“Man bija sens sapnis…” Arnis Krauze dalās sirdi sildošā atmiņu stāstā par mūžībā aizgājušo rakstnieci Noru Ikstenu 0
Jau vakar vēstījām, ka 56 gadu vecumā mirusi latviešu rakstniece Nora Ikstena. Rakstniecei bijusi smaga slimība, vēsta portāls “LSM”, atsaucoties uz Ikstenas tuviniekiem.
Kā ziņo aģentūra LETA, Ikstenas zināmākais literārais darbs ir 2015. gadā sērijā “Mēs. Latvija, XX gadsimts” izdotais romāns “Mātes piens”, pēc kura uzņemta arī tāda paša nosaukuma filma. Rakstniece sarakstījusi septiņus romānus, ir vairāku stāstu krājumu, biogrāfiju un eseju autore.
Ikstena saņēmusi nozīmīgus starptautiska un vietējā mēroga apbalvojumus, tostarp Latvijas Literatūras gada balvu un Izcilības balvu kultūrā. Rakstnieces darbi nonākuši arī uz kino ekrāniem un teātra skatuvēm.
1992. gadā Ikstena absolvējusi latviešu filoloģiju Latvijas Universitātē, bet no 1994. līdz 1995. gadam studējusi angļu valodu un literatūru Kolumbijas universitātē Misūri, liecina aģentūras LETA arhīvs.
Ikstenas darbi tulkoti angļu, vācu, franču, krievu, igauņu, lietuviešu, maķedoniešu, dāņu, zviedru, gruzīnu, hindu un itāliešu valodā. Rakstniece aktīvi iesaistījusies valsts kultūrpolitikas veidošanas procesos.
Arī sociālajos tīklos vairāki cilvēki dalījušies ar līdzjūtības un atvadu vārdiem rakstniecei Norai Ikstenai. Starp viņiem arī žurnālists Arnis Krauze dalījies īsā atmiņu stāstā.
“Man bija sens sapnis – pieredzēt brīdi, kad vārdu autors pirmo reizi dzird savu kopdarbu ar komponistu. 2019.gada 15.jūlijā Nora Ikstena šo manu iegribu ļāva piedzīvot. Satikāmies pie Radio durvīm un tālāk vedu Noru uz Talsiem, kur mūs jau gaidīja Raimonds Tiguls. Pirmo reizi skanēja “Mīlestības jūra” un atceļā uz Ikšķili Nora man lūdza mazo telefonā iefilmēto fragmentu atskaņot vēl un vēl. Nora, lai skaisti saulrieti tavā nu jau mūžīgajā Mīlestības jūrā!”
Arī režisors Alvis Hermanis dalījies ar kādu atmiņu stāstu.
“Es uzaicināju Noru toreiz noskatīties “Zilākalna Martas” mēģinājumu. Izrāde bija par to, ka visa Latvija ir ieradusies pie gaišreģes un dziednieces pēc palīdzības. Viņa bija pirmais skatītājs. Man bija ļoti svarīgs viņas viedoklis. Pēc noskatīšanās viņai bija nobijusies bāla seja un viņa teica, ka vislaik gribējusi skriet no zāles laukā, jo tas bijis pārāk baisi. Ivaram Krastam uz T-krekla vēl bija uzraksts – [email protected].
Nora ļoti pieskatīja un baidījās par Latviju. Ne tikai savās grāmatās, arī īsajās telefona vēstulēs, ar kurām šad tad apmainījāmies. Apliecinājums tam arī diezgan burtisks, – ka viņa pieņēma pie sevis aprūpēt dzīves beigās Dzintaru Sodumu – vienu no drošākajiem latviešu valodas pārnēsātājiem un valodas pieskatītājiem. Mūsdienu “advancētajiem latviešiem”, kuri nevienā teikumā nemāk iztikt bez vismaz viena angļu vārda, to grūtāk saprast, – Sodums latviešu valodu pieskatīja dzīvodams pirms tam pusgadsimtu ASV. Bet Nora Ikstena bija Latvijas pieskatītāja. Tā es to sapratu.”
Ļoti skumji sākas šis gads. Visdziļākā līdzjūtība izcilās rakstnieces Noras Ikstenas piederīgajiem, draugiem un talanta cienītājiem, viņai pāragri mūžībā aizejot. Viņas ieguldījums latviešu literatūrā, kino un teātrī ir neatsverams, Latvijai un ne tikai viņas ļoti pietrūks.
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) January 4, 2026
“Esi tu pati, visi citi ir aizņemti.”
/Nora Ikstena/Nespēju ticēt šai bēdu ziņai. Tik daudz kopā piedzīvots, diskutēts, kāzās ballēts, dzīve svinēta, raudāts. Apbrīnoju Tevi. Paldies, ka Tu biji, Nora!
Visdziļākā līdzjūtība Noras Ikstenas tuvajiem, viņai aizejot mūžībā. pic.twitter.com/TALtakOdIq
— Baiba Braže (@Braze_Baiba) January 4, 2026
