Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: TImurs Subhankulovs

Latvijā salīdzinājumā ar citām ES valstīm ir viena no augstākajām PVN likmēm pārtikai 23

Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

“Diemžēl man ir sliktas ziņas visiem mūsu skatītājiem…” Rajevs par notikumiem Mariupolē
“Tas nekas, ka Latvija NATO, te ir daudzi, kuri Putina tankus sagaidītu ar sajūsmu,” uzskata krievu miljonārs Čičvarkins
VIDEO. Vai vasara vispār būs? Bricis par laikapstākļiem maijā un jūnijā
Lasīt citas ziņas

 

Latvijā salīdzinājumā ar citām ES valstīm ir viena no augstākajām PVN likmēm pārtikai, izņemot augļus un dārzeņus līdz 2023. gadam, kad jau atkal tā var tikt pacelta 21% apjomā.

CITI ŠOBRĪD LASA

 

Tikmēr ražotāji un tirgotāji ar sabiedrības un asociāciju spiediena palīdzību cer panākt samazinājumu vēl virknei produktu. Vai atbildīgajai ministrijai izdosies noturēt pozīcijas 5% likmei dārzeņiem un panākt samazinājumu pārējiem produktiem, nav skaidrs, taču pazīmes liecina, ka tas diez vai notiks.

Nekādi argumenti nespēj pārliecināt Finanšu ministriju, kuras ieskatā pirms lēmuma pieņemšanas jāapsver efektīvāki alternatīvi risinājumi. Samazinot PVN likmi pārtikai, netiek risināta galvenā problēma – palielināt cilvēku pirktspēju.

 

Krišjāņa Kariņa veidotās valdības deklarācijā norādīts, ka viens no Zemkopības ministrijas (ZM) uzdevumiem ir panākt samazināto 5% likmi arī svaigai gaļai, zivīm, piena produktiem un olām. Tādēļ ZM liek galdā argumentus par pozitīvo ietekmi uz ekonomiku pēc tam, kad 2018. gada 1. janvārī stājās spēkā 5% PVN dārzeņiem un augļiem. Stiprākais trumpis ir LLU pētījums, kas apliecina – eksperiments devis gaidīto, proti, ēnu ekonomikai ir kritums, lauksaimniekiem ienāk vairāk naudas, pircēji veikalu plauktos redz zemākas cenas, bet tirgotājiem attiecīgajā segmentā lielāks apgrozījums.

 

Neesot impulsa attīstībai

Tikmēr par budžetu atbildīgā Finanšu ministrija, jau no sākta gala visai negribīgi piekrītot likmes samazināšanai dārzeņiem, akcentē, ka lielākie ieguvēji tomēr ir tirgotāji, turklāt šis neesot efektīvākais veids sociālo jautājumu risināšanai.

“Mazāk turīgo iedzīvotāju grupa ir atbalstāma ar tiešiem kompensējošiem pasākumiem, jo personas ar lielākiem ienākumiem no samazinātās likmes saņem tādus pašus mazākus rēķinus, kādus personas ar maziem ienākumiem. PVN samazinātās likmes nav labākais fiskālais instruments, jo ne vienmēr likmju samazināšanas rezultātā tiek samazinātas konkrēto preču vai pakalpojumu cenas.

Zaudē valsts budžets, bet sabiedrība nav saņēmusi gaidīto cenu samazinājumu. Būtībā ieguvējs ir tikai tirgotājs, un nav sasniegts valsts noteiktais mērķis. Daudz efektīvāk šos mērķus var sasniegt, izmantojot tiešos nodokļus, pabalstus, subsīdijas u. c.,” tā “LB” norāda FM pārstāvis Aleksejs Jarockis.

Ministrijā gan piekrīt, ka PVN likmes samazināšana dārzeņiem un augļiem pozitīvi ietekmēja attiecīgo nozaru attīstību 2018. un 2019. gadā. Tomēr kopumā sasniegtie rādītāji neliecina, ka attiecīgās lauksaimniecības nozares ir saņēmušas būtisku papildu impulsu attīstībai, tai skaitā ņemot vērā izvērtēšanas periodā labvēlīgo ekonomisko situāciju Latvijā un pasaulē.

Rezumējot – tā kā PVN samazinātās likmes fiskālā ietekme veidoja apmēram 3,8 miljonus eiro gadā, turklāt vērojams arī pelēkās zonas samazinājums nozarē, FM piekrīt 5% samazinājuma turpināšanai līdz 2023. gada beigām. Taču tad tiks veikts nākamais izvērtējums par samazinātas likmes piemērošanas efektu uz nozaru attīstību un patērētāju uzvedību un tad likme varētu atgriezties vecajās sliedēs.

 

Vienotā frontē

Tikmēr vienoti prasībās par 5% likmi produktiem ir tirgotāji, kam pievienojas arī pienrūpnieki, uzstājot uz samazinātās likmes piemērošanu arī savai produkcijai. Latvijas piensaimnieku Centrālās savienības (LPCS) vadītājs Jānis Šolks akcentē, ka šādu ideju jau 2020. gada februārī atbalstīja gan zemkopības ministrs, gan lauksaimnieku un tirgotāju asociācijas, gan (saskaņā ar pētījuma datiem) vismaz 72% patērētāju.

“Tikai Baltijas valstīs un Dānijā nav samazinātas PVN likmes piena produktiem. 2020. gada laikā tikāmies ar visām pozīcijas Saeimas frakcijām, lai pārrunātu PVN samazināšanu, tomēr nesekmīgi, neskatoties pat uz to, ka valdības deklarācijā paredzēts izskatīt iespēju PVN samazināšanu pārtikas produktiem. Uzskatām, ka tieši šis finanšu instruments dotu reālu rezultātu patērētājiem produktu pieejamības veidā, ražotājiem konkurētspējas stiprināšanā un valstij ienākumu nodrošināšanai ilgtermiņā, stimulējot nodokļu ģenerēšanu ražošanas attīstības rezultātā,” norāda J. Šolks.

Pienrūpnieku pusē ir arī tirgotāji, norādot – līdz ar samazināto PVN likmi dārzeņiem 2018. gada sākumā ir audzis kopējais šīs kategorijas pieprasījums un zīmīgi, ka ievērojams pieprasījuma pieaugums vērojams tieši Latvijā audzētai produkcijai. Pieprasījums pēc tās pērn audzis par 20%, salīdzinot ar 2019. gadu, turpretī importēta pieprasījuma pieaugums bijis 5%, kas ir par 14% mērenāka izaugsme nekā Latvijas labumiem.

“Latvijā pārtikai vidēji novirza par 6% vairāk līdzekļu nekā citās ES valstīts, kas rada nevienlīdzību ikdienas izdevumu balansā. Šobrīd, kad pandēmijas izraisītā krīze ir skārusi virkni iedzīvotāju, ir svarīgi parūpēties par iedzīvotāju iespējām iegādāties augstas kvalitātes pārtiku par zemu cenu, kā arī paralēli rast mehānismus, kā veicināt vietējo ražotāju izaugsmi.

Mūsu iniciatīva par samazinātu PVN 5% augļiem un dārzeņiem radījusi taustāmu efektu – zemākas cenas veikalos un lielāku vietējo dārzeņu pieprasījumu,” skaidro “Maxima Latvija” iepirkuma departamenta direktors Edvīns Lakstīgala. Viņš arī norāda – ņemot vēra, ka 7% no “Top 10” visvairāk pirktākiem produktiem tīkla veikalos veido tieši gaļa, piena produkti, olas un maize, tiek turpināta iniciatīvas par PVN likmes samazināšanu virzība arī šiem produktiem.

“Un iedzīvotāji par šo jau ir atdevuši savas balsis tiešā nozīmē – platformā “www.manabalss.lv” ir savākti vairāk nekā 10 000 parakstu PVN likmes mazināšanai gaļai, piena produktiem, olām un maize, kas apliecina, ka cilvēkiem šāds nodokļu atvieglojums ir nozīmīgs.”

 

Akcents jāpārliek

“Jā, ēnu ekonomika mazinājās un nedaudz saruka cenas, tiktāl viss labi,” tā eksperimentu ar 5% PVN raksturo LTRK vadītājs Jānis Endziņš. Un tomēr! Lai gan no uzņēmēju viedokļa jebkurš nodokļu samazinājums ir apsveicams, jo kāda grupa būs ieguvējos, tomēr – ideālā variantā pārmaiņu akcentam jābūt pavisam citam – uz darbaspēka nodokļa mazināšanu.

“Mēs apzināmies, ka jebkuram nodokļu samazinājumam būs negatīva ietekme uz valsts budžeta ieņēmumiem. Tā kā budžets visu nevar pavilkt, jāizdara izvēle, un tā noteikti ir par labu darbaspēka nodokļa samazinājumam. Jāpanāk, lai tas ir vismaz par vienu eirocentu zemāks nekā Lietuvā vai Igaunijā. Tad nāks atdeve, investīciju piesaiste un iznākumā iegūs visas jomas,” tā J. Endziņš.

SAISTĪTIE RAKSTI

Atkāpi viņš pieļauj, bet tikai tad, ja ar skaitļiem varēs pierādīt samazinātā PVN pārtikai labvēlīgu ietekmi uz lielākiem budžeta ieņēmumiem. Tad – uz priekšu! Tomēr pagaidām tā bilde īsti skaidra neesot. “Labs piemērs ir dažādi akcīzes nodokļi, kur neadekvāts palielinājums noved pie neprognozējamām sekām, kā tas bija ar nepamatoti lielo akcīzi alkoholam Igaunijā.

Šobrīd nav pētījumu, vai akcīzes samazināšana ēdināšanai vai pārtikai būs ar pozitīvu efektu, tādēļ izšķirošais tālāko lēmumu pieņemšanā būs naudas daudzums valsts maciņā,” rezumē LTRK vadītājs.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Diemžēl man ir sliktas ziņas visiem mūsu skatītājiem…” Rajevs par notikumiem Mariupolē
“Tas nekas, ka Latvija NATO, te ir daudzi, kuri Putina tankus sagaidītu ar sajūsmu,” uzskata krievu miljonārs Čičvarkins
VIDEO. Vai vasara vispār būs? Bricis par laikapstākļiem maijā un jūnijā
FOTO. “Tērps pa tiešo no Maskavas pasūtīts?”: Jolantas Gulbes-Paškevicas apģērbs soctīklos izraisa “vētru”
Gaidāms ļoti liels finansiālais šoks, miljoniem cilvēku kļūs nabadzīgāki – brīdina Anglijas Bankas vadītājs
Lasīt citas ziņas
“Diemžēl man ir sliktas ziņas visiem mūsu skatītājiem…” Rajevs par notikumiem Mariupolē
NA aicina Kariņu vēlreiz apsvērt Vitenberga demisijas pieprasījumu
“Tā arogance!” Rostovskis atklāj, kurš pēc uzņēmēju domām ir neprofesionālākais ministrs
Agris Liepiņš: Klausoties “Saskaņas” deputātos, liekas, ka vajadzētu uzņemt komēdiju – “Krievu nacionālās īpatnības, kritušos karavīrus pieminot”
Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem – 1922. gada 17. maijā
22:49
NA aicina Kariņu vēlreiz apsvērt Vitenberga demisijas pieprasījumu
22:45
“Diemžēl man ir sliktas ziņas visiem mūsu skatītājiem…” Rajevs par notikumiem Mariupolē
22:31
“Vai latvieši ir pelnījuši savu valsti? Politiķi dara to, ko neviens neuzdrošinātos savā biznesā un mazdārziņā,” uzskata Lapsa
APTAUJA. Vai esat gatavi ziedot okupāciju simbolizējošā pieminekļa Rīgā nojaukšanai?
SPECIĀLIZLAIDUMS. Jaunākais par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu
Pirmā tiesu instance attaisno autovadītāju krimināllietā par Rīgas mēra ģimenes locekļu sabraukšanu
Podoļaks: Sarunas ar Krieviju ir apturētas
Zviedrija parakstījusi pieteikumu par uzņemšanu NATO; Somijas parlaments atbalsta pieteikuma iesniegšanu
“300 000 Latvijas iedzīvotāju prezidents ir Putins,” atklāj bijušais ministrs
Māris Antonevičs: Etniskā kārts un citi ministres aizstāvju argumenti
Kuras partijas ierindojušās partiju reitinga augšgalā?
Ukrainas ministrs un “Azovstaļ” īpašnieki aicina Latvijas valdību atbalstīt DLRR
“Šī vieta nekad nav bijusi skaista…” Neatkarības laukums savu nosaukumu netur godā
Krievija izstājas no Baltijas jūras valstu padomes
“Mums jāsaņem garantijas.” Turcija izvirza prasības sakarā ar NATO paplašināšanu
Nosauc ceļu posmus, pa kuriem no 20.maija varēs braukt ar 110 km/h ātrumu
VIDEO. “Viņiem jāsaprot, ka šausmīgā Krievija ir blakus!”: TV kanālā “Pervij kanal” izteikti draudi Latvijas politiķiem
Bijušais iekšlietu ministrs Gulbis: Golubevai nevajadzēja pamest valsti
VIDEO. No Mariupoles rūpnīcas “Azovstaļ” evakuēti 264 Ukrainas karavīri
Kas notiek ar sankcijām un ekonomiskajām attiecībām Latvijas un Baltkrievijas starpā?
“Ruka kungs šobrīd ir vairāk nobažījies par savu vietu,” Kreituse komentē šī brīža “politisko vētru” pēc 9. maija
VIDEO. Diriģents Ints Teterovskis Tavs Auto TV izmēģina jauno Hyundai TUCSON Hybrid
VIDEO. “Jā, man ir svarīgi apprecēties!”: žurnāliste Una Ulme gatavojas trešajām kāzām
Sēj salātus, stāda zemenes un vasaras puķes. Kas darāms dārzā no 17. līdz 23.maijam?
Cepeškrāsnī ceptas sēnes ar sieru
Nedēļas sākums var būt ļoti emocionāls un sāpīgs. Horoskopi no 16. līdz 22. maijam