Vilku populācijas pārvaldībā jādomā par cilvēku drošību, ne tikai sugas aizsardzību 0
Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Normunds Šmits
Vilki Latvijā ir īpaši aizsargājama suga, bet tie ir arī plēsēji, kuru klātbūtne aizvien biežāk rada būtiskus zaudējumus lauksaimniekiem un spriedzi lauku ļaudīm. Tas, kā par vilkiem domā pilsētās un lauku reģionos, ir divas dažādas lietas.
Pēdējo gadu dati ir nepārprotami. Ja 2020. gadā vilku uzbrukumos cieta 115 lauksaimniecības dzīvnieki un mājdzīvnieki, tad 2025. gadā reģistrēti jau 372 gadījumi.
Tie nav tikai skaitļi. Tie ir cilvēki un viņu saimniecības, kurās naktī tiek saplosītas aitas, kazas vai pat liellopi. Tās ir ģimenes, kurām nākas skaidrot bērniem, kāpēc pagalmā vairs nav uzticamā sargsuņa, vai kāpēc tumsā nedrīkst staigāt pa pagalmu. Tie ir cilvēki, kuri ir pieraduši savās sētās redzēt vilku pēdas un apzināties, ka vilki dzīvo piemājas mežos. Tāpēc mūsu pienākums ir nodrošināt līdzsvaru starp sugas aizsardzību un cilvēku drošību.
Vilkiem Latvijā nav dabisko ienaidnieku, tāpēc populācijas kontrole ir jāuzņemas medniekiem. Vilku medības, kas notiek stingri noteiktos apjomos atbilstoši ES direktīvām, nav pretrunā sugas aizsardzībai. Tās ir instruments, kas palīdz nodrošināt līdzāspastāvēšanu un mazināt konfliktus. Ja vilku populācijas pārvaldība nav pietiekami efektīva, cieš gan lauksaimnieki, gan sabiedrības uzticēšanās kopējai dabas aizsardzības politikai.
Šobrīd Latvijā kompensācijas par vilku postījumiem netiek maksātas. Tas nozīmē, ka visi vilku radītie postījumi gulstas uz lauksaimnieku pleciem bez iespējas lauku ļaudīm sevi no vilkiem pasargāt. Pašreizējā politika paredz šo sugu aizsargāt, bet šīs aizsardzības cenu maksā lauksaimnieki.
Lai izstrādātu gan lauksaimniecības, gan dabas aizsardzības interesēm atbilstošu politiku, nepieciešami dati, tāpēc tagad, kad sniega apstākļi dod iespēju iegūt precīzāku informāciju par vilku izplatību un skaitu, Zemkopības ministrija un Valsts meža dienests aicina aktīvi ziņot par vilku klātbūtnes pazīmēm – pēdām, ekskrementiem, noplēstiem dzīvniekiem. Lietotnē “Mednis” jebkurš var reģistrēties un ērti iesniegt fotoattēlus un GPS koordinātes par vilku klātbūtnes liecībām. Tikai uz pārbaudītiem datiem balstīti lēmumi var būt ilgtspējīgi un pamatoti.
Lauksaimniecība ir mūsu pārtikas drošības un reģionālās attīstības pamats. Mēs nevaram daļu saimniecību atstāt cīnīties vienas pret plēsēju radītajiem zaudējumiem. Gudra savvaļas dzīvnieku populāciju, tai skaitā – vilku, apsaimniekošana nav vērsta pret dabu – tā ir vērsta par taisnīgu līdzāspastāvēšanu starp cilvēku un savvaļu. Mēs nedrīkstam, aizmirst, ka cilvēki nedzīvot tikai pilsētās. Liela daļa joprojām dzīvo un strādā laukos, nodrošinot mums pārtiku – lielu daļu no tā, ko ikdienā ceļam sev galdā maltītēm.
