Etna.
Etna.
Foto: SHUTTERSTOCK

10 lielākie vulkānu izvirdumi 21. gadsimta sākumā 0

Signe Koļcova, “Planētas Noslēpumi”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm 24
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus 21
Kāpēc apklusis Krievijas tirāns? Pēc prezidenta vēlēšanām pazudis Putins
Lasīt citas ziņas

Aptuvenas aplēses liecina, ka patlaban uz Zemes varētu būt aptuveni 1500 aktīvu vulkānu. Vismaz 90% šo aktīvo vulkānu atrodas tā dēvētajā Zemes uguns joslā – seismiski aktīvo zonu un vulkānu ķēdē, ieskaitot tos, kas atrodas zem ūdens, visā garumā no Meksikas piekrastes uz dienvidiem caur Filipīnu un Indonēzijas arhipelāgiem un līdz Jaunzēlandei. Un tie joprojām turpina satricināt pasauli ar saviem izvirdumiem.

2002. gada 17. janvāris – vulkāna Niragongo izvirdums Kongo Demokrātiskās Republikas austrumos

CITI ŠOBRĪD LASA

Zem lavas straumēm pilnībā pazuda lielākā daļa 10 kilometru attālumā esošās pilsētas Gomas un 14 apkaimes ciemati, paņemot vismaz 100 cilvēku dzīvības un liekot zaudēt pajumti aptuveni 300 000 iedzīvotāju, kā arī teju vai pilnībā nopostot kafijas un banānu plantācijas.

2002. gada 27. oktobris – Sicīlijas vulkāna Etna izvirdums Itālijā

Šis izvirdums beidzās tikai 2003. gada 30. janvārī, lavai iznīcinot vairākus tūristu kempingus, viesnīcas, kalnu slēpotāju pacēlājus un Vidusjūras priežu audzes lielā platībā. Turklāt šis Eiropā lielākais vulkāns atkārtoti izvirda vēl arī 2004., 2007., 2008. un 2011. gadā.

2003. gada 2. jūlijs – Britānijas vēl joprojām esošās kolonijas Montserratas salas, kas atrodas Mazo Antiļu salu arhipelāgā, vulkāna Sufrijera izvirdums

Tas aptuveni 100 kvadrātkilometrus lielajai salai nodarīja pietiekami lielus postījumus – iznīcināja 95% ražas, būtiski kaitēja arī zivsaimniecības nozarei. 2010. gada 12. februārī notika atkārtots Sufrijera izvirdums, un šajā reizē jaudīgs pelnu “lietus” gāzās pāri vairākām apdzīvotajām vietām Francijai vēl joprojām piederošo koloniju Gvadelupu veidojošajās Grandteras salās. Cieta dzīvojamās ēkas, nācās slēgt skolas un tostarp arī vietējo lidostu.

2006. gada maijā – visaktīvākā no 42 ļoti aktīvajiem Indonēzijas vulkāniem Merapi izvirdums Javas salā

Gaisā pacēlās līdz četrus kilometrus augsts dūmu un pelnu mākonis, kā dēļ nācās pārtraukt lidojumus ne tikai virs Javas, bet arī visās starptautiskajās aviolīnijās virzienā no Austrālijas uz Singapūru. 2006. gada jūnijā sekoja atkārtots Merapi izvirdums, un tad pa nogāzēm noplūda vismaz 700 000 m3 izkausētas lavas, kā rezultātā no saviem mitekļiem nācās evakuēt vismaz 20 000 iedzīvotāju. Nākamais izvirdums sekoja jau 2010. gada oktobrī, tas ilga divas nedēļas, lavas straumes izplūda līdz pieciem kilometriem rādiusā, bet atmosfērā nonāca aptuveni 50 miljoni m3 vulkānisko pelnu, kas bija sajaukušies kopā ar bazalta putekļiem un smiltīm. Šajā reizē jau bija 347 bojāgājušie, savukārt vismaz 400 000 iedzīvotāju zaudēja savas mājvietas.

Tunguraua.
Foto: SHUTTERSTOCK

2006. gada 17. augusts – Ekvadorā izvirda vulkāns Tunguraua

Reklāma
Reklāma

Bojā gāja seši cilvēki, vairāki desmiti guva smagus ievainojumus, bet tūkstošiem zemnieku indīgo gāzu un pelnu krišanas dēļ bija spiesti pamest savus mitekļus, savukārt lopi no tā gāja bojā un pilnībā iznīka visa tā gada raža.

2010. gada 14. aprīlis – Islandes vulkāna Eijafjadlajegidla izvirdums

Tas izraisīja pasažieru aviācijas vēsturē lielāko krīzi. Pelnu mākonis pārklāja teju vai visu Eiropu, tādēļ 18 valstis periodā no 15. līdz 18. aprīlim pilnībā slēdza savu gaisa telpu, savukārt pārējās valstis bija spiestas periodiski atvērt un tad atkal slēgt savas gaisa telpas atkarībā no meteoroloģiskajiem apstākļiem. Maijā izvirdums atkārtojās, atkal izraisot pro­blēmas pasažieru aviācijai, šoreiz papildus skarot arī Britānijas centrālo daļu, Nīderlandi, kā arī iepriekš mazāk cietušās Portugāli, Spāniju un Itāliju.

Grimsvotns.
Foto: SHUTTERSTOCK

2011. gada 22.–25. maijs – vulkāna Grimsvotna izvirdums Islandē

Apgalvots, ka šis izvirdums atmo­sfērā izmetis pat ievērojami vairāk pelnu, nekā to iespēja vulkāns Eijafjadlajegidla, taču šajā reizē pelnu daļiņas bija smagākas un tās ātrāk nokrita uz zemes, tāpēc izdevās izvairīties no gaisa transporta kolapsa, lai gan vienalga nācās uz laiku slēgt gaisa telpu virs Britānijas, Vācijas un Zviedrijas.

Foto: SHUTTERSTOCK

2011. gada 4. jūnijs – Andu kalnu Čīles daļas vulkāna Pujehue izvirdums

Pelnu stabs sasniedza līdz pat 12 kilometru augstumu, kas vēlāk dāsni nolija pār kaimiņvalsts Argentīnas kūrortpilsētām un uz vairākām dienām pārtrauca Buenosairesas un Urugvajas galvaspilsētas Montevideo lidostu darbību.

2013. gada 10. augusts – Indonēzijas nelielajā salā Palubē esošā vulkāna Rokatenda izvirdums

Izvirduma rezultātā bojā gāja seši vietējie iedzīvotāji, bet no bīstamās zonas nācās evakuēt aptuveni 2000 cilvēku, kas ir salas iedzīvotāju ceturtā daļa.

2014. gada 27. septembris – vulkāna Ontake izvirdums Japānā

Gāja bojā 48 un nopietni cieta vēl vismaz 70 alpīnisti, kuri pilnībā negaidītā izvirduma brīdī atradās kalnā. Vēl aptuveni tikpat daudz cieta no indīgajām gāzēm un sakarsētajiem vulkāniskajiem pelniem. Vēstīts, ka tajā mirklī kalnā esot bijuši vismaz 250 cilvēki.

SAISTĪTIE RAKSTI