Par pieejamo mājokļu fondu Ekonomikas ministrija pērn bija veikusi aptauju, kurā informāciju par brīvajām platībām no 119 pašvaldībām bija sniegušas 79. Aptaujā 49 pašvaldības bija norādījušas, ka brīva dzīvojamā fonda to rīcībā nav, bet pārējās uzsvērušas, ka kopumā to rīcībā ir 140 dzīvošanai derīgi dzīvokļi. Kas būtiski – aptauja liecina, ka brīvu dzīvojamo platību tikpat kā nav vairākumā lielo pilsētu. “Tur, kur varētu būt darbs, nav kur dzīvot, bet tur, kur ir mājokļi, nav darba,” situāciju raksturo Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte. Viņa norāda, ka no valsts puses būtu jārīkojas, lai tiktu veidoti mājokļi. Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija paredzējusi līdz vasarai sagatavot ziņojumu par to, kāda ir bēgļu un cilvēku ar alternatīvo statusu uzņemšanas un integrācijas pasākumu ietekme uz pašvaldību budžetiem. Šos pašvaldību izdevumus iecerēts kompensēt no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. 25
Ušakovs: ne vairāk un ne mazāk kā rīdziniekiem
Tikmēr pašvaldību vadītāji uzskata – ja viņu pašvaldībās būs jāuzņem bēgļi, izdevumi jāsedz valstij. Lielākoties viņu vidū valda skeptiska attieksme pret valdības īstenoto bēgļu uzņemšanas politiku. Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs uzsver, ka domes pozīcija esot – neko vairāk un neko mazāk, kā pienākas rīdziniekiem. “Ja runājam par mājokļiem, tad bēgļi, iegūstot legālu statusu, varēs deklarēt savu dzīvesvietu Rīgā, ja viņiem tas pienākas. Tikai pēc piecu gadu nodzīvošanas Rīgā viņi varēs iestāties dzīvokļu rindā, protams, aiz visiem tiem rīdziniekiem, kuri tajā jau atrodas. Ja runa ir par ģimenēm ar bērniem, tad, ja tā atbildīs attiecīgajiem kritērijiem, mēs piedāvāsim pabalstus. Savukārt, ja ir runa par drošības un kārtības jautājumiem, tad varu teikt – mūsu policija šobrīd tam gatavojas, katram gadījumam iepērkam papildu aprīkojumu. Turklāt mums ir krīzes centri, kas paredzēti ģimenēm ar bērniem, un patversmes, kuras šobrīd gatavojam gadījumiem, ja nāksies izvietot bēgļus,” saka N. Ušakovs. Rīgas dome veidošot arī struktūrvienību, kas nepieciešamības gadījumā koordinēs patvēruma meklētāju uzņemšanu Rīgā. Galvaspilsētas vadība lēš, ka bēgļi, visticamāk, nedosies uz attāliem lauku rajoniem un loģiski gaidīt, ka viņu galamērķis būs Rīga.
