Ludolfa Liberta Art Deco laika spozme 0
Anita Bormane, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
“Ludolfs Liberts – Art Deco teātra karalis” – liekas, tik absolūti nepiemēroti šim šausmīgajam Ukrainas kara laikam, tomēr Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā līdz pat šā gada beigām apskatāma izstāde, kuras galvenais varonis ir Ludolfs Liberts (1895–1959) – viens no spožākajiem teātra māksliniekiem 20. gadsimta 20.–30. gados – un viņa noformētās izrādes, kas atšķiras ar izdomas bagātība, krāsu spilgtumu un formu krāšņumu.
Tomēr varbūt šī izstāde nāk tieši laikā, jo Ludolfam Libertam piemita īpašas spējas – viņš prata uzburt uz skatuves brīnumainu pasauli, kas pārsteidza un sajūsmināja gan kritiķus, gan publiku, un nereti viņa dekorācijas pēc priekškara pacelšanas tika sagaidītas ar ovācijām.
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja vadītāja Nataļja Jevsejeva stāsta, ka Art Deco laikmets, kurā iekrita Liberta karjeras uzplaukums teātrī, atrada savu izpaudumu viņa veidoto kostīmu un dekorāciju ornamentālajos motīvos – palmetes variācijās, ģeometriskos rakstos un zigzagos, vertikālo ritmu uzsvērumā, strūklakas straumēm līdzīgu formu ritmos. Tas viss un kontrastainu, spilgtu krāsu košums, zelts radīja izcilu iespaidu. Ludolfa Liberta biogrāfs Jānis Siliņš raksta, ka dzirkstošo krāsainību monumentālos mērogos mākslinieks panācis, lietojot “tīras”, nejauktas krāsas: “Podos iejuka kilogramiem koši sarkanā turku bakāna, zilā, zaļā, dzeltenā.”
Art Deco stilam raksturīgā greznība un šiks atšķīra gan izrādes ar orientālu vai Tālo Austrumu eksotisko vidi (operas “Aīda” (1927), “Turandota” (1930), “Samsons un Dalila” (1931) vai “Sābas ķēniņiene” (1935) u. c.), gan uzvedumus ar latviešu tautiskajiem sižetiem (operas “Vaidelote” un “Sprīdītis” (abas 1927) u. c.).
Ludolfa Liberta noformētie iestudējumi ar lieliem panākumiem tika rādīti Lietuvā un Zviedrijā, bet no 1929. gada viņš strādājis arī kā izrāžu režisors. Mākslinieks sarīkoja personālizstādes Parīzē (1927), Briselē (1929) un Berlīnē (1930).
Šajā izstāde tiek piedāvāta Ludolfa Liberta darbu izlase no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) krājuma, ko papildina darbi un fotomateriāli no Rakstniecības un mūzikas muzeja, ka arī oriģināli pēc L. Liberta metiem veidoti kostīmi un tērpu aksesuāri no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja. Liela daļa darbu restaurēti speciāli izstādei un līdz šim plašākam skatītāju lokam nebija pieejami.
“Emīlijai” televīzijas pirmizrāde. Piektdien, 18. martā, plkst. 21.05 LTV1 televīzijas pirmizrādi piedzīvos daudzsēriju mākslas filma “Emīlija. Latvijas preses karaliene” – stāsts par starpkaru Latvijas preses karalieni – “Jaunāko ziņu” un “Atpūtas” izdevēju – Emīliju Benjamiņu, kuras personība, bagātība un traģiskais liktenis ir kļuvis par Latvijas vēstures leģendu. Septiņās sērijās atklātas Emīlijas Benjamiņas personības daudzpusīgās šķautnes, kā arī atspoguļoti nozīmīgi viņas dzīves fragmenti – ģimene, uzņēmējdarbība, sociālā statusa nostiprināšana, ietekme uz politiskām un kultūras norisēm 20. un 30. gados, sievietes sapņi un problēmas, darbinieku nodevība.
