Foto: Edijs Pālens, LETA

Ministre Muižniece sveic 219000 skolēnu un aicina saskatīt ko vērtīgu un pozitīvu 55

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K), sveicot visus Zinību dienā, novēl ikvienā dzīves situācijā spēt saskatīt ko vērtīgu un pozitīvu, kā arī būt par labiem līdzcilvēkiem saviem apkārtējiem.

Reklāma
Reklāma
“To bezjēdzīgo brīvdienu 1. maijā sen bija laiks izbeigt.” Sociālo tīklu lietotāju viedokļi par 1.maiju kā oficiālu brīvdienu
Norvēģijā ir pilsēta, kuras iedzīvotājiem jau vairāk nekā 70 gadus ir aizliegts nomirt. Nežēlīgs liktenis sagaida tos, kuri saslimuši 30
VIDEO. “Divas mašīnas pašvaldības policijas atbrauca” – Ogrē slēgts bērnu izveidotais dzērienu veikals 136
Lasīt citas ziņas

Ministre kā pozitīvu izceļ iespēju atgriezties mācībās klātienē. “Ar atbildīgo rīcību pret savu un līdzcilvēku veselību, ar neatlaidību, pārliecinot, ka skolām ir [jāstrādā] un tās var strādāt arī laikā, kad pasaulē plosās vīruss, visi kopā esam pierādījuši, ka skolām būs būt atvērtām,” norāda politiķe.

Sākot jauno mācību gadu šajā trauksmainajā laikā, Muižniece novēl visiem vispirms spēju ikvienā dzīves situācijā saskatīt ko vērtīgu un pozitīvu, kā arī būt labiem līdzcilvēkiem pret apkārtējiem, atbalstīt vienam otru un ik dienu domāt par to, ko mēs katrs varam darīt savas valsts labā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Muižniece aicina cienīt savu valsti, valsts valodu, līdzcilvēkus un būt drosmīgiem savos darbos. Viņasprāt, ir svarīgi, lai zināšanas, ko apgūst skolēni un skolotāji, kalpo par labākas ikdienas veidotāju.

Ministre skaidro, ka arī ministrijā ir daudz darāmā, lai mācīšanās bērniem un mācīšana skolotājiem kļūtu arvien kvalitatīvāka un iekļaujošāka. Soli pa solim ministrija veido kvalitatīvu izglītības sistēmu, kurā skolotāji ir motivēti mācīt, bet skolēni – mācīties.

Noslēgumā ministre atgādina, ka aizvien turpinās Eiropas Jaunatnes gads, tāpēc viņa aicina ikvienu būt aktīvam, līdzdarbojoties ne tikai skolas dzīvē, bet arī pilsētas, reģiona un visas valsts līmenī.

Muižniece novēl izbaudīt šo svētku dienu un gūt daudz panākumu jaunajā mācību gadā.

Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) nav ne skapja, ne seifa, lai izglītības ministrs varētu solīt pedagogiem piešķirt valsts budžeta līdzekļus, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta panorāma” norādīja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K).

Muižniece skaidroja, ka uz 29.augustu Latvijā trūka 3,82% pedagogu, taču tas ne vienmēr nozīmē veselas pedagoga slodzes iztrūkumu, dažkārt tās ir tikai atsevišķas mācību stundas. Pilnīgāka informācija par skolotāju un skolēnu skaitu jaunajā mācību gadā būs zināma pēc 5.septembra.

Ministre atzina, ka būtiskas atšķirības skolotāju iztrūkumā šogad, salīdzinot ar citiem gadiem, nevar novērot. “IZM ir zināma situācija, ka atsevišķās skolās varētu nenotikt kādi mācību priekšmeti,” sacīja politiķe, uzsverot, ka jārod visi iespējamie risinājumi problēmas risināšanai. Izglītības standarts šādas situācijas ļauj risināt, mainot uzsvarus mācību priekšmetu norisē. Tāpat pašvaldībām ir virkne instrumentu, lai mudinātu speciālistus strādāt skolās.

Reklāma
Reklāma

Muižniece uzsvēra, ka iepriekš ministrija daudz cīnījusies, lai mācības varētu notikt klātienē, un patlaban nav plānots atgriezties pie attālinātajām mācībām. Epidemioloģiskās drošības nosacījumi izglītības iestādēs būs atkarīgi no kopējās situācijas un noteikumiem valstī.

Kontekstā ar sarunām ar pedagogu arodbiedrību par potenciālo nozares streiku Muižniece norādīja, ka pedagogu prasībās ir virkne punktu, kas pamatā attiecas uz algu un slodzes balansēšanu, kas kopumā trīs gados izmaksātu vairāk nekā pusi miljarda eiro.

Runājot par to, kā izvairīties no streika, Muižniece pauda, ka jāsaprot, ka gadiem nerisinātas problēmas ar vienu valdības lēmumu un finanšu piešķīrumu atrisināt nav iespējams, tāpēc jāvienojas ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) par izpildāmām lietām.

“IZM nav ne skapja, ne seifa, lai izglītības ministrs varētu kaut ko solīt piešķirt,” teica ministre, piebilstot, ka IZM var runāt par pirmsskolas pedagogu slodžu sabalansēšanu, jo finansiālā ietekme ir salīdzinoši neliela – 1,8 miljoni eiro nākamajam gadam. Spējot definēt, kas ir tas, par ko puses var vienoties, lai izvairītos no streika, jābūt arī tālākām sarunām ar Finanšu ministriju (FM). Patlaban ministres rokās neesot konkrētas vienošanās ar LIZDA, ar ko sekojoši doties uz FM.

Kā ziņots, šodien, Zinību dienā, jaunam mācību cēlienam durvis ver 568 izglītības iestādes un skolas solos sēžas vairāk nekā 219 000 skolēnu, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotā informācija.

Dati par izglītojamo skaitu gan var tikt precizēti pēc 5.septembra, kad skolas būs ievadījušas jaunāko informāciju Valsts izglītības informācijas sistēmā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.