Magoņu lauku iznīcināšana. Afganistāna
Magoņu lauku iznīcināšana. Afganistāna
Foto. Scanpix/LETA

Magones ir aizliegtas. Kā tas ietekmēja Afganistānas ekonomiku un ko tagad dara opija ražotāji? 14

2022. gada aprīlī Afganistānā pie varas esošie talibi aizliedza audzēt opija magoņu, kas nepieciešamas narkotiku – opija un heroīna ražošanai. Līdz ar to magoņu skaits ir sarucis tik ļoti, ka Afganistāna pārstājusi būt pasaulē lielākā šo narkotisko vielu izejvielu ražotāja.

Reklāma
Reklāma
“Tas ir beigu sākums! Melni mākoņi dosies tur, kur lec saule!” Nostradama prognoze 2025. gadam 20
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosaucis 10 politiķus, kuru pieļautās kļūdas būtiski ietekmējušas Latvijas politisko un ekonomisko situāciju 160
Viens jūrā pazudušais ūdensmotociklists atrasts dzīvs. Otra meklēšana turpinās 45
Lasīt citas ziņas

Tagad Mjanma ir vadošā, par šo tēmu plašāk raksta izdevums Deutsche Welle. Dienvidaustrumāzijas valsts šogad saražojusi aptuveni 1080 tonnas heroīna izejvielu, liecina ANO Narkotiku un noziedzības biroja (UNODC) janvāra sākumā publiskotais ziņojums. Iepriekšējā gadā šis rādītājs bija 790 tonnas.

Turpretī Afganistānā ražošana samazinājusies par 85%, citviet min vēl radikālākus skaitļus: šogad opija magoņu audzēšana tur ir samazinājusies par 95%, līdz 333 tonnām. Šos skaitļus parasti pamato ar Afganistānas aerofotogrāfijām.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pēc UNODC datiem, šī gada opija magoņu raža varētu būt par pamatu 24 līdz 38 tonnu heroīna ražošanai. 2022. gadā šis rādītājs bija 350-580 tonnas. Ieņēmumi no magoņu audzēšanas un narkotiku ražošanas Afganistānā attiecīgi samazinājušies no 1360 miljoniem dolāru 2022.gadā līdz 110 miljoniem dolāru 2024. gadā.

Saskaņā ar UNODC datiem 2023. gada augustā opija kilograma cena bija 408 USD – visu laiku augstākais rādītājs

Tas, ka Afganistānā sāka audzēt mazāk opija magoņu, visā pasaulē tiek uzskatīts par svarīgu faktoru, kas ietekmē cīņu pret narkotikām. Bet pašā Afganistānā runā par šīs situācijas negatīvo ietekmi uz ekonomiku.

Ja 2015.gadā opija magoņu audzēšana un opiātu tirdzniecība nodrošināja 16% no Afganistānas iekšzemes kopprodukta (IKP), tad 2021.gadā – tikai 9%.

Šis aizliegums būtiski ietekmē arī valsts iedzīvotājus. Opija ražošanā tiek nodarbināts liels skaits cilvēku. Ja ne aizliegums. tad 2022. gadā magoņu audzēšanā uz pilnu slodzi būtu nodarbināti 450 000 cilvēku. Afganistānas Helmandas provincē vien lauksaimnieki un ražas novākšanas kombaini 2022. gadā nopelnītu 61 miljonu dolāru.

Visvairāk aizliegums skar mazos lauksaimniekus, kuriem ir maz zemes, un sezonas strādniekus, kuriem zemes nav vispār. Viņi ne tikai zaudē tiešos ienākumus, bet arī cieš no zemākām algām citās nozarēs, kuras aizliegums skar netieši.

Radikālā islāma kustība Taliban opija magoņu audzēšanas aizliegumu pamatoja ar reliģiskiem apsvērumiem. Vienlaikus, kā raksta izdevums, talibi ar savu aizliegumu kaitē paši sev: “Galu galā narkotiku ražošana veido būtisku daļu no Afganistānas kopējās ekonomikas un līdz ar to ienes daudz nodokļu neatkarīgi no tā, ka tā ir nelikumīga”.

Reklāma
Reklāma

Pēc viņa teiktā, Afganistānas iedzīvotāji negribīgi piekrituši aizliegumam. “Tas ir tāpēc, ka lielākā daļa afgāņu neiebilst pret kārtību, kas balstīta uz islāma likumu interpretāciju, pretējā gadījumā viņi būtu pret pašu islāmu. Šī loģika bija iepriekšējās valdības problēma. Ja šāds lēmums būtu nācis no Rietumu koalīcijas, iedzīvotāji to nebūtu akceptējuši.”

Lauksaimnieku reakcija jau pirms Afganistānas varas iestāžu lēmuma bija acīmredzama: viņi uzkrāja opija magones. Aprēķins bija tāds, ka aizliegums neizbēgami radīs augstākas cenas. Daži pat pārdeva daļu sava īpašuma, piemēram, motociklu, lai par šo naudu iegādātos vairāk izejvielu narkotikām.

Īpaši veiksmīgi šajā spekulatīvajā biznesā veicās zemes īpašniekiem: viņi iepirka labību par izdevīgu cenu. Tad viņi varēja tikai gaidīt, kad cenas pieaugs. Un tās pieauga.

Afganistānā vairs nav lauksaimnieku, kas koncentrējas tikai uz opija magoņu audzēšanu un pārstrādi. Pērn 68% no laukiem, kas iepriekš bija apstādīti ar opija magonēm, jau tika izmantoti kviešu audzēšanai. Tas izraisīja graudu sējumu pieaugumu 2023. gadā par 160 000 hektāru, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Sagaidām, ka šī tendence turpināsies. “Kvieši ir vissvarīgākā pārtika Afganistānā. Esot arī pazīmes, ka lauksaimnieki dažādo ražošanu un audzē augstvērtīgākus augļus un dārzeņus. Tas nozīmē grūtus gadus bezzemniekiem. Opija magoņu audzēšanas aizlieguma otrais gads viņiem būs grūts, raksta izdevums.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.