Strautiņu pamatskola ir lielākā lauku skola Alūksnes novadā, un tai ir arī sena vēsture, jo tā celta vēl 1868. gadā, bet piebūve 1927. gadā. Senāk tās nosaukums bija Alsviķu Ķemera pagasta skola.
Strautiņu pamatskola ir lielākā lauku skola Alūksnes novadā, un tai ir arī sena vēsture, jo tā celta vēl 1868. gadā, bet piebūve 1927. gadā. Senāk tās nosaukums bija Alsviķu Ķemera pagasta skola.
Ekrāuzņēmums no Alūksnes novada interneta lapas

Alūksnei nav naudas bērnu izglītībai, ceļi jāremontē. Reorganizāciju sāk ar lielāko lauku skolu – Strautiņu pamatskolu 70

Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības TESTS. Kura no sejām jums šķiet vispievilcīgākā? Atbildē slēpjas jūsu partnera ideāls 3
Veselam
Nosaukti 8 pārtikas produkti, kuru patēriņš jāierobežo, kļūstot vecākam
TV24
“Kāpēc Zelenskis to lietu izspēlēja?” Rajevu pārsteidzis paziņojums par Ukrainā sagatavotajām 14 jaunām armijas brigādēm
Lasīt citas ziņas

Vēl nav norimušas kaislības par Preiļu novada domes ieceri reorganizēt Salas pamatskolu, kurā ir 44 skolas vecuma bērni, kad “Latvijas Avīzei” piezvanīja no Alūksnes novada, kur notiekot līdzīgi procesi – tur skolu reorganizāciju esot plānots sākt ar Strautiņu pamatskolu.

Zīmīgi esot arī tas, ka gan Preiļu, gan Alūksnes novadā izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces pārstāvētā Jaunā konservatīvā partija ir valdošajā koalīcijā. Situācija abos gadījumos ir līdzīga – pašvaldības vispirms vērtē to, cik tām izmaksā šo izglītības iestāžu uzturēšana, bet ne to, kādu iespaidu skolu slēgšana var atstāt uz šīs vietas iedzīvotājiem un teritoriju.

CITI ŠOBRĪD LASA

Alūksnes novadā izglītībai nepieciešamie izdevumi ir 58% no kopējā budžeta, “Latvijas Avīzei” skaidroja Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietniece Līga Langrate (JKP). Viņasprāt, pašvaldība to nevarot atļauties, jo novadam ir vajadzīgi līdzekļi arī attīstībai, ceļu uzturēšanai, sociālajai jomai un citu funkciju veikšanai. Viņa uzsvēra, ka dome izvērtē visu skolu tīklu un lēmums par kādas mācību iestādes slēgšanu vēl neesot pieņemts.

No sarunām ar Preiļu un Alūksnes pašvaldību pārstāvjiem varēja secināt, ka vairāk tiek domāts par to, cik tām izmaksā viens bērns lauku skolā, nevis kas notiks ar šo teritoriju un arī ēkām pēc mācību iestādes slēgšanas. Iepriekš daudzviet pēc tam tika aizvērts pasts, medpunkts, veikals. Kā Preiļu, tā Alūksnes novadā vairākas mazās skolas jau beigušas pastāvēt, jo to uzturēšana objektīvi nebija iespējama, ja mācību iestādē palicis mazāk nekā 30 bērnu. Alūksnes novadā vairāku likvidēto skolu ēkās ir izvietoti pansionāti, vienā vēl vasarās tiek rīkotas nometnes un ir muzejs.

Taču vienas bijušās mācību iestādes ēkai iemītnieku nav izdevies atrast. Saeimas deputāte Janīna Kursīte-Pakule (NA), kura iestājas par lauku skolu saglabāšanu, “Latvijas Avīzei” teica – ja pagastā vairs nav skolas, tad ar laiku tur likvidē arī citas iestādes un cilvēki no tās vietas aizbrauc, bet ēkās ierīko veco ļaužu mītnes vai arī tās pārvēršas par graustiem. “Ir jārūpējas par katru atsevišķu vietu, jo Latvijas lielākā vērtība ir tās lauki un daba,” sacīja deputāte. Viņa kopā ar Latvijas Universitātes studentiem ekspedīcijās bija labi iepazinusi Preiļu novadu un zināja arī Salas skolu.

Lēmumu pieņem pašvaldība

Preiļu novada Saunas pagasta Salas pamatskolas skolotāji, bērnu vecāki un arī absolventi par savas skolas saglabāšanu bija gatavi cīnīties, pašvaldības pārstāvjus sagaidot ar traktoriem un tā pievēršot sabiedrības uzmanību.

Drīz pēc tam jautājumu par Salas skolas nākotni savā darba kārtībā iekļāva Saeimas Latgales apakškomisija, uzklausot visas puses, bet šīs nedēļas nogalē komisijai plānota izbraukuma sēde uz Preiļu novadu. Pēc Saeimas deputātu iesaistīšanās Preiļu novada domes priekšsēdētājs Ārijs Vucāns (LRA) jau pieļāva, ka dome varētu izvērtēt dažādas iespējas, piemēram, skola varētu būt kādas citas mācību iestādes filiāle.

“Pašvaldība kā izglītības iestādes dibinātāja ir tā, kas pieņem lēmumu par skolas turpmāko darbību. Ir jāizrāda cieņa pašvaldībai, kurai ir tiesības un pienākums būvēt izglītības iestāžu tīklu savā novadā,” Saeimas komisijas sēdē iepriekš sacīja izglītības un zinātnes ministres padomnieks Jānis Ozols (JKP). Viņš uzsvēra, ka ministrija seko līdzi šim procesam, jo tai ir svarīgi pārliecināties, ka visos gadījumos tiek ievērotas bērnu tiesības.

Reklāma
Reklāma

Pēc sēdes “Latvijas Avīzei” J. Ozols atzina, ka ir informēts arī par Alūksnes novada domes sākto darbu, vērtējot skolu tīklu. Viņam bija zināms, ka tur tiekot gatavots modelis, kas vieš cerības, ka bērniem būs iespēja gan nokļūt līdz mācību iestādei, gan saņemt kvalitatīvu izglītību, tiks nodrošināta arī ēdināšana. Viņš piebilda, ka procesus abās pašvaldībās neesot pamata saistīt ar to, ka tajās valdošajā koalīcijā ir JKP.

Strautiņu lielo skolu grūti uzturēt

Par savu pastāvēšanu līdzīgu cīņu ir sākusi Alūksnes novada Strautiņu pamatskola, kas ir lielākā lauku skola novadā. Tajā mācās vairāk nekā 90 audzēkņu, bet vēl 32 bērni apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi, kurā strādā trīs pedagogi, bet skolā – 13 skolotāji.

Skolai ir divas ēkas, no kurām vienā atrodas arī pagasta bibliotēka, sociālais dienests, kā arī mūzikas un mākslas skolas filiāle. Tāpat kā Preiļu, arī Alūksnes novada dome saskata iespēju bērniem nodrošināt kvalitatīvāku izglītību pilsētas skolā, kur ir arī mūsdienīgākas tehnoloģiskās iespējas, bet lauku skolās dažās klasēs bērni vēl rakstot ar krītu uz brūnās tāfeles. No Strautiņiem, kas atrodas Alsviķu pagastā, līdz Alūksnei ir desmit kilometri.

“Bērni nedzīvo tikai centrā, bet arī viensētās,” “Latvijas Avīzei” uzsvēra skolas vecāku padomes priekšsēdētāja Iveta Bukovska, kura raizējas arī par to, vai bērni ar mācīšanās traucējumiem, kuriem lauku skolā ir individuāla pieeja, spēs iekļauties pilsētas skolā, kur klasē ir 30 skolēni.

Strautiņos tagad jaunās ģimenes esot sapirkušas dzīvokļus, rēķinoties, ka te būs arī skola. Šo mācību iestādi apmeklē arī skolēni no Zeltiņiem un Ilzenes, kur skolas jau likvidētas – audzēkņu vecāki apsverot iespēju tad, ja šeit skolas vairs nebūs, savas atvases sūtīt mācīties uz Gulbenes novada Lejasciemu, nevis uz Alūksni.

Skolas direktore Ingrīda Pedece no pašvaldības vadības ir sapratusi, ka Strautiņu skolā vienā no ēkām varētu palikt bērnudārzs un arī turpmāk mācīties bērni no 1. līdz 3. klasei. Savukārt 4. līdz 9. klašu audzēkņiem būs jābrauc uz pilsētas skolu.

“Lielā ēka, kurā esam ieguldījuši līdzekļus, tad paliks tukša un var aiziet bojā,” “Latvijas Avīzei” pieļāva skolas direktore. Viņai nav skaidrs, kāpēc vajag reorganizēt lielāko lauku skolu, kurā ir arī vairāki interešu pulciņi, darbojas mazpulki, ir labiekārtota peldvieta, āra trenažieri. Bērnu skaits arī nesarūk, jo vieta ir tuvu pilsētai un cilvēki labprāt te izvēlas dzīvot pie dabas, stāsta I. Pedece.

Bijušais novada priekšsēdis Arturs Dukulis (ZZS), kas tagad ir opozīcijā, atgādina, ka iepriekš dome jau izvērtēja skolu tīklu – tur, kur bija palikuši mazāk nekā 30 bērni, skolas slēdza. Taču viņš neredz pamata reorganizēt mācību iestādi, kurā ir gandrīz simt bērni.

Viņaprāt, ir jāpadomā arī par viņu interesēm un to, kas notiks ar skolas telpām – simtgadīgas ēkas esot grūti izmantot citiem mērķiem. Bijušais priekšsēdis atceras, ka JKP deputātu kandidāti pirms vēlēšanām braukuši pa pagastiem un solījuši saglabāt mazās lauku skolas, un tajās vietās JKP arī saņēmusi visvairāk balsu.

Priekšvēlēšanu programmā sola citu

“Saglabāsim mazās skolas un ieviesīsim taisnīgu skolu finansējumu,” tā pirms 13. Saeimas vēlēšanām savā priekšvēlēšanu programmā solīja Jaunā konservatīvā partija, kura tagad vada Izglītības un zinātnes ministriju. Ar līdzīgu apņemšanos JKP startēja Alūksnes novada domes vēlēšanās. JKP programmā bija teikts: “Saglabāsim pamatskolas un brīvpusdienu līdzmaksājumu izglītības iestādēs.”

JKP vēlēšanās ieguva trīs vietas domē, kas bija trešais labākais rezultāts aiz Zaļo un zemnieku savienības un “Jaunās Vienotības”, kuras saraksta līderis Dzintars Adlers tagad vada domi. “Jaunā Vienotība” pirms vēlēšanām solīja “novada skolās nodrošināt kvalitatīvu un mūsdienīgu izglītību, modernizējot mācību vidi”, ko var uztvert kā nodomu ieguldīt finansējumu visās skolās. Dz. Adlers nebija gatavs sniegt komentārus, kamēr izvērtēšanas process nebūs pabeigts.

Skolu izvērtēšanas komisiju vada mēra vietniece L. Langrate. Viņa atzina, ka laiks ir ieviesis savas korekcijas, ko ne vienmēr varot paredzēt, rakstot priekšvēlēšanu programmu. Tajā vajadzējis norādīt, ka runa ir par mūsdienīgām izglītības iestādēm. Viņa uzsvēra, ka dome iepazīstas ar visām mācību iestādēm, bet Strautiņi bija pirmie, kurus komisija apmeklēja. Taču lēmums vēl nav pieņemts. L. Langrate apgalvoja, ka te nav nekādas politikas un saistības ar viņas partijas piederību. Tāpat kā Preiļu novada priekšsēdis Ā. Vucāns, arī L. Langrate uzskata, ka pašvaldībai ir jādomā par izglītības kvalitāti un racionālu līdzekļu izmantošanu.

Kad Saeimas Latgales apakškomisija vērtēja situāciju Preiļu novadā, pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītājs Andrejs Zagorskis atgādināja, ka ar līdzīgām problēmām saskaras arī citi novadi, kuros ir lauku skolas. “Tas būtu valstiski jārisina, pasakot, kādu pieeju mēs izvēlamies,” sacīja A. Zagorskis.

Viņš atzina – ja skolu slēdz, iedzīvotāji no tās vietas aizbrauc un tad vairs nevar runāt par vienmērīgu visu teritoriju attīstību. Lauku skolas vienlaikus ir arī vietējais kultūras un sociālais centrs, bet tā nav izglītības iestādes funkcija – tādā gadījumā tā būtu jāfinansē no citiem avotiem. Tagad pašvaldība, kurai finansiāli grūti savilkt kopā galus, faktiski ir kļuvusi par ķīlnieci, uzskata A. Zagorskis.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.