Publicitātes foto.
Publicitātes foto.
Ilustratīvs foto.

Likumos paredz iestrādāt iespēju pacientiem atteikties no veltīgas ārstēšanas brīžos, kad viņi paši vairs nevar savu viedokli paust 47

Publiskajai apspriešanai šobrīd līdz 28. septembrim nodots jauns likumprojekts “Grozījumi Pacientu tiesību likumā”. Tas paredz iespēju pacientam paust savu gribu par veltīgas ārstēšanas neuzsākšanu vai pārtraukšanu nākotnē iespējamai situācijai, pacientam nonākot stāvoklī, kad savu gribu viņš pats vairs nevar paust.

Reklāma
Reklāma
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 29
Kokteilis
“Es nekad nebiju plānojusi būt par prezidenta sievu!” Zelenska skumji atklāj, kādas attiecības viņai tagad ir ar vīru 114
Veselam
“Ēdiens nav tā lielākā nelaime!” Danilāns atklāj patiesību par kuņģa čūlu 22
Lasīt citas ziņas

Kā norādīts portālā LVportals.lv, likumprojekts paredz papildināt Pacientu tiesību likumu gan ar jaunu terminu, gan pantu ar septiņām panta daļām, lai nostiprinātu personas tiesības veikt apzinātu izvēli atteikties no veltīgas ārstēšanas, tādējādi nodrošinot pacienta autonomiju dzīves nogalē.

Likuma 1. panta otro daļu, kas skaidro tajā lietotos terminus, plānots papildināt ar jaunu punktu šādā redakcijā:

CITI ŠOBRĪD LASA

“Pacienta rīkojums – rīkojums veltīgas ārstēšanas neuzsākšanai vai pārtraukšanai, kas ir pilngadīga pacienta noteikta griba rakstveidā vai veicot ierakstu vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā, ar kuru pacientam ir tiesības atteikties no atdzīvināšanas ārstniecības metodēm vai dzīvību uzturošās ārstniecības pie noteiktiem apstākļiem – termināls stāvoklis, veģetatīvs stāvoklis, minimāls samaņas stāvoklis, noteikt vēlmes un vērtības dzīves noslēgumā, kā arī pilnvarot citu personu izdot pacienta rīkojumu.”

Likumprojekta anotācijā iekļauts arī termina “veltīga ārstēšana” skaidrojums, proti, tā ir ārstniecības metožu uzsākšana vai turpināšana situācijā, kad nav pamata uzskatīt, ka šīs medicīniskās procedūras sniegs pacientam veselības stāvokļa uzlabošanos, dzīvildzes pagarinājumu vai citus ieguvumus, vai kad ārstēšana var sniegt dzīvildzes paildzinājumu, bet ciešanas un apgrūtinājums, ko rada šī ārstēšana, ir lielāks par iespējamo ieguvumu.

LCportals.lv uzsver, ka likumprojekta izpratnei būtiski arī norādīt, ko nozīmē termini “termināls stāvoklis”, “veģetatīvs stāvoklis” un “minimāls samaņas stāvoklis”. Šie skaidrojumi ietverti pacienta rīkojuma veidlapas paraugā.

Termināls stāvoklis – progresējošs, neārstējams stāvoklis, pēdējais posms pirms nāves cilvēkiem ar hroniskām (dažādu slimību gala stadijas) vai akūtām/fulminantām (piemēram, trauma, MODS) slimībām. Izšķir preagonālo stadiju, agoniju un klīnisko nāvi, kas rezultējas bioloģiskajā nāvē.

Veģetatīvs stāvoklis – hronisks stāvoklis, kad cilvēks ir nomodā, ar saglabātu galvas smadzeņu spēju uzturēt nemainīgu asinsspiedienu, elpošanas un sirdsdarbības funkciju, bet nav kognitīvo funkciju un nav pazīmju, ka pacients ir pie apziņas. Cilvēks veģetatīvā stāvoklī var spontāni atvērt acis, viņam ir regulārs miega nomoda cikls – pamostas un iemieg, saglabāti pamataizsargrefleksi – mirkšķināšana, kad tiek nobiedēts ar skaļu pēkšņu skaņu, vai atvelk roku pie sāpju kairinājumiem, taču cilvēks veģetatīvā stāvoklī neizrāda jēgpilnu atbildes reakciju uz ārējiem kairinājumiem – neseko ar acīm objektam, nereaģē uz balsi, kā arī nav nekādu pazīmju, ka viņš izjustu kādas emocijas.

Reklāma
Reklāma

Minimāls samaņas stāvoklis – hronisks stāvoklis, taču pretēji veģetatīvam stāvoklim ir pazīmes, ka pacients apzinās sevi un/vai apkārtējo vidi, minimāli reaģē uz apkārtējiem stimuliem. Cilvēkiem ar minimālu samaņas stāvokli ir periodi, kad viņi var komunicēt un reaģēt uz komandām, kā, piemēram, kustināt pirkstus, kad to lūdz darīt. Cilvēki var ieiet minimālā samaņas stāvoklī pēc komas vai pēc veģetatīva stāvokļa. Atrašanos minimālā samaņas stāvoklī var noteikt, ja pacients šādā nemainīgā stāvoklī bijis ilgāk nekā četras nedēļas.

Šobrīd izstrādātā pacienta rīkojuma veidlapa paredz, ka pacients, nonākot terminālā, veģetatīvā vai minimālas samaņas stāvoklī, varēs izvēlēties atteikties no kardiopulmonālās reanimācijas, mākslīgās plaušu ventilācijas, mākslīgās barošanas/šķidrumu ievades, jebkādas antimikrobās terapijas, jebkādas orgānu aizstājterapijas, operatīvas iejaukšanās vai atzīmēt, ka, nonākot kādā no iepriekš minētajiem stāvokļiem, vēlas, lai dzīve tiktu pagarināta, cik ilgi vien iespējams, saskaņā ar vispārpieņemtiem medicīnas aprūpes standartiem, kā arī atzīmēt, ka neatkarīgi no veiktās izvēles vēlas saņemt adekvātu komforta un pretsāpju terapiju, pat ja tā paātrina nāves iestāšanos.

Pacientam būs arī tiesības rīkojumā norādīt savas vēlmes, piemēram, par ārstniecību vai dzīvesvietu dzīves nogalē, reliģiskiem apsvērumiem, vēlamās tradīcijas vai psiholoģiska un reliģiska atbalsta saņemšanu, liecina pacienta rīkojuma veidlapa.

Rīkojums ietvers arī izvēli norādīt vai nenorādīt pilnvaroto personu. To norādot, pacients, atbilstoši Pacientu tiesību likuma 6. pantam, apzinās, ka šī persona viņa vietā piekrīt vai atsakās no ārstniecībā izmantojamām metodēm vai ārstniecības kopumā gadījumā, ja veselības stāvokļa vai vecuma dēļ pacients pats nespēju šādu lēmumu pieņemt. Savukārt, nenorādot pilnvarojamo personu, pacients piekrīt, ka atbilstoši Pacientu tiesību likuma 7. pantam, ja veselības stāvokļa vai vecuma dēļ viņš nespēs pieņemt lēmumu par ārstniecību, tiesības pieņemt lēmumu par piekrišanu vai atteikšanos no ārstniecībā izmantojamām metodēm vai ārstniecības kopumā būs viņa laulātajam, bet, ja tāda nav, – pilngadīgam un rīcībspējīgam tuvākajam radiniekam šādā secībā: bērniem, vecākiem, brālim vai māsai, vecvecākiem, mazbērniem.

Rīkojuma beigās pacientam paredzēts norādīt, vai par savām izvēlēm dzīves nogalē ir informētas uzticības personas vai pilnvarotā persona.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.