Kā pareizi salodēt 0
Polipropilēns ir termoplastisks. Tātad sasilstot tā struktūra kļūst mīksta. Savienojot divus vienādi uzkarsētus fragmentus, notiek materiāla savstarpēja sajaukšanās. Atdziestot polipropilēna īpašības nemainās, un, ja viss izdarīts pareizi, veidojas monolīta detaļa.
Polipropilēna caurules visbiežāk salodē, izmantojot speciālas muftas, kuru iekšējais diametrs ir nedaudz mazāks kā caurules ārējais diametrs, un nesakarsējot abas detaļas nav iespējams savienot vienā.
Muftu un cauruli ievieto speciālā lodāmurā, kurā līdz noteiktai temperatūrai sakarsē muftas iekšējo un caurules ārējo slāni. Svarīgi izvēlēties karsēšanas laiku, lai visa caurule un mufta nekļūtu mīksta. Abas detaļas vienlaikus izņem no sildītāja un ar nelielu spēku ievieto vienu otrā līdz atdurei. Kad savienojums atdzisis, lodējums ir gatavs.
Pastāv iespēja polipropilēna caurules savienot aukstā veidā, izmantojot līmes, kurās ir īpašs spēcīgs šķīdinātājs (125 ml līmes maksā 4–6 eiro). Apstrādājot savienojuma vietu ar līmi, materiāls kļūst mīksts. Šķīdinātājs ātri iztvaiko, un sākas polimerizācija. Līmēto savienojumu izmantošanai ir visai daudz ierobežojumu, tāpēc šis savienošanas veids vairāk piemērots polivinilhlorīda caurulēm, kas nav tik termoplastiskas.
Nepieciešamie darbarīki
Lai darbu paveiktu, vajadzīgs īpašs lodāmurs cauruļu savienošanai. Šāda instrumenta cena ir atkarīga no ražotāja un komplektācijas. Lētākie modeļi maksā, sākot no 55 eiro. Komplektā ar lodāmuru tiek pārdotas arī speciālas galvas – katram cauruļu diametram sava. Privātmāju saimnieki šādu lodāmuru parasti iekļauj saimniecībā nepieciešamo darbarīku arsenālā, taču ierīci var arī iznomāt.
Cauruļu griešanai vajadzīgas īpašas šķēres, lai griezums būtu taisns un līdzens. Protams, var izmantot arī metālam domāto zāģīti, taču darbs nebūs tik kvalitatīvs. Vēl jāiegādājas mērlente, marķieris vai zīmulis un leņķmērs. Ja paredzēts lodēt caurules ar alumīnija armējumu, nepieciešams speciāls griezējs, ar ko notīrīt metāla slāni.
Lodējot jāatceras, ka caurules ne tikai jāattīra no putekļiem un jānoslauka sausas, bet arī jāattauko ar spirtu saturošu šķīdinātāju. Nevajadzētu izmantot acetonu vai analoģiskus šķīdinātājus, jo polipropilēns nav pret tiem noturīgs. Savienojuma vietas kādu brīdi ir karstas, tāpat sakarsis ir lodāmurs, tāpēc jāuzvelk piemēroti darba cimdi. Darba vietā jānodrošina arī laba ventilācija. Polipropilēnam sakarstot, izdalās gāze ar asu smaku, un tās ilgstoša ieelpošana ir kaitīga.
Darba gaita
Sākot darbu, jāsaprot, ko tieši plānots izgatavot, tāpēc nepieciešama rūpīgi izveidota shēma. Tā jāņem līdzi uz veikalu, lai kādu detaļu neaizmirstu tirdzniecības vietas plauktā. Ja nav veikta telpas iekšējā apdare, shēmu reālajos izmēros vēlams pārzīmēt uz sienas, bet cauruļu garumu varēs izmērīt dabā.
Lielāko daļu savienojumu ieteicams izdarīt ērtā vietā – uz darbgalda, pēc iespējas samazinot to savienojumu skaitu, kas jāizveido tieši darba vietā.
Kad lodāmurs ieslēgts, tam jāsasilst līdz aptuveni +260 °C. Lodāmura darba temperatūra nav saistīta ar caurules izmēru!
Kad nogrieztas nepieciešamā garuma caurules, uz tām ar zīmuli vai marķieri atzīmē sakarsējamo virsmu garumu. Vēl viena atzīme rāda caurules un muftas savstarpējo stāvokli.
Kad lodējamās virsmas sakarsētas, tās nekavējoties jāsavieno. Ja viss izdarīts pareizi, savienojuma vietā izveidosies neliels, apmēram 1 mm augsts, līdzens valnītis. Pēc detaļu savienošanas jācenšas tās aptuveni desmit sekundes noturēt nekustīgi.
Karsēšanas un atdzišanas aptuveno laiku var aplūkot tabulā. Lai pārliecinātos par karsēšanas laiku, ieteicams materiālu iegādāties ar nelielu rezervi un izmēģināt savienojumu veidošanu. Pārkarsējot caurules iekšpusē veidosies liels liekā materiāla gredzens, kas traucēs ūdens plūsmai.
