Abpusgriezīgs zobens: no mediķu pārstrādāšanās cieš gan pacienti, gan paši mediķi 0
Kaitējums pacientiem ir pierādīts. Pašiem ārstiem – arī
Autore: Agija Kalve, speciāli Veselam.lv
Turpinām vakar aizsākto tēmu par mediķu pārstrādāšanos.
Visi jau saprot, ka saguris ārsts vai māsiņa var būt aizkaitināts vai gluži vienkārši noguris, taču sekas pārāk lielai slodzei ir daudz nopietnākas un tās ir zinātniski pierādītas.
Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes docente un zvērināta advokāte Solvita Olsena akcentē, ka darba laikam jābūt ierobežotam ne tikai darbinieku interesēs, bet arī pacientu drošības dēļ, bet Latvijā šī problēma netiek pietiekami apzināta. “Ir zinātniski pētījumi, kas notiek ar medicīnas personāla uzmanības līmeni un spēju pieņemt lēmumus, ja strādā ilgāk par noteiktu stundu skaitu, ja strādā, piemēram, pa nakti, un no rīta ir jāpieņem lēmumi. Šo zinātnisko pētījumu dati ir ārkārtīgi satraucoši, jo cilvēkam nogurums reāli traucē iespēju veikt labi savu darbu, un šajā gadījumā gan ārstu, gan medicīnas māsu nogurums būtiski apdraud pacientu.”
Viens no šādiem pētījumiem ir 2010. gadā publicēts amerikāņu pētījums “Annals of Surgery”, kurā atrasta korelācija starp ķirurgu kļūdīšanās biežumu un izdegšanas smagumu. 70% no aptaujātajiem ārstiem atzina, ka pēdējo trīs mēnešu laikā pieļāvuši kādu smagu kļūdu, kuru saista ar individuāliem faktoriem, ko pētnieki, savukārt, attiecina uz depresiju un izdegšanu. Arī Taivānas zinātnieki ir izdarījuši līdzīgus secinājumus 2013. gadā un britu zinātnieki – 2016. gadā, saistot izdegšanu un nogurumu ar kļūdīšanos praksē.
Noguruma izraisītās sekas S. Olsena salīdzina ar transportlīdzekļu vadītāju regulāciju. “Tad no Latvijas viedokļa arī mums ir pilnīgs absurds, ja mums ir visi kontroles mehānismi kravu un pasažieru pārvadātājiem, lai nebūtu noguris, braucot pa ceļu, tad medicīnas māsu mēs nekontrolējam faktiski nemaz, ārstu mēs nekontrolējam nemaz.”
