LVM Strenču kokaudzētavā liek nākotnes mežu pamatus 0
AS “Latvijas valsts meži” (LVM) Strenču kokaudzētavas plantācijās aug īpaši atlasīti un selekcionēti koki – tie ir ātrāk augoši, izturīgāki pret dažādiem meža kaitēkļiem, ražīgāki un kvalitatīvāki. Kā norāda LVM Strenču kokaudzētavas vadītājs Jānis Zvejnieks, tas pirmām kārtām ir Latvijas meža nākotnes potenciāls.
LVM Strenču kokaudzētava uzskatāma par vienu no modernākajām pasaulē stādu audzēšanas jomā. Šeit audzē egles, priedes, bērza un melnalkšņa stādiņus – ietvarstādus un arī kailsakņus ar uzlabotu sakņu sistēma. Pateicoties Latvijas zinātnieku 70 gadu garumā veiktajiem meža selekcijas pētījumiem ir atlasīti labākie koki, kādi pieejami Latvijā, uzsver Jānis Zvejnieks. Viens no pirmajiem soļiem ir sēklu ievākšana. “Mūsu kolēģi sēklkopības sektorā ir izveidojuši speciāli sēklu plantācijas, no kurām ievācot čiekurus, tālāk pārstrādājot sēklas, tās nonāk kokaudzētavās.” Čiekuru vākšanu skuju koku sēklu plantācijās parasti sāk novembrī. Taču lai čiekurus varētu ievākt, tiem jāpiedzīvo sals un jāmaina krāsojums uz brūnu, jo tad tie kaltē labāk atveras. Vienā egles čiekurā var būt ļoti dažāds sēklu skaits – no aptuveni 50 līdz pat 300 sēklām, bet vienā hektolitrā čiekuru apmēram 560–600 gramu sēklu. Savukārt no viena kilograma sēklu var izaudzēt apmēram 120 000 koku stādu. No šādu, plantācijās speciāli audzētu egļu čiekuru sēklām izaudzētais mežs būs ražīgāks, ātraudzīgāks un ar kvalitatīvāku koka stumbru.
Savāktos čiekurus nogādē uz čiekurkalti, kur sākas to apstrāde, žāvēšana, tālāka sēklu ieguve un uzglabāšana saldētavās. Pavasara sākumā plānotie sēklu apjomi nonāk kokaudzētavās stādiņu izaudzēšanai. Taču arī te ir savi īpašie “knifiņi” – Strenči bija viena no pirmajām kokaudzētavām Baltijā, kur tika izmantota tāda tehnoloģija kā “garā nakts”. Šī tehnoloģija ļauj egles stādiem agrāk nobriest, tādējādi tie ir pasargāti no rudens agrajām salnām. Savukārt priedes stādus vasaras sākumā piemānot ar rudens iestāšanos, iegūstam otrā gada pieaugumu jau pirmajā augšanas gadā. kas stādiem liek agrāk no augt ātrāk. Kad stādiņi izaudzēti, no siltumnīcas to ceļš ved uz pakošanu un tālāk uz saldētavu, kur mīnuss četros grādos tie “guļ” un sagaida pavasari. Optimāli šim “ziemas miegam” vajadzētu ilgt aptuveni divus mēnešus. Tā kā stādīšana pamatā notiek pavasarī, ir svarīgi, lai rudenī viss tiktu izdarīts pēc iespējas ātrāk un efektīvāk.
Jānis Zvejnieks stāsta, ka Strenču kokaudzētavā dažādās attīstības stadijās ir ap 40 miljoniem stādu. “Apmēram 15 līdz 18 miljonu stādu mēs pārdodam, galvenokārt šeit pat Latvijā meža īpašniekiem, Latvijas valsts mežiem un nedaudz, apmēram ceturto daļu, arī eksportējam uz Zviedriju un Igauniju. Šo 25 gadu laikā vietējām Latvijas mežsaimniecībām apstādīto mežu platība ir palielinājusies vismaz divkārt. Šogad, piemēram, palielinājās pieprasījums pēc priežu stādiem, arī Latvijas mežu īpašnieku pirkuma vidējais apmērs kļuvis lielāks.”
Taujāts, kāds faktors galvenokārt sekmējis tik labu rezultātu, Jānis Zvejnieks teic, te jāsaka paldies gan stādu kvalitātei, gan selekcionētam materiālam, kā rezultātā meža īpašnieks iegūs augstvērtīgāku produktīvāku un noturīgāku meža audzi.
“Mūsu kokaudzētavas tehnoloģiskajā procesā tiek izmantotas speciālas kasetes, kurās sakņu izmērs ir pietiekoši dziļš, lai tās labi varētu izmantot arī sausieņu tipa priežu mežu atjaunošanai, saka kokaudzētavas vadītājs un, runājot par tehnoloģijām, ar lepnumu rāda iekārtu, ar kuru pavasarī siltumnīcā dienā iesēj 350 000 meža stādu sēkliņas. Tāpat Strenču kokaudzētavā šogad līmes un smilts apstrādes iekārtā investēti 1,5 miljoni eiro – šī iekārta ļauj stādus divus gadus aizsargāt pret priežu smecernieka bojājumiem. Kukainim, kurš vēlas ar jauno kociņu pamieloties, mutē sprūst smilšu graudiņi un viņš nevar satraumēt kociņa mizu.
