Slaidiņš par Krievijas karavīru zaudējumiem: “Tā valsts pati sev iznīcina nākotni!” 0
Krievijas neatkarīgie mediji “Mediazona” un “Meduza” šogad pirmo reizi atjauninājuši aplēses par Krievijas bruņoto spēku faktiskajiem zaudējumiem karā pret Ukrainu. Par to, komentējot pieejamos datus, stāsta NBS majors un Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš.
Slaidiņš TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” skaidro, ka šīs aplēses balstītas uz mantojuma reģistru datiem un atspoguļo Krievijas pilsoņu vīriešu skaitu vecumā no 18 līdz 59 gadiem, kuri gājuši bojā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. Pēc šo mediju aprēķiniem, bojāgājušo skaits līdz 2025. gada beigām varētu sasniegt aptuveni 352 tūkstošus.
Viņš norāda, ka šis skaitlis ir ievērojami mazāks nekā Ukrainas publiski minētie kopējie Krievijas zaudējumi, tomēr šos datus nevar tieši salīdzināt. Ukrainas paziņotajos neatgriezeniskajos zaudējumos parasti tiek iekļauti ne tikai kritušie, bet arī ievainotie, bezvēsts pazudušie un citas kategorijas. Līdz ar to kopējais skaitlis var būt daudz lielāks, jo tas raksturo nevis tikai bojāgājušos, bet karavīrus, kuri vairs nevar piedalīties karadarbībā.
Pēc “Meduza” datiem, precīzi identificēti 217 808 kritušie Krievijas karavīri, kuriem zināms vārds un uzvārds. Slaidiņš salīdzina, ka Ukrainas Galvenās izlūkošanas pārvaldes iepriekš minētajos datos identificēto kritušo skaits bijis nedaudz lielāks — ap 229 tūkstošiem. Viņaprāt, šie skaitļi ir samērā tuvi un norāda uz līdzīgu kopējo ainu.
Analizējot zaudējumu struktūru, Slaidiņš uzsver, ka lielākā daļa kritušo ir mobilizētie. Salīdzinoši mazāki zaudējumi esot artilēristu vidū un privātajās militārajās kompānijās, savukārt lielākas zaudējumu grupas veido gaisa desanta vienības, motostrēlnieki, mobilizētie un tā dēvētie brīvprātīgie. Viņš piebilst, ka daļa šo karavīru faktiski devušies karot naudas dēļ.
Īpaši zīmīga, pēc Slaidiņa teiktā, ir kritušo vecuma struktūra. Lielākais bojāgājušo īpatsvars ir Krievijas karavīriem vecuma grupā no 36 līdz 38 gadiem. Otrajā vietā ir 33 līdz 35 gadus veci karavīri, bet trešajā — vecuma grupa no 39 līdz 41 gadam. Tās ir darbspējīga vecuma grupas, kas normālos apstākļos varētu strādāt rūpniecībā, tautsaimniecībā un uzturēt valsts ekonomiku.
Slaidiņš norāda, ka starp kritušajiem ir arī jaunāki karavīri — no 18 līdz 32 gadu vecumam. Lai gan šajā grupā zaudējumi esot salīdzinoši mazāki nekā vidējā vecuma grupās, arī tur bojāgājušo skaits ir ievērojams. Viņa ieskatā tas nozīmē, ka Krievija ar šo karu grauj pati savu demogrāfisko un ekonomisko nākotni.
Komentējot šos datus, Slaidiņš secina, ka Krievija karā zaudē ne tikai militāro spēku, bet arī lielu daļu darbspējīgu vīriešu paaudzes. Viņaprāt, šāds cilvēkresursu zaudējums ilgtermiņā atstās nopietnas sekas pašai Krievijai.
