Tā nav sievišķīga histērija 0
Tagad, kad meitai ir trīs gadi, es nereti runāju par šo dzīves posmu ar radiem un paziņām. Es to daru tāpēc, ka tā ir daļa manas terapijas un viņu izglītības. Viņiem, un arī man, ir jāzina, ka tā nebija mana sievišķīgā histērija, slinkums, emocionalitāte, brieduma trūkums, kas ārstējams ar vārdu “saņemies”. Tā bija depresija, kuru es nesaucu, bet kura atnāca pati.
Šķiet, ka mūsu ģenētiskajā kodā ir ierakstīts, ka jābūt stiprām un ar visu jātiek galā pašām, bet tad pienāk mirklis, kad ir jāiemācās ne tikai palūgt palīdzību, bet arī pieņemt to. Tagad zinu, ka es neesmu tāda viena un tāpēc katrai jaunajai mammai prasu: “Kā tu jūties?” Cenšos viņās ieklausīties un, ja vajag – palīdzēt. Miers.
Pievienoju savus ieteikumus tiem, kas redz, ka jaunajai māmiņai ir grūti un vēlas palīdzēt:
- Ejiet ciemos pie jaunās māmiņas.
- Pieskatiet bērniņu, kamēr māmiņa mierīgi (un tas ir svarīgi) ieiet dušā.
- Nomazgājiet traukus.
- Pagatavojiet ēst.
- Uzklausiet jauno māmiņu.
- Ļaujiet viņai izstāstīt savus pārdzīvojumus un raudāt.
- Mieriniet viņu, ja redzat nepieciešamību, radiet drošības sajūtu, neko nepārmetiet (jo viņa pati sev pārmet vairāk, nekā spējat iedomāties).
- Pastāstiet par to, kas notiek “ārpasaulē”, palīdziet neizkrist no sabiedrības. Informējiet viņu, ja viņu tas interesē.
- Radiet iespēju apmeklēt psihoterapeitu.”
Ja arī jūs piedzīvojāt pēcdzemdību depresiju vai atbalstījāt tuvinieku, kurš no tā cieta, aicinām dalīties savā pieredzē. Rakstiet Veselam.lv redaktorei: [email protected]
