Irākas kurdu ģimene – Usmāns un Talija stāstīja, cik ļoti viņiem patīk Latvija, viņi vēlētos apgūt latviešu valodu un saista ar šo valsti savu tālāko dzīvi. Tagad noskaidrojies, ka Usmāns un Talija jau devušies uz Nīderlandi.
Irākas kurdu ģimene – Usmāns un Talija stāstīja, cik ļoti viņiem patīk Latvija, viņi vēlētos apgūt latviešu valodu un saista ar šo valsti savu tālāko dzīvi. Tagad noskaidrojies, ka Usmāns un Talija jau devušies uz Nīderlandi.
Foto – Dainis Bušmanis

Jelgavas mērs Andris Rāviņš pauž līdzīgu attieksmi – patvēruma meklētājiem būs iespēja iestāties pašvaldības dzīvokļu rindās. Jelgavā esot iespējas strādāt arī mazkvalificētu darbu, taču viņš nezinot, vai iebraucēji būs gatavi to darīt. Jelgavā darbojas Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrs, kurā cilvēki var apgūt latviešu valodu un papildu prasmes. “Mums bija ķīnieši, kas izgāja apmācību, kā arī arhitekts no Afganistānas. Cilvēki meklē sev darbu. Būtiskākais ir vēlme iegūt prasmes un strādāt. Ja par sadzīvi – tad viņiem ir jāsaprot, ka atrodas Latvijā un kāda mums ir kultūra, ja viņi ir gatavi tajā integrēties, tad problēmu nebūs,” piebilst A. Rāviņš. 25

Ģirts Vikmanis
0:00, 17. februāris 2016
Ziņas Latvijā
Par pieejamo mājokļu fondu Ekonomikas ministrija pērn bija veikusi aptauju, kurā informāciju par brīvajām platībām no 119 pašvaldībām bija sniegušas 79. Aptaujā 49 pašvaldības bija norādījušas, ka brīva dzīvojamā fonda to rīcībā nav, bet pārējās uzsvērušas, ka kopumā to rīcībā ir 140 dzīvošanai derīgi dzīvokļi. Kas būtiski – aptauja liecina, ka brīvu dzīvojamo platību tikpat kā nav vairākumā lielo pilsētu. “Tur, kur varētu būt darbs, nav kur dzīvot, bet tur, kur ir mājokļi, nav darba,” situāciju raksturo Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte. Viņa norāda, ka no valsts puses būtu jārīkojas, lai tiktu veidoti mājokļi. Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija paredzējusi līdz vasarai sagatavot ziņojumu par to, kāda ir bēgļu un cilvēku ar alternatīvo statusu uzņemšanas un integrācijas pasākumu ietekme uz pašvaldību budžetiem. Šos pašvaldību izdevumus iecerēts kompensēt no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Tikmēr Ekonomikas ministrijas aptaujā Jēkabpils norādījusi, ka tās rīcībā ir dzīvošanai nederīgas telpas. “Mēs nevaram neko piedāvāt bēgļiem, mums ir garas rindas uz dzīvokļiem. Esam paredzējuši īpašus dzīvokļus labos mikrorajonos ārstiem un citiem speciālistiem, kas varētu strādāt pie mums,” teica Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs. Ja arī bēgļi izvēlēsies Jēkabpili, priekšroka tiks dota ģimenēm ar bērniem. Tomēr domes priekšsēdētājs norāda, ka nodarbinātības situācija Jēkabpilī pašlaik neesot spoža. Jēkabpils pazīstama kā būvnieku pilsēta, tomēr pašlaik uzņēmumiem neesot pasūtījumu un būvuzņēmēji gaidot vasaru, kad situācija varētu mainīties. Viņš uzsver, ka par bēgļu bērnu skološanu finansiālie izdevumi būtu jāuzņemas valstij.

Mērsragā darbs ir, Jēkabpilī – nav

Starp tām pašvaldībām, kurās nav dzīvošanai derīgu telpu, ir Mērsraga novads. Jautāts par iespējamo bēgļu uzņemšanu savā pašvaldībā, Mērsraga domes priekšsēdētājs Lauris Karlsons atjoko: “Mēs nekur nebēgsim, bet dzīvosim Mērsragā. Nevajag pārbaudīt mūsu nervus, nav jātausta, ko nevajag. Tas nav mūsu jautājums. Ja atbrauks bēgļi, kuri māk uzvesties, tad tiksim galā. Mērsragā mēs esam iemācījušies cienīt māksliniekus, kuri dodas spirdzināt savas dvēseles un apmetas uz dzīvi pie mums.” L. Karlsons norāda, ka darbs Mērsragā cilvēkiem atrastos, piemēram, esot brīvas vakances apkalpojošajā sfērā un zivju pārstrādes uzņēmumos, kā arī sezonas darbos pie lauksaimniekiem.

Reklāma
Reklāma
Par pieejamo mājokļu fondu Ekonomikas ministrija pērn bija veikusi aptauju, kurā informāciju par brīvajām platībām no 119 pašvaldībām bija sniegušas 79. Aptaujā 49 pašvaldības bija norādījušas, ka brīva dzīvojamā fonda to rīcībā nav, bet pārējās uzsvērušas, ka kopumā to rīcībā ir 140 dzīvošanai derīgi dzīvokļi. Kas būtiski – aptauja liecina, ka brīvu dzīvojamo platību tikpat kā nav vairākumā lielo pilsētu. “Tur, kur varētu būt darbs, nav kur dzīvot, bet tur, kur ir mājokļi, nav darba,” situāciju raksturo Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte. Viņa norāda, ka no valsts puses būtu jārīkojas, lai tiktu veidoti mājokļi. Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija paredzējusi līdz vasarai sagatavot ziņojumu par to, kāda ir bēgļu un cilvēku ar alternatīvo statusu uzņemšanas un integrācijas pasākumu ietekme uz pašvaldību budžetiem. Šos pašvaldību izdevumus iecerēts kompensēt no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Tikmēr Ekonomikas ministrijas aptaujā Jēkabpils norādījusi, ka tās rīcībā ir dzīvošanai nederīgas telpas. “Mēs nevaram neko piedāvāt bēgļiem, mums ir garas rindas uz dzīvokļiem. Esam paredzējuši īpašus dzīvokļus labos mikrorajonos ārstiem un citiem speciālistiem, kas varētu strādāt pie mums,” teica Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs. Ja arī bēgļi izvēlēsies Jēkabpili, priekšroka tiks dota ģimenēm ar bērniem. Tomēr domes priekšsēdētājs norāda, ka nodarbinātības situācija Jēkabpilī pašlaik neesot spoža. Jēkabpils pazīstama kā būvnieku pilsēta, tomēr pašlaik uzņēmumiem neesot pasūtījumu un būvuzņēmēji gaidot vasaru, kad situācija varētu mainīties. Viņš uzsver, ka par bēgļu bērnu skološanu finansiālie izdevumi būtu jāuzņemas valstij.
SAISTĪTIE RAKSTI
Kurdu ģimene Latvijā drīkst palikt bērnu dēļ, lai gan dzimtenē samērā droši
Pretēji PMLP lēmumam, tiesa bēgļu ģimenei no Irākas piešķir patvērumu Latvijā
Tautu nevar skaldīt “vecajā trimdā” un “jaunajos emigrantos”, uzskata ārzemju latvieši
Zīle: Bēgļu krīzē jauna tendence – uz ES mērķtiecīgi sūta bērnus
Kerijs: Bēgļu krīze ir teju eksistenciāls drauds Eiropai
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.