Arhīva foto

“Lēmums vēl nav pieņemts, bet tas būs datos balstīts!” Alūksnes novadā plāno atstāt tikai divas lauku skolas 93

Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
Nosaukti 8 pārtikas produkti, kuru patēriņš jāierobežo, kļūstot vecākam
Kokteilis
Personības TESTS. Kura no sejām jums šķiet vispievilcīgākā? Atbildē slēpjas jūsu partnera ideāls 3
Vēstures atkārtošanās ir neizbēgama! Peskovs atklāj, uz kuru Eiropas galvaspilsētu Krievija mērķēs savas raķetes 164
Lasīt citas ziņas

Ziņa par Alūksnes novada domes ieceri reorganizēt lielāko lauku skolu – Strautiņu pamatskolu – izraisīja plašu rezonansi. Taču tagad jau ir zināms, ka no nākamā mācību gada pārmaiņas sagaida vēl Jaunannas mūzikas un mākslas pamatskolu, kā arī Bejas, Pededzes un Malienas pamatskolas.

Alūksnes novadā ir plānots atstāt tikai divas lauku skolas – Liepnā un Ziemeros. Šonedēļ domes izveidotā darba grupa, kurā ir arī izglītības iestāžu pārstāvji, pēc mācību iestāžu apmeklējuma plāno skolu tīkla optimizācijas plānu prezentēt deputātiem, kuriem par to piedāvās lemt vēl pēc nedēļas februāra beigās.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Lēmums vēl nav pieņemts, bet tas būs datos balstīts,” tā publiskajā informācijā domes mājaslapā uzsver pašvaldības vadība. Plašā materiālā tā skaidro, kāpēc novadā ir nepieciešama skolu tīkla optimizācija. Vispirms jau tā ir saistīta ar demogrāfisko situāciju.

Alūksnes novadā, kura robežas pēc šīs pašvaldību reformas palika negrozītas, 2009. gadā bija 19 064 iedzīvotāji, no kuriem 2495 skolēni, bet 2021. gada beigās – vairs 15 406 iedzīvotāji, 1369 skolēni. Dārgās ēku uzturēšanas izmaksas ir vēl viens iemesls, kāpēc skolu tīklu nepieciešams reorganizēt.

Taču galvenais uzdevums esot nodrošināt visiem novada bērniem kvalitatīvu izglītību un iespēju mācīties, izmantojot modernās tehnoloģijas. Pašvaldības vadība sola parūpēties, lai ikviens bērns no savas tagadējās dzīvesvietas varētu nokļūt uz skolu Alūksnē.

Laukos izglītojamajiem ir jāmācās apvienotajās klasēs, kas negarantējot iespēju iegūt kvalitatīvu izglītību. Domei arī nešķiet racionāli veikt ieguldījumus modernāku mācību līdzekļu iegādē lauku skolās, ja ir iedzīvotāju skaita samazināšanās tendence.

Novada mācību iestādes, kas dzīvo pārmaiņu gaidās, ir ar dažādu vēsturi – Malienas pamatskolai tā ir 145 gadus ilga, bet 1938. gadā atklātā Pededzes pamatskola ir viena no tām, kuru Latvijas pierobežā dibināja Kārļa Ulmaņa valdības laikā, kad tika celtas skolas arī citviet pierobežā.

Pededzes pamatskolas direktore Selga Bībere “Latvijas Avīzei” atzina, ka mācību iestāde, kurā ir 48 skolēni un vēl astoņi bērni pirmsskolas grupā, izdzīvot vairs nevar. Taču, ja skolu slēgs, arī būs grūti. Līdz Alūksnei ir vairāk nekā 25 kilometri, tāpēc daļa bērnu varētu mācīties Liepnā, kas ir tuvāk. “Skola ir pagasta sirds. Ja tās nebūs, tad lauki kļūs vēl tukšāki, jo darba iespēju te maz,” atzina skolas direktore.

Jaunannas mūzikas un mākslas pamatskolas direktore Janīna Pužule vispirms ir noraizējusies par vietējiem uzņēmējiem, kuri arī ceļot trauksmi. Visvairāk cietīšot vietējais ēdināšanas uzņēmums un veikals, kurā ir daudzveidīga pašmāju ražotāju produkcija. Jaunannā mācās arī bērni no Annas, Kalncempjiem un Litenes, kur skolu vairs nav. “Mēs vēl cīnīsimies,” apņēmības pilna ir J. Pužule.

Reklāma
Reklāma

Šo mācību iestāžu vecākiem nav pārliecības, vai visi bērni – arī no viensētām – varēs nokļūt skolā un būs drošībā un pieskatīti pilsētā, gaidot, kad tiks atvesti mājās. Tāpat skolās ir mazpulki, pašdarbības kolektīvi, kuros jau ir izveidojušās domubiedru grupas. Dome gan solījusi organizēt vairākus autobusa reisus dienā, lai mazāko klašu bērniem nav jāgaida, kad beigsies mācības vecākajās klasēs. Pašdarbības iespējas pilsētā esot vēl daudzveidīgākas.

Ziemeru pamatskola ir viena no divām, kuru varētu saglabāt. Iespējams, arī tāpēc, ka tajā mācās bērni ar speciālajām vajadzībām, kuri ir integrēti vispārizglītojošajā skolā. Ziemeru pamatskolā ir 82 skolēni un vēl 31 bērns pirmsskolas iestādē.

Viņi uz Māriņkalnu, kur atrodas skola, brauc arī no Veclaicenes, kā arī Jaunlaicenes, kur ir vairāki kokapstrādes uzņēmumi, pastāstīja skolas direktore Ilze Andronova. Te skolojas arī Alūksnes putnu fermā strādājošo atvases, ar ko var skaidrot samērā lielo audzēkņu skaitu.

“Esmu īsta latviete, un man ir ļoti žēl, ka lauki paliek tukši,” piebilda I. Andronova, cerot, ka skolu izdosies saglabāt. Nesenajā tikšanās reizē ar domes pārstāvjiem vecāku padomes pārstāve esot teikusi, ka pieaug cilvēku interese pārcelties uz laukiem tuvāk pie dabas, bet viņiem ir svarīgi, lai šajā vietā būtu skola.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.