēmu. Tas ir varbūt vairāk uz nākotni.
Un noslēgumā es noteikti gribētu pateikt, kas man ir Latvija. Tā nav tikai genomi un ar genomiem saistīta lieta. Es teiktu, tā ir zināšanu sabiedrība. Jo, un tas, ko es arī cenšos tagad vairāk darīt, ir ne tikai abstrakti pētīt zinātni, ne tikai darīt to priekš publikācijām, bet arī censties, lai tiešām šīs zināšanas būtu pieejamas cilvēkiem. Lai katrs cilvēks Latvijā balstītu savus lēmumus nevis uz emocijām, bet uz zināšanām. Un tādu es redzu Latviju.
Latvijas zinātni, iespējams – tāpat kā lielākajā daļā pasaulē, šo zinātni nerada tādi cilvēki kā es. To dara jaunieši, jo tie ir tie, kuri strādā laboratorijā, sākot jau sākot no saviem studiju darbiem, no doktoranta darbiem. Tie ir cilvēki, kuriem arī ir vislielākās spējas, it īpaši ņemot vērā šo mūsu jomas specifiku, ka tur ir ļoti daudz datorzinību un, un šīs te gan programmēšanas, gan vienkārši loģiskā saprāta prasmes, kuras ir jāpielieto. Vismaz Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs ir ļoti pieprasīts no studentu viedokļa, un tie ir jauni zinātkāri, cilvēki, kuri ierodas pie mums centrā strādāt un to arī dara. Tātad es domāju, ka mums Latvijā ir jaunieši, uz ko mēs varam paļauties un kuri nākotnē veidos šo zināšanu sabiedrību.
Tātad mans vēlējums Latvijai ir ļoti saistīts ar to, ko es tikko teicu: balstīt savu rīcību uz zināšanām un ieklausīties cilvēkos, kuri šīs zināšanas rada.
