Šis “zilonis” radošajā kvartālā “Kombināts Māksla” ceļo uz tādu vietu kvartāla teritorijā, kur būs labi redzams visiem simpozija dalībniekiem.
Šis “zilonis” radošajā kvartālā “Kombināts Māksla” ceļo uz tādu vietu kvartāla teritorijā, kur būs labi redzams visiem simpozija dalībniekiem.
Foto – Timurs Subhankulovs

– Tāpēc ir būtiski tikt skaidrībā – Mākslas dienas mērķētas profesionāļiem vai tomēr visplašākajai sabiedrībai? 0


– Gan, gan. Pirmkārt, profesionāļiem, tāpat kā Teātra dienas, Dzejas dienas, bet otra misija, protams, nest mākslu sabiedrībā.

Reklāma
Reklāma
Vai kārtējā krāpnieku shēma? “Telefonā uzrādās neatbildēti zvani. Atzvanot uz numuru, adresāts apgalvo, ka nav zvanījis”
TV24
“Neaiciniet atpakaļ, ja jūs nezināt, vai šeit būs darbs!” Jaunietis pabeidzis augstskolu Anglijā, bet Latvijā nevar atrast darbu
Vai esi pārliecināts, ka tavā noīrētajā miteklītī nav slēptās kameras? Lūk, kā pārbaudīt!
Lasīt citas ziņas

A. Teikmanis: – Jautājums, kā uzrunāt pēc iespējas plašāku auditoriju, ir būtisks. Ja lūkojamies uz māk­slu kultūras patēriņa kontekstā, redzam, ka māk­slu patērē vidēji 20 procenti sabiedrības. Diemžēl dažādas kultūras un mākslas jomas konkurē par vienu un to pašu patērētāju loku. Ir svarīgi uzrunāt pārējos!

I. Dobičins: – Mākslas dienās būtiskākais ir profesionālo uzstādījumu pieejamība. Tagad, piemēram, Rīgas pilsēta diezgan daudz nodarbojas ar popkultūras pasākumiem – “Ziemassvētku egļu ceļš”, “Staro Rīga”, “Baltā nakts”, “Muzeju nakts” u. c., kuru ietvaros diezgan stipri dominē popkultūras izpausmes, jo, lūk, tas domāts un pieejams visplašākajai publikai. Taču Māk­slas dienās var parādīt visiem pieejamu profesionālu mākslu. Arī tāda nav domāta tikai izredzētajiem. Būtiski apzināties, ka profesionālisms neeksistē tikai galeriju un nelielu pieprasījumu koridorā.

CITI ŠOBRĪD LASA
A. Teikmanis: – Ir dažādi kultūras modeļi, un ir likumsakarīgi, ka tie sadzīvo kopā. Tradicionālais kultūras modelis, kad mākslinieks bija elitāras kultūras radītājs un kodols, Eiropas un Rietumu civilizācijā konkurences situācijā ar masu vizuālo kultūru nonāca apmēram 1895. gadā, kad radās kinematogrāfs. Jau tad radās bažas: kas notiks ar lielo, augsto mākslu? Tika apjausta pretruna starp masu un augsto kultūru. Bet uz to var palūkoties dažādi. Boriss Vipers, ievērojamākais mākslas zinātnieks starpkaru Latvijā, masu kultūras radīto konkurenci uzskatīja par vienu no galvenajiem iemesliem aktuālajai māk­slas un kultūras krīzei. Savukārt Valters Benjamins, kurš rakstīja par tehnoloģiski reproducējamo māk­slu, uzsvēra, ka masu kultūra savā ziņā dekonstruēs aug­stās kultūras elitārismu. Lai kā arī būtu, abi kultūras modeļi ir vajadzīgi. Svarīgi atcerēties, ka plašā masu kultūra nevarētu pastāvēt bez profesionālā kodola, tās iekšējā impulsa. Protams, sagatavots profesionālis var strādāt dažādos laukos. Akadēmijas absolventi veic visdažādākos darbus, ko pieprasa radošā un kultūras industrija. Nav pretrunu, kā teica mans pasniedzējs Indulis Zariņš – ja esi profesionālis, vari īstenot jebkuras pasūtītāja idejas –, bet ir svarīgi, lai sabiedrība nepazaudētu apziņu par to, ka kultūra pastāv kā kaut kas dziļāks, ka tai ir ne tikai virspusēji izklaidējoša vai ekonomiska funkcija, bet arī dziļāka virsmisija – vēstījums par mums kā tautu un par mums kā cilvēkiem, kas dzīvo uz šīs planētas.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.