Latvijā
Novados

“Liepāja krīzei pretdarbojas no pirmās dienas.” Saruna ar pilsētas mēru Jāni Vilnīti2


Jānis Vilnītis: “Liepājā jau pašā sākumā reaģējām straujāk nekā valdība, apstādinot sporta un kultūras dzīvi.”
Jānis Vilnītis: “Liepājā jau pašā sākumā reaģējām straujāk nekā valdība, apstādinot sporta un kultūras dzīvi.”
Publicitātes foto

“Liepājniekiem ir jāzina un jājūt, ka pašvaldība rūpējas par pilsētu un tās iedzīvotājiem, taču vairāk nekā jebkad iepriekš situācijas stabilizēšanai ir nepieciešama liepājnieku atbildīga rīcība. Līdz šim man ir radusies sajūta, ka liepājnieki sargā savu pilsētu un uzvedas pietiekami atbildīgi,” saka Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis, kad telefonintervijā interesējos par noskaņojumu pilsētā, kurā piedzimst vējš.

 

J. Vilnītis: Protams, radušies apstākļi ir izaicinājums, bet pilsēta pretdarbojas krīzei no pirmās dienas. Pirmo civilās aizsardzības komisijas sēdi noturējām tūliņ pēc valdības lēmuma par ārkārtas stāvokļa ieviešanu 12. martā. Fonā dzirdējām, ko preses konferencē runā premjers Kariņš, un tikām paši pieņēmām lēmumus par stingrākiem ierobežojumiem, nekā tas tika sākotnēji noteikts valstī. Piemēram, uzreiz lēmām par kultūras un sporta pasākumu pilnīgu atcelšanu.

Pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas valstī izveidojām Krīzes vadības grupu, kura šobrīd attālinātā formā tiekas katru dienu.

Katrs repatriantu prāmis Liepājā tika sagaidīts ar īpašu piesardzību – Liepāja līdzorganizējusi mediķu klātbūtni, nodrošinot arī testa veikšanas iespējas, policijas patruļu klātbūtni un organizējusi transportu, lai personas varētu nokļūt līdz pašizolācijas vietai. Mums ir svarīgi parūpēties ne tikai par saviem iedzīvotājiem, nogādājot tos no Liepājas vai Rīgas līdz pašizolācijas vietai, bet nogādājot mājup arī citu pašvaldību iedzīvotājus.

 

Kāda ir pašreizējā sadzīve Liepājā? Vai ir vaļā Pētertirgus, vai iespējams paēst ārpus mājas, vai ir brīv apmeklēt pludmali?

Daudz kas mainījies. Slēgta koncertzāle “Lielais dzintars”, ciet ir teātris un Olimpiskais centrs, aizvērta vieglatlētikas manēža, esam slēguši arī bērnu laukumus un āra trenažieru laukumus pilsētā. Tai pašā laikā dzīve notiek. Pētertirgus ir atvērts, jo tas ir iztikas avots daudziem novadu pārtikas audzētājiem, reizē iespēja pilsētniekiem nopirkt vietējo zemnieku audzēto produkciju.

Otrdien nolēmām noteiktajā situācijā uzlikt sodu, ja ar aizrādīšanu par distances neievērošanu nebūs pieticis.

Tirgus ir tirgus, ar gadiem veidotiem ieradumiem. Veikali tādā ziņā ir ātrāk pielāgojušies jaunajiem apstākļiem. Atsevišķas kafejnīcas pilsētā strādā. Katrs uzņēmējs vērtējis, kā ieviest jaunos noteikumus un vai spēs tos ievērot.

Publiskās vietās gan jārēķinās ar abu – valsts un pašvaldības – policiju klātbūtni, lai kontrolētu situāciju un atgādinātu iedzīvotājiem par nepieciešamību ievērot distancēšanos un visus pārējos drošības un veselības nosacījumus. Vairākas reizes dienā tiek veikti pašvaldības policiju reidi tajās pilsētas vietās, kur mēdz pulcēties daudz ļaužu.

Šai ziņā paslavēšu valdību par ļoti labu sadarbību ar pašvaldību, kur valsts policija, robežsardze, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests kopā ar mūsu cilvēkiem un Liepājas slimnīcu darbojas kā viens vesels mehānisms. Nav tā, ka kāds atteiktu – “tas uz mums neattiecas” vai “mēs pakļaujamies Rīgai”.

 

Pašvaldības tagad demonstrē, ka ir izdomas bagātas, un dažas iniciatīvas pārņem valdība. Valkā piegādāja brīvpusdienas skolēniem, sekoja Ministru kabineta rīkojums tā darīt valsts mērogā. Jūs organizējāt ostā atbraukušo izvadāšanu pa mājām ar speciālu transportu – līdzīgi sāka rīkoties arī lidostā “Rīga”.

Jau teicu, ka pašā sākumā reaģējām straujāk nekā valdība, apstādinot sporta un kultūras dzīvi.

Pēc tam Ārlietu un Satiksmes ministrija Liepājai “uzdāvināja” četrus prāmjus, ar kuriem atveda apmēram 600 repatriantus.

Jau no pirmā prāmja izstrādājām konkrētus rīcības plānus par drošības pasākumiem.

Nekavējoties arī domājām, kā risināt jautājumu par pusdienu nodrošināšanu maznodrošināto, trūcīgo un daudzbērnu ģimeņu skolēniem. Nolēmām šai sociāli mazaizsargāto personu grupai brīvpusdienu vietā izsniegt pārtikas kartes, ar ko iegādāties produktus vietējā veikalu tīklā. Ar šīm kartēm nav iespējams iegādāties alkoholu, cigaretes. Par šo pieeju ar mums konsultējās arī Rīgas domes pārstāvji.

 

Vai esat pētījuši, kas ir atbraukušie repatrianti? Vai mājās atgriezušies arī ilglaicīgi ārvalstīs strādājušie liepājnieki?

No 600 ar prāmi atvestajiem liepājnieki bija daži desmiti. Atgriezās arī pa citiem ceļiem, un aina ir ļoti dažāda. Vieni pārbrauca no komandējumiem, citi kā tūristi vai no studijām, un bija tādi – par visiem to nevar teikt – kuri ilgstoši meklēja laimi citās zemēs, bet arī tur īsti neizdevās atrast.

Pašvaldība ir apzinājusi vietējos uzņēmējus, kuri piedāvā iespēju veikt pašizolāciju repatriantiem, tāpat esam apkopojuši informāciju par pārtikas un ēdienu iegādi attālināti. Esam raduši risinājumu tiem, kuri ir frontes pirmajā līnijā. Robežsargiem, ātrās palīdzības un Valsts vai pašvaldības policiju cilvēkiem ir īpaši iekārtotas vietas, kur varbūtēji saslimušajiem norobežoties no ģimenes.

Tā ir gatavība X stundai, ja nu tāda iestāsies, un tāda nepieciešamība rodas – esam gatavi iesaistīties un palīdzēt.

 

Vai pārbaudāt, kā noteikto režīmu ievēro karantīnā esošie, pašizolējušies?

Par tiem, par kuriem mums ir informācija – policija apmeklē dzīvokļus, kur mīt pašizolējušies un vīrusa skartie cilvēki. Karantīnā esošos gan vairāk pārbauda telefoniski. Diemžēl ir noteiktā režīma pārkāpumi.

 

Cik inficēto ir Liepājā?

Otrdienas rītā astoņi.

 

Kā vērtējat stāvokli veselības aprūpes iestādēs? Mediķi glābs, ja vajadzēs?

Esmu drošs, ka mediķi ir gatavi rīkoties visaugstākajā gatavības pakāpē, bet jāsaprot, ka šobrīd mēs paši – iedzīvotāji – varam palīdzēt mediķiem vairāk nekā jebkad iepriekš. Pirms trim nedēļām krīzes sākumā parādījās ziņas, ka veselības nozares pārstāvjiem trūkst masku un cita aprīkojuma, uzrunājām Liepājas uzņēmējus, vai var saražot vajadzīgās lietas, kamēr sagaidīs citas piegādes.

Bet Liepājas slimnīcā no pirmās dienas situācija ir visai laba, jo tur bija nodrošinājušies ar ekipējumu ilgākam periodam. Zinu, ka nelielu daļu pat aizdeva Rīgas kolēģiem. Slimnīcā ir 15 plaušu vēdināmie aparāti un brīvas 30 gultas vietas īpaši veidotā nodaļā ar Covid-19 saslimušajiem. Pagaidām ārstējas viens no astoņiem inficētajiem.

Slimnīcā ir iegādātas četras ļoti spēcīgas gaisa jonizācijas iekārtas, kas divdesmit minūšu laikā, pēc tam, kad pacients ir aizvests, izdezinficē telpu.

Gatavība ir. Pieredze rodas. Un pastāv cerība, ka to nevajadzēs izmantot.

 

Vai Liepājas uzņēmumu izgatavotās maskas ir sertificētas?

Izbrāķētas nav, bet sertificētas arī ne. Tas ir aizsardzības “vieglais variants”, nēsājams slimniekam, lai viņš neizplata baciļus. Un ir sertificētas sejas maskas ar septiņiem aizsargslāņiem un īpašu marķējumu, ko valkāt zobārstiem, ģimenes ārstiem, ārstiem speciālistiem, māsiņām. Liepājā ražo vienkāršākas maskas, taču arī tās noder primārai aizsardzībai – drošībai.

 

Valdība lemj par atbalstu uzņēmējiem. Ko Liepājas uzņēmumi vēl papildus sagaida?

Ir ražotnes, kuras strādā bez apjoma krituma, pamatā eksportējošie uzņēmumi. Viņiem ir problēma, ka reizē ar produkciju uz ārzemēm jāsūta speciālisti. Viens piemērs – vietējais virtuves mēbeļu ražotājs, kam uz Zviedriju jāsūta cilvēks, kas montētu mēbeles. Tam sameklēts risinājums. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra apkopos tehniķu, meistaru, speciālistu grupas un centralizēti nogādās uz Zviedriju vai kur tas nepieciešams, lai paveiktu darbu. Pēc atgriešanās jāveic 14 dienu izolācija, un tikai tad varēs atgriezties pie darba pienākumiem.

 

Vai esat skatījušies, no kādiem avotiem liepājnieki saņem ārkārtas apstākļos nepieciešamo informāciju? Vai nav tā, ka krievi, nezinot latviešu valodu, paliek bešā?

Brīdī, kad izsludināja ārkārtējo situāciju valstī, sākta sabiedrības informēšanas kampaņa. Esam sagatavojuši vairākus izdales materiālus – tie ir izvietoti visā pilsētā un pieejami elektroniski divās valodās. Ziņu nodošanas kanāli ir elektroniskie un sociālie tīkli, televīzija un radio.

Sagaidot prāmjus, mūsu darbinieki, speciālajā ekipējumā ģērbušies, instruēja atbraucējus mutiski. Tikko ir izdots pašvaldības speciālizlaidums “Katram Liepājniekam” – avīze latviešu, krievu valodā, kas veltīta īpašajai situācijai un ir ievietota iedzīvotājiem pastkastītēs.

Aprakstīts, no kā jāuzmanās, kā pareizi jārīkojas, par uzņēmējiem, kas piegādā ēdienu, un veikaliem, kas piegādā produktus uz mājām.

Audio ar svarīgāko informāciju skan visos sabiedriskajos transporta līdzekļos.

 

Kā izskatās no Liepājas – valdība virzās notikumus apsteidzošā vai novēlotā tempā?

Es valdības darbības vērtēju kā adekvātas. Protams, ir kļūdas, kas skaidrojamas ar pieredzes trūkumu. Bija jautājums par materiāltehnisko nodrošinājumu, jo radās problēmas ar aizsargmaskām un dezinfekcijas līdzekļiem. Šādas ārkārtas situācijas būs laba mācība dienestiem nākamai reizei turēt lielākas rezerves, jo maskas, dezinfekcijas līdzekļi nebojājas atšķirībā no pārtikas vielām. Līdzīgi, runājot par veselības aizsardzības iestādēm, – jāplāno aparatūras un speciālistu nodrošinājums.

Un vēl viena laba mācība no Liepājas piemēra varētu būt pašvaldības administrācijas darbinieku darba režīma sadalīšana. Respektīvi, darbojamies pēc “drošās šūnas principa” – administrācijas darbinieki ir sadalīti divās daļās, kur viena ar otru nesatiekas. Es ar savas komandas cilvēkiem esmu vienu nedēļu darbā Liepājas tenisa hallē vai attālināti, kamēr otra vadības grupa strādā domes telpās. Pēc nedēļas maināmies darba vietām, un pirms maiņas visas telpas dezinficējam.

Šajā gadījumā, saslimstot šūnas loceklim, pašizolējas tikai vienas grupas biedri, bet pārējie turpina strādāt.

 

Bet kā jums šķiet, kad tas viss beigsies?

Esmu uzmanīgi klausījies, ko stāsta speciālisti. Sadzirdēju, ka šis vīruss tik vienkārši no mums neatkāpsies. Tie būs mēneši, iespējams, gadi, kamēr turpinās cīņu ar vīrusu. Skatot ārkārtas situāciju valstī, jāraugās no diviem citiem aspektiem. Viens ir ekonomiskais, cik valsts gatava nobremzēt ekonomisko darbību. Šaubos, vai tas iespējams ilgāk par šā gada vasaru.

Saistītie raksti
Otrs ir cilvēku psihoemocionālais stāvoklis. Māju šaurībā ieslodzītie neglābjami tiks novesti pie citām saslimšanām.

Jā, noteikumi jāievēro, bet jāsaglabā iekšējais līdzsvars. Jāseko līdzi vispārējam veselības stāvoklim, mājās dzīvojot, jāvēdina istabas, kad vien iespējams, jāiet svaigā gaisā pastaigāt, nūjot, paskriet, jo ilgstoši pavadīt laiku četrās sienās cilvēks kā sociāla būtne nevar.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Latvijā
Labi, ka tas nenotika ziemā, labosim visu nakti! “Rīgas Siltums” par amizanto avāriju Ģertrūdes ielas
3 stundas
LE
LETA
Latvijā
Atklāj, kuru vēl divu valstu ieceļotājiem nav jāievēro pašizolācija
4 stundas
LE
LETA
Latvijā
Jauns Covid-19 pabalsts – cik liels un kas to saņems?
4 stundas

Lasītākie

ĢK
Ģirts Kasparāns
Latvijā
“Es no darba nebaidos.” Saruna ar Guntaru Raču par krīzi, mūziku un dārzkopību
Intervija 25 minūtes
LE
LETA
Latvijā
“Iveta, izslēdziet cirku, Pampāļu teātri, un, lūdzu, bez grimasēm!” Saeimas sēdi pārtrauc asa kritika 1
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
Covid-19 apkarošanas likums pieņemts. Vai tas palīdzēs arī izkļūt no krīzes?
41 minūtes
LE
LETA
Pasaulē
ASV Alabamas štatā degošā mājā atrasti septiņu cilvēku līķi
18 minūtes
LE
LETA
Ekonomika
Cik pērn nopelnīja finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa? 5
4 stundas