Maskava dronu incidentus Eiropā nosauc par dīvainiem un neredz iemeslu, kāpēc Krievijai par tiem būtu jāuzņemas atbildība 0
Kremlis pirmdien, 6. oktobrī, paziņojis, ka neredz iemeslu, kāpēc Krievija tiek vainota par nesenajiem dronu incidentiem Eiropā. Maskava noraidīja Vācijas kanclera Frīdriha Merca pieņēmumus, ka Krievija varētu būt atbildīga par droniem Eiropā, vēsta lrytas.lv.
Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs sacīja, ka Eiropā netrūkst politiķu, kuri pie visiem incidentiem ir noskaņoti vainot Krieviju. Kremļa pārstāvis piebilda, ka Eiropas politiķi to dara nepamatoti un bez skaidriem pierādījumiem.
Pēc Peskova teiktā, visa situācija ar droniem šķiet “diezgan dīvaina”, un Kremlis neredz iemeslu, kāpēc Krievijai būtu jāuzņemas atbildība par šiem incidentiem.
Jau iepriekš vēstījām, ka Valdaja diskusiju kluba sanāksmē Krievijas diktators Vladimirs Putins ņirgājoties atbildēja uz jautājumu par Krievijas bezpilota lidaparātiem, kas pēdējā laikā iebrūk NATO valstīs.
2. oktobrī Valdaja forumā notikušās diskusijas laikā Krievijas diktators Vladimirs Putins uz jautājumu par Krievijas bezpilota lidaparātu iebrukumiem Eiropā atbildēja ar smīnu. Moderators jautāja: “Vladimir Vladimirovič, kāpēc jūs sūtāt tik daudz bezpilota lidaparātu uz Dāniju?” Uz ko Krievijas diktators iesmējās un atbildēja: “Es to vairs nedarīšu.”
Pēc tam viņš uzsāka absurdu strīdu, salīdzinot situāciju ar neidentificētu lidojošu objektu novērošanu.
Iemesls bija skaidrs: diktators plāno turpināt savas provokācijas un palaist dronus “katru dienu”.
“Cilvēki, kas kādreiz izklaidējās ar neidentificētiem lidojošiem objektiem un NLO, tur izklaidējas. Nu, tur ir tikpat daudz dīvaiņu kā mēs… Tagad viņi tos palaidīs katru dienu. Tāpēc lai viņi tos ķer. Bet, ja nopietni, mums pat nav dronu, kas varētu sasniegt Lisabonu. Mums ir daži ar noteiktu darbības rādiusu, bet tiem nav mērķu, kas ir vissvarīgākais, ” sacīja Putins.
Šādi apgalvojumi šķiet ciniski, ņemot vērā pieaugošos draudus. Pēdējās nedēļās vairākas NATO valstis ir konstatējušas Krievijas bezpilota lidaparātu lidojumus virs savas teritorijas.
Visbīstamākais incidents notika Polijā, kur Krievija izvietoja gandrīz divus desmitus uzbrukuma bezpilota lidaparātu. NATO nācās palielināt gaisa spēku skaitu, lai tos pārtvertu.
Pēc šī incidenta Krievijas bezpilota lidaparāti tika pamanīti arī citās valstīs: Vācijā, Dānijā, Norvēģijā un vairākās kaimiņvalstīs.
Tiek uzskatīts, ka daļu no palaišanas veic tā sauktās “ēnu flotes” kuģi, kuru Maskava izmanto, lai izvairītos no sankcijām. Eksperti norāda, ka Kremlis apzināti saasina spriedzi, izmantojot dronus kā instrumentu spiediena izdarīšanai uz saviem sabiedrotajiem. Lai gan uzbrukumi vēl nav pārauguši tiešos triecienos NATO teritorijai, šāds scenārijs varētu būt nākamais solis Putina hibrīdkarā pret Rietumiem.
