“34 miljoni eiro nesedz pilnīgi itin neko!” Veselības un sociālās aprūpes darbiniekus neapmierina Finanšu ministrijas lēmums 0
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) sāks kolektīvā interešu strīda procedūru, jo nav pieņemts lēmums par papildu finansējuma piešķiršanu veselības aprūpes nozarei, tostarp darbinieku algu palielinājumam, aģentūru LETA pēc Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes sēdes (NTSP) informēja arodbiedrības priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa.
Kā atzīmēja Bāriņa, pēc NTSP sēdē skatītās Finanšu ministrijas (FM) prezentācijas izriet, ka veselības aprūpei papildu paredzēti 34 miljoni eiro, kas, viņasprāt, “nesedz pilnīgi itin neko”.
Bāriņa sacīja, ka LVSADA Veselības ministrijai (VM) rakstīts vēstuli ar prasībām, sekos sarunas ar VM par iespējamu izlīguma risinājumu. Ja rezultāts netiks panākts, LVSADA padome vērtēs tālākās darbības.
Saskaņā ar Darba strīdu likumu kolektīvs interešu strīds ir tādas domstarpības starp darbiniekiem vai darbinieku pārstāvjiem un darba devēju, darba devējiem, darba devēju organizāciju vai šādu organizāciju apvienību, vai nozares pārvaldes institūciju, kuras rodas saistībā ar kolektīvo pārrunu procesu, nosakot jaunus darba apstākļus vai nodarbinātības noteikumus.
Ja ir radies pamats kolektīvam interešu strīdam, kolektīva interešu strīda puse rakstveidā iesniedz otrai pusei iesniegumu, kurā norāda savas prasības.
Kolektīva interešu strīda otra puse to nekavējoties izskata un triju dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas rakstveidā paziņo savu atbildi. Ja atbilde uz iesniegumu ir noraidoša vai arī netiek sniegta, strīds izšķirams Kolektīva interešu strīda izšķiršana izlīgšanas komisijā.
Savukārt, ja komisijā netiek panākta vienošanās, strīdu izšķir darba koplīgumā noteiktajā kārtībā. Ja šāda kārtība nav noteikta, strīds izšķirams ar samierināšanas metodi vai šķīrējtiesā.
Veselības nozarei piešķirs 34,5 miljonus eiro
Kā norādīts FM prezentācijā, 2026.gadā kopējais papildu finansējums veselībai būs 34,5 miljoni eiro, 2027.gadā – 34,1 miljoni eiro, bet 2028.gadā – 34,1 miljoni eiro.
Papildu nauda 2026.gadā paredzēta mātes un bērna veselības uzlabošanai, uzlabojot veselības pakalpojumu un zāļu pieejamību. Turpmāk šim mērķim ik gadu paredzēti 20,5 miljoni eiro, norādīts FM prezentācijā.
Tā, piemēram, 3,7 miljoni eiro paredzēti speciālistu un ambulatoro izmeklējumu pieejamības uzlabošanai bērniem, 4,6 miljoni eiro – stacionāro pakalpojumu pieejamības uzlabošanai bērniem. Savukārt 1,5 miljoni eiro tiks atvēlēti medicīniskās apaugļošanas pakalpojuma paplašināšanai, apmaksājot vairāk nekā divus mēģinājumus un paplašinot saņēmēju loku, proti, pakalpojumu nodrošinot arī tad, ja pārim/sievietei neauglība nav konstatēta.
Vēl 605 000 eiro tiks atvēlēti Dzimumšunu reģistra izveidei, 310 777 eiro – preimplentācijas ģenētiskajiem izmeklējumiem medicīniskajā apaugļošanā ģimenēm ar pārmantotu ģenētisku slimību. Papildu finansējums ļaus apmaksāt arī specifiskus izmeklējumus un skrīningus, tostarp neinvazīvo prenatālo testu riska grupas grūtniecēm, preeklampsijas seruma skrīningu, kā arī nodrošināt kardiovaskulāro slimību risku mazināšanas programmu bērniem.
Farmācijas pakalpojuma līdzfinansējuma korekcijai medikamentu cenu segmentā līdz 10 eiro un cilvēkiem ar invaliditāti plānots atvēlēt 9,6 miljonus eiro ik gadu.
Mātēm un bērniem vēl 94 miljoni
Jau vēstīts, ka pasākumiem, kas paredzēti atbalstam ģimenēm ar bērniem, 2026.gadā iecerēts papildu finansējums 94 miljonu eiro apmērā. Tas cita starpā ietver arī mātes un bērna veselības uzlabošanas pasākumus.
Papildu 17 miljoni eiro tiks novirzīti citiem prioritārajiem pasākumiem, tostarp 10 miljoni eiro – paliatīvās aprūpes nodrošināšanai, veicot politikas izmaiņas, un 3,2 miljoni eiro – sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem.
Atbalsts ģimenēm ar bērniem turpināsies arī nākamajos gados, jo 2027.gadā plānots papildu 88 miljonu eiro finansējums, bet 2028.gadā tas pieaugs vēl par 107 miljoniem eiro.
Prasības nav reāli izpildāmas
Kā atzinis veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV), mediķu arodbiedrības prasība par papildu 133 miljoniem eiro mediķu atalgojumam un tā pieaugumu par vismaz 13,5% šobrīd nav reāli īstenojama.
Tomēr, ja fiskālajā telpā radīsies papildu iespējas, prioritāri tiks celti zemākie atalgojumi – īpaši māsām, kuru darba samaksa joprojām būtiski atpaliek no Eiropas Savienības vidējā līmeņa, solījis Abu Meri.
Vienlaikus ministrs atgādinājis, ka 2024.gadā ārstniecības personu atalgojums jau ticis palielināts, un vismaz ārstu atalgojuma līmenis šobrīd ir tuvu Eiropas koeficientam, ja to salīdzina ar tautsaimniecībā vidējo. Abu Meri vērsa uzmanību, ka pērn panākta vienošanās, ka atlīdzības fondu iespējams celt par 2,6%, tāpat kā pārējā valsts sektorā.
Lai rastu ietaupījumus budžetā, uz ko aicināja FM, VM jau “nopietni pārskatīja savas iespējas un darīja visu iespējamo, lai saglabātu gan esošo pakalpojumu pieejamību, gan atalgojuma fondu,” norādīja ministrs.
Abu Meri uzsvēris, ka publiski paudis un sarunās ar LVSADA apliecinājis, ka pilnībā apzinās nozares kritisko situāciju, īpaši cilvēkresursu jomā.
Politiķa ieskatā mediķu atalgojumam ir jāturpina pieaugt. “Ar arodbiedrību esam vienisprātis, ka Latvijas konteksts vairs nav vienīgais salīdzinājuma punkts – mediķu pieejamība jānodrošina ne tikai Rīgā, bet arī reģionos,” paudis ministrs. Viņš arī aicina ņemt vērā, ka pastāv cilvēkresursu pārvilināšanas risks starp valstīm.
