Zem sava jumta Latvijā 0
“Būvēju arī māju. Jumts jau uzlikts, notiek iekšējās apdares darbi. Cik varu, tik daru! Man palīdz draugi, es uz Rīgu braucu arī pēc materiāliem,” stāstu par savu lielo sapni sāk Kaspars. Tā ir divstāvu mūra māja ar četrām istabām. Baušķenieks cer, ka gada nogalē to jau varēs apdzīvot. Pats ēkā esot ierīkojis elektroinstalāciju, jo Sociālās integrācijas centrā Jūrmalā apguvis elektriķa amatu. Tolaik ar redzi viss vēl bijis kārtībā. Agrāk viņš mācījies arī spēlēt ģitāru, tomēr tā nav iepatikusies. Vairāk interesējot dārzkopība.
Līdz astoņpadsmit gadu vecumam Kaspars katru gadu devies uz Vaivaru rehabilitācijas centru, lai saņemtu veselībai tik noderīgās procedūras – peldēšanu baseinā, masāžas, augstspiediena ūdensprocedūras un daudz ko citu. “Atrasties cilvēkos ir ļoti labi! Tur arī draugus esmu atradis, tādus pašus invalīdus kā es. Tomēr dzīvē esmu optimists – viennozīmīgi! Pesimisms nav domāts man. Lietoju zāles, tās iedarbojos, tātad viss notiek! Ir ģimene, kur gūt atbalstu,” priecājas Kaspars.
Puisis stāsta, ka dažkārt jūtas labāk, dažkārt – sliktāk, tomēr iepriekšējos gadus veselības stāvoklis bijis diezgan stabils. “Nav tik traki. Ziemassvētku laikā biju ciemos pie māsas Vācijā. Tā ir valsts, kurā es negribētu uzturēties. Atbraucu mājās un teicu, ka mīlu Latviju, gribu dzīvot tikai šeit. Bet paciemoties varbūt aizbraukšu arī pie brāļa Norvēģijā,” domā baušķenieks.
Kaspars atklāj, ka viņam ļoti patīk svētki – Jāņi un Jaunais gads. Jāņos ir ugunskurs, arī no gardā šašlika viņš neatsakoties. “Ziemassvētki mani nesaista, jo tie savā ziņā iemieso patēriņa kultu. Visiem vajag dāvanas – izstiepies vai saraujies, kaut vai uz kredīta!” ironizē enerģiskais puisis.
“Ko dzīve piespēlēs, to arī ņemšu sev. Citiem es novēlu mazāk čīkstēt, bet vairāk darīt! Būt optimistiem! Man nav bijusi vajadzība čīkstēt, un es to nedarīšu. Ko tas dod? Latviju es nemainītu ne pret vienu citu valsti. Brālis arī nedomā palikt Norvēģijā – pastrādā tur vienu vai pusotru mēnesi un atgriežas mājās. Māsai un brālim ir savas ģimenes, un arī es gribu ģimeni. Visiem draugiem ir, un es sāku justies kā piektais ritenis. Draudzenes man ir bijušas, tomēr ilgākas attiecības – ne. Bet ģimene jau nerodas vienā dienā, es visu mūžu esmu teicis, ka vispirms vajag māju uzcelt!” savu vēlmi jaunajā gadā izsaka Kaspars Gulbis.
