Modernas laboratorijas iespējas. 11 veidu analīzes 0
Mūsdienīgā laboratorijā piedāvāto analīžu klāsts ir ļoti plašs – sākot ar asins un urīna analīzēm elementāru veselības stāvokli raksturojošu parametru noteikšanai un beidzot ar gēnu pārbaudēm bērnam, kurš vēl tikai attīstās mātes vēderā. Atšifrējam dažus no analīžu nosaukumiem, lai palīdzētu saprast, kā tās var būt noderīgas.
Asinsanalīzes izmanto, lai noteiktu, piemēram, tā saukto pilno asinsainu. Tā domāta galvenokārt asiņu formelementu analīzei. Formelementi ir sarkanie asinsķermenīši jeb eritrocīti (to ir visvairāk, skaits mērāms miljonos), trombocīti – asinsplātnītes, kas atbildīgas par recēšanu, un dažādu formu leikocīti. Izpētot asiņu parauga formelementus un to attiecības, iespējams gūt apliecinājumu, ka ar veselību viss kārtībā, vai apstiprināt aizdomas par kādu slimību un tad veikt papildu pārbaudes.
Asinsanalīzes veic arī, lai noteiktu, piemēram, B12 vai D vitamīna līmeni organismā vai lai konstatētu asinīs mītošos parazītus – kā malārijas izraisītājus.
Aknu analīzes palīdz savlaikus atklāt aknu taukaino hepatozi, cirozi un hepatītu – slimības, kuras ilgi nekādi neliek par sevi manīt.
Alergēnu testi ļauj noskaidrot, pret ko cilvēkam ir paaugstināta jutība: pret noteiktiem augiem (piemēram, bērziem, vībotnēm, graudzālēm), ēdieniem (piemēram, citusaugļiem, sieriem, riekstiem), mājas mīluļiem (kāmīšiem, suņiem, kaķiem, papagailīšiem) u.c.
Antioksidantu analīzes ļauj novērtēt to līmeņa atbilstību, kā arī palīdzēt pieņemt lēmumu par antioksidantu papildu lietošanu, devu un ilgumu, lai izvairītos no slimībām.
Audzēju marķieru noteikšana palīdz konstatēt noteiktu molekulu parādīšanos vai daudzuma izmaiņas organismā, kas saistāmas ar ļaundabīga audzēja rašanos vai palielināšanos organismā.
Elektrolītu analīzes sniedz priekšstatu par vielmaiņas darbību un tās traucējumiem, kā arī palīdz diagnosticēt centrālās nervu sistēmas slimības, piemēram, meningītu.
Ģenētiskās analīzes ļauj diagnosticēt gan iedzimtas patoloģijas, gan pārmantotu slimību (piemēram, krūts vai olnīcu vēža, vēnu trombozes, noteiktu sirdsslimību vai laktozes nepanesības) risku.
Imūnhematoloģiskās analīzes palīdz noskaidrot asinsgrupu, donora un recipienta audu saderību, kā arī virkni citu parametru.
Kardioloģisko marķieru noteikšana palīdz savlaicīgi diagnosticēt dažādas sirdsslimības: miokarda infarktu, koronārās artērijas slimību, hipertensiju, sirds vārstuļu slimību u.c.
Krēpu analīzes palīdz atklāt tuberkulozes izraisītājus, kā arī ļauj konstatēt tā dēvētos astmas elementus – vielas, kas rodas alerģisku reakciju un bronhu spazmu rezultātā.
Slāpekļa vielmaiņas analīzes palīdz gūt priekšstatu par nieru darbību vai tās traucējumiem.
