Kā raugāties uz ES finansējuma novirzīšanu pamatā lielajām klīnikām? 0
Ivars Eglītis, Kuldīgas slimnīcas vadītājs: “Ir skumji noraudzīties, ka visām slimnīcām kvalitāte tiek prasīta viena, valsts iepirktie pakalpojumu tarifi arī ir vienādi, bet augstāka līmeņa slimnīcām infrastruktūras un iekārtu atjaunošana tiek segta no ES fondu līdzekļiem, savukārt mazākām slimnīcām finansējums jānovirza no saviem līdzekļiem.”
Ingūna Liepa, Cēsu slimnīcas vadītāja: “Jāpanāk, ka standarta ikdienas medicīniskie pakalpojumi visā Latvijā ir pieejami un pacienti tos var saņemt visur vienādā kvalitātē. Standarta pakalpojumus vienāda līmeņa slimnīcās nodrošina noteikta profila speciālisti, un tiem ir jābūt pieejamām atbilstošām tehnoloģiskajām iekārtām.”
Dzintra Rabkeviča, Tukuma slimnīcas vadītāja: “Diemžēl nav skaidri saprotami finansējuma sadalījuma kritēriji – kā iespējams definēt, kādi pakalpojumi jāattīsta lielajās slimnīcās, ja nav pat zināms, kādas pakāpes mazās slimnīcas atradīsies to tuvumā un kādi pakalpojumi būs pieejami tajās.”
Maruta Kauliņa, Alūksnes slimnīcas vadītāja: “Situācija jārisina pašos pamatos, attīstot ģimenes ārstu institūcijas un paplašinot diagnostikas pieejamību iespējami tuvu iedzīvotāju dzīves vietai. Jo medicīnas pakalpojums būs pieejamāks, jo lielāka iespēja, ka tiks uzsākta savlaicīgāka ārstēšana, kas ilgtermiņā arī prasa mazākus finanšu resursus.”
Aleksandrs Jevtušoks, Krāslavas slimnīcas vadītājs: “Nav pieļaujams, ka lauku iedzīvotājiem jātērē desmitiem eiro, lai dotos uz lielajām pilsētām saņemt elementārus veselības pakalpojumus. Arī mazajām slimnīcām ir nepieciešams ES finansējums pakalpojumu uzlabošanai – neprasām augstākā līmeņa iekārtas, slimnīcai ir nepieciešamas elementāras iekārtas, piemēram, endoskops un rentgens.”
