Lielbritānija aizveras: jaunā paveida īpaši lipīgā koronavīrusa izplatīšanās iesloga britus mājās 18
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jaunā paveida īpaši lipīgā koronavīrusa izplatīšanās piespiedusi Lielbritānijas valdību no šodienas līdz 15. februārim ieviest sešu nedēļu stingrā režīma karantīnu jeb tā saucamo “lokdaunu”.
Pretējā gadījumā straujā epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanās un pēdējo dienu slimnīcu ārkārtas piepildījums valstij draudētu ar veselības sistēmas sabrukumu.
“Tuvākās nedēļas varbūt būs visgrūtākās, bet es patiešām esmu pārliecināts, ka ieejam cīņas [pret Covid-19] pēdējā fāzē, jo ar katru mūsu rokā iepotēto vakcīnu mēs pāršķiram jaunu lappusi,” ārkārtas uzrunā nācijai pirmdienas vakarā paziņoja Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.
Lēmums pieņemts brīdī, kad kopš 29. decembra katra diennakts Lielbritānijai nes vairāk nekā 50 tūkstošus jaunu Covid-19 saslimušo.
Pirmdien šis skaitlis bija 58 784, iezīmējot kārtējo rekordu. Daudzos valsts reģionos situācija ar slimnīcu piepildījumu jau gadu mijas laikā bija kritiska.
Sagaidāms, ka šonedēļ darbu sāks ārkārtas Covid-19 slimnīca starptautisko izstāžu centrā “Excel” Londonas austrumos. Lauka hospitāļus varētu atvērt vēl, taču Anglijā, līdzīgi kā Latvijā, tam pietrūktu personāla.
“Brīdī, kad jūs uzrunāju, mūsu slimnīcas izjūt vislielāko Covid-19 spiedienu nekā jebkad kopš pandēmijas sākuma.
Tāpēc mums jādodas nacionālā mēroga stingrā izolācijā, kas ir pietiekami spēcīgs pasākums, lai apturētu šo [vīrusa] variantu.
Tas nozīmē, ka valdība atkal liek jums palikt mājās,” 4. janvāra uzrunā sacīja Džonsons, piebilstot, ka izprot iedzīvotāju neapmierinātību, taču daudz kas būs atkarīgs no tā, kā iedzīvotāji ievēros režīmu, un šis jāuzskata par pēdējo, izšķirošo kopīgo spēku sasprindzinājumu.
Džonsona kabineta lēmums principā attiecas uz visiem valsts iedzīvotājiem, taču atsevišķu reģionu – Skotijas, Velsas, Ziemeļīrijas – valdības tiesīgas arī pašas ieviest ierobežojošus pasākumus un mainīt to termiņus.
Tā Skotijas pirmā ministre Nikola Stērdžena stingrā režīma karantīnu un mājsēdi pasludināja jau kopš otrdienas, taču tā darbosies līdz janvāra beigām, nevis februāra vidum kā Anglijā. Skotija ir starp jaunā koronavīrusa paveida visvairāk skartajiem apgabaliem.
Lai lēmums par stingrā režīma karantīnu oficiāli stātos spēkā, par to trešdien vēl jānobalso parlamentam, taču šajā gadījumā tā drīzāk ir tikai formalitāte.
Britu valdība spēra ārkārtas soli pēc tam, kad valsts veselības aizsardzības sistēmas speciālisti janvāra sākumā brīdināja, ka veselības aprūpes dienests turpmākās 21 dienas laikā daudzās ārstniecības jomās var tikt pārslogots un sabrukt, ja nesekos steidzama rīcība.
Vainojams pie straujās stāvokļa pasliktināšanās ir pagājušā gada beigās atsevišķos Lielbritānijas reģionos konstatētais Covid-19 izraisītāja paveids, kas ir 50–70% lipīgāks.
Kaut Lielbritānija jau pagājušā gada pavasarī no marta līdz jūnijam piedzīvoja līdzīgu “slēgšanos”, atšķirībā no tā laika tieši mutējušais koronavīruss šoreiz ir būtiskākais, kas padara situāciju ļoti nopietnu. Hospitalizēto Covid-19 pacientu skaits ir par 40% lielāks nekā pavasara maksimuma laikā 12. aprīlī.
Pirmdien Anglijas slimnīcās atradās 26 626 Covid-19 pacientu – pāri par 30% vairāk nekā iepriekšējā pirmdienā. Arī letālo iznākumu skaits satraucoši audzis par 20%, turklāt premjers Džonsons savā TV uzrunā brīdināja: “Diemžēl tas turpinās augt.”
Vienīgais, kas, salīdzinot ar 2020. gada pavasari, tagad situāciju vērš optimistiskāku, ir apstāklis, ka Lielbritānijā jau uzsākta vakcinācijas kampaņa. Līdz februāra vidum pote jāsaņem visiem mediķiem un sociālajiem darbiniekiem, veco ļaužu pansionātu personālam un iemītniekiem, kas vecāki par 70 gadiem, un visiem pilsoņiem ar īpaši vāju veselību.
Līdz nedēļas sākumam amerikāņu–vācu kopražojuma “Pfizer” un “BioNTech” vakcīnu jau bija saņēmis vairāk nekā miljons britu, turklāt pirmdien sākās potēšana arī ar zviedru “AstraZeneca” un britu Oksfordas universitātes kopražojuma vakcīnu.
Turpmāk Apvienotajā Karalistē
* Iedzīvotāji nedrīkst pamest mājas, ja vien pēc tā nav īpašas nepieciešamības. Izņēmums ir vēršanās pēc medicīniskas palīdzības, došanās uz veikalu pēc produktiem, uz aptieku, uz un no darba, ja nevar strādāt attālināti, kā arī lai reizi dienā nodotos fiziskām aktivitātēm svaigā gaisā.
* Pirmsskolas vecuma bērnu iestādes – bērnudārzi turpina darboties.
* Skolu eksāmeni vasarā atcelti vai notiks ar īpašiem nosacījumiem.
* Studenti pēc gadu mijas brīvdienām neatgriezīsies augstskolu pilsētiņās un mācīsies attālināti.
* Restorāni drīkst tirgot ēdienu tikai līdznešanai un ne alkoholu.
* Visi nebūtisko preču veikali, bāri, restorāni, viesnīcas un izklaides vietas paliek slēgtas.
* Golfa laukumi, tenisa korti, brīvdabas sporta laukumi slēgti.
* Amatiersporta pasākumi atcelti, taču profesionālie sportisti var turpināt darboties; notiek arī Anglijas futbola Premjerlīgas spēles.
* Attieksme pret reliģiskajām ceremonijām un bēru apmeklējumu dažādos reģionos atšķiras. Piemēram, Anglijā dievkalpojumi ir atļauti, bet Skotijā baznīcās drīkst noturēt tikai kāzas (līdz piecām personām) un bēru ceremonijas (līdz 20 pavadītājiem).
Avots: BBC
