Pieaug aicinājumi atriebties Maskavai: dažas Eiropas valstis jau sākušas slepeni rīkoties 0
Vairāku Eiropas valstu valdības ir sākušas īstenot slepenus pretpasākumus Krievijas izvērstajām hibrīdoperācijām, ziņo laikraksts “The New York Times”.
Galvenokārt runa ir par valstīm, kas ģeogrāfiski atrodas tuvu Krievijai un visbiežāk tiek pakļautas šādiem uzbrukumiem.
Izdevums gan neprecizē, kādi tieši pasākumi tiks veikti, vien citē Zviedrijas aizsardzības ministra Pola Jonsona teikto.
“Mēs veicam nozīmīgus pasākumus, lai stiprinātu mūsu noturību, un, protams, cenšamies apgrūtināt Krievijas rīcību, galvenokārt atbalstot Ukrainu,” paziņoja ministrs.
Krievijas bezpilotu lidaparātu iebrukums Polijas teritorijā un iespējamais mēģinājums traucēt Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas lidmašīnas GPS sistēmu ir pastiprinājis diskusijas Eiropas diplomātu un militārpersonu vidū.
Tiek spriests, kādai jābūt NATO un Eiropas Savienības reakcijai, lai atturētu Maskavu no turpmākas eskalācijas, vienlaikus nepieļaujot konflikta pāraugšanu pilna mēroga karā, vēsta izdevums.
Dažās valstīs pat izskan aicinājumi hibrīduzbrukumu dēļ iedarbināt NATO līguma 5. pantu, lai gan nav skaidrs, kādi konkrēti pasākumi tam varētu sekot.
Atbildot uz jautājumu, vai hibrīduzbrukumi var būt pamats 5. panta piemērošanai, NATO ģenerālsekretārs Marks Rite atzina, ka šāda iespēja vienmēr pastāv.
“Mūsu reakcija būs postoša. Kad runa ir par hibrīdapdraudējumiem, mēs neesam naivi,” paziņoja Rite, tomēr neprecizēja, kas tieši varētu kalpot par iemeslu 5. panta iedarbināšanai.
Starp iespējamām reakcijām uz Krievijas diversijām tiek apsvērtas slepenas atbildes hibrīdoperācijas, militārā atbalsta palielināšana Ukrainai un ekonomiskā spiediena pastiprināšana pret Krieviju.
Stingrākas reakcijas atbalstītāji rosina pilnībā konfiscēt iesaldētos Krievijas aktīvus un nodot tos Ukrainai.
Izdevums norāda, ka šāds solis būtu militāri neitrāla atbilde, kas ļautu izvairīties no riska, ka konflikts varētu pāraugt plašākā karā.
Jau vēstīts, ka pagājušajā nedēļā Polijas gaisa telpā ielauzās vairāki krievu uzbrukuma lidroboti, no kuriem tie, kas radīja tiešus draudus, tika notriekti.
Polijas premjerministrs Donalds Tusks pavēstīja, ka valsts gaisa telpa pārkāpta 19 reizes un ka notriekti vismaz trīs lidroboti.
