Skolēnu Dziesmu un deju svētku norise dažādos laikos

“Mūsu darbs šeit ir arī misija!” Dziesmu un deju svētku radošo komandu paziņojums par plānu nolikt pilnvaras 44

XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norišu radošās komandas vēstulē valsts augstākajām amatpersonām norādījušas, ka Dziesmu un deju svētku pārcelšanas gadījumā, tās plāno nolikt savas pilnvaras un neturpināt darbu.

“Paldies, Latvija! Tev mani nevajadzēja. Kopš šodienas es Latvijā būšu ciemiņš” – Gobzems atvadās
VIDEO. Neapmierināta kaimiņiene “nopļauj” jaunā pāra kāzas
Zināms, cik ilgs būs Latvijā gaidāmais karstuma vilnis, kas sāksies Jāņos
Lasīt citas ziņas

Vēstules autori norādīja, ka 2020.gada pavasarī, kad epidemioloģiskā situācija valstī bija nesalīdzināmi labāka, bet iztrūka pieredzes un zināšanu par Covid-19 pandēmijas attīstību, tika pieņemts lēmums pārcelt svētku norisi uz 2021.gadu.

“Šis lēmums ir nostiprināts arī Dziesmu un deju svētku likuma pārejas noteikumos, kuros teikts, ka svētkiem jānorit līdz 2021.gada izskaņai. Atskatoties gadu senā vēsturē, nu jau varam teikt, ka lēmums pārcelt bija pārsteidzīgs, bet tā brīža situācijā – atbilstošs. Šodien esam citos apstākļos, ar citu pieredzi un zināšanām. Tāpēc pārcelšanu par vēl vienu gadu neuzskatām par lietderīgu,” norādīja norišu radošās komandas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vēstules autori atzīmēja, ka patlaban neviens nevar prognozēt epidemioloģiskās situācijas attīstību nākamgad, neraugoties uz vakcinācijas iespējām valstī un pasaulē, jo aizvien vairāk ir informācijas par jauniem un bīstamiem jaunā koronavīrusa paveidiem Eiropā.

“Līdz ar to ticība svētku pārcelšanai ir maza, mēs pat teiktu – niecīga. Pārcelšana nav iespējama arī profesionālu iemeslu dēļ – šo svētku repertuārs jau tiek gatavots četrus mācību gadus. Strādāt ar to pašu repertuāru piekto gadu pēc kārtas nevēlēsies ne pedagogi, ne paši skolēni, ne arī mēs. Pēc analoģijas tas būtu – risināt vienu un to pašu matemātikas uzdevumu četrus vai astoņus gadus. Mēs, svētku norišu mākslinieciskās komandas, neredzam iespēju šo procesu pagarināt par vēl vienu vai citās versijās – vēl par četriem gadiem,” uzsvērts vēstulē.

Tāpat radošās komandas norāda, ka Dziesmu un deju svētkos jārēķinās, piemēram, ar dalībnieku vecuma posmu, ar to saistīto psiholoģisko un fizioloģisko izmaiņu specifiku, mainīgajām vecuma grupām un balss reģistriem, motivāciju darboties. Vēstules autori akcentēja, ka nākamajā mācību gadā jāsāk gatavoties jaunam, XIII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku ciklam 2025.gadā.

Pievēršoties jautājumam par e-svētku konceptu un esošo situāciju, vēstules autori norādīja, ka e-svētku koncepts Latvijas skolu jaunatnei ir pilnīgi atšķirīgs no ierastā – tā pamatā ir atbildīga rīcība, domājot par klātienes mācību procesa atsākšanu no 1.septembra un cieņpilnu un epidemioloģiski drošu darba cēliena noslēgumu, kas ir būtiska ikviena izglītības procesa sastāvdaļa. Radošās komandas pauda aicinājumu nebaidīties no e-svētkiem, jo, pēc to domām, visa sabiedrība un it īpaši bērni un jaunieši pandēmijas laikā strauji iemācījušies strādāt digitāli.

Vēstulē vērsta uzmanība uz to, ka svētkus veido 15 māksliniecisku norišu cikls – tajā ir koru, vokālo ansambļu, tautas un mūsdienu deju nozares, instrumentālās mūzikas – kokļu ansambļu, simfonisko un pūtēju orķestru – nozares, vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas nozares, tautas mūzika un folklora.

Radošās komandas pavēstīja, ka daudzas no nozarēm faktiski ir noslēgušas gatavošanos – šonedēļ tiek pabeigta tautas deju projekta “Svinēt sauli” ar 12 000 dejotāju dalību filmēšana, pilnībā ir gatava vizuālās mākslas izstāde, diasporas kolektīvi jau aizsākuši svētku noslēguma pasākumus un to fiksāciju, arī speciālās izglītības iestāžu audzēkņi maijā noslēdz šo procesu. Līdz ar to, kā norāda vēstules autori, vairāk nekā puse no iecerētā jau faktiski ir paveikta.

Tāpat radošās komandas uzsvēra, ka visos šajos procesos ir ieguldīts liels skolēnu un pedagogu darbs un radošā enerģija. Tās aicināja atzīt, ka “viss jau eksistē – darbs ir izdarīts un to vairs nevar pārcelt”.

“Diskusiju karstumā ir aizmirsts galvenais klupšanas akmens, par ko sabiedrība aktīvi diskutēja iepriekšējos gados. Dalība svētkos vienmēr ir bijusi kā rezultāts skatēm un konkursiem, un uz svētkiem tika labākie. Bija daudz asaru, piedzīvojumu un sarūgtinājuma. Bet šī nu ir tā reize, kad mūsu fokuss ir uz katru dalībnieku, uz līdzdalības principu un iespējām ikvienam, kas šo četru gadu laikā ir piedalījies sagatavošanās procesā,” pauda radošās komandas.

Vēršoties pie valsts augstākajām amatpersonām, vēstules autori pavēstīja, ka publiskajā telpā izskan viedoklis, ka radošo komandu piedāvātais risinājums esošajā situācijā ir izstrādāts vienīgi finansiālu un merkantilu iemeslu dēļ. Tās pauda neizpratni par šādiem apbalvojumiem, uzsverot, ka tās ir gatavas ar atbildības sajūtu un pietāti pret bērnu un jauniešu auditoriju pabeigt svētku procesu to finanšu resursu apjomā, kas tiks paredzēts jaunajā un epidemioloģiski drošajā modelī.

“Mūsu darbs šeit ir arī misija. Un tie nav tikai skaisti vārdi – ik dienu to pierādām ar savu darbu, ko šobrīd publiski apšauba valsts augstākās amatpersonas,” vēstulē norādījušas radošās komandas.

Vēstules autori uzsvēra, ka sabiedrība nekad vairs nebūs tāda, kāda tā bija pirms pandēmijas. Pēc to paustā, Dziesmusvētki nav tikai radošais un repertuāra iestudēšanas process, Dziesmusvētki vispirms ir notikums sociumā, un tajā ir būtisks sadarbības aspekts.

“Mums ir pandēmijas noteiktā e-dzīve un, iespējams, būs pandēmijas noteiktie e-svētki. Jā, notikums reizi piecos gados Mežaparka estrādē ir ļoti spilgts, taču tā nav Dziesmusvētku galvenā un vienīgā būtība. Dziesmusvētku būtība ir katrs dalībnieks un viņa pienesums, radošums un pašizpausme. Un tā ir galvenā Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku būtība – sniegt šo iespēja katram bērnam,” akcentēja vēstules autori.

SAISTĪTIE RAKSTI

Vēstulē pausts aicinājums nevilcināties ar lēmuma pieņemšanu par svētku norisi, darīt to atbildīgi, rūpīgi izsverot argumentus, pēc iespējas distancējoties no priekšvēlēšanu politiskās retorikas. Radošās komandas norādīja, ka Dziesmusvētki ir unikāls sadarbības projekts visos sabiedrības līmeņos, kurā svarīgs ir ikviens.

“Mēs zinām un ticam, ka arī pandēmijas apstākļos atradīsim atbildes uz jautājumu – kā mēs visi kopā epidemioloģiski droši varam pabeigt vienu svētku ciklu, nevis meklēsim aizvien jaunus ieganstus, kas sākas ar “ne”,” uzsvērts vēstulē.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Paldies, Latvija! Tev mani nevajadzēja. Kopš šodienas es Latvijā būšu ciemiņš” – Gobzems atvadās
VIDEO. Neapmierināta kaimiņiene “nopļauj” jaunā pāra kāzas
Zināms, cik ilgs būs Latvijā gaidāmais karstuma vilnis, kas sāksies Jāņos
FOTO. Pašmāju slavenības rotājas un svin Līgo svētkus
Rīgas dome atklāj, kas turpmāk notiks ar Vanšu tiltu
Lasīt citas ziņas
Rīgas dome atklāj, kas turpmāk notiks ar Vanšu tiltu
IZM rosina vēl vairāk samazināt speciālās izglītības iestāžu skaitu
“Paldies, Latvija! Tev mani nevajadzēja. Kopš šodienas es Latvijā būšu ciemiņš” – Gobzems atvadās
FOTO. Pašmāju slavenības rotājas un svin Līgo svētkus
Cepts jāņusiers ar sēnēm – sātīga un garda uzkoda
23:14
Vai var izmazgāt pieneņu traipus?
22:34
Alkohols smadzenes sasniedz 30 sekunžu laikā. Kā tas ietekmē katru mūsu orgānu?
21:15
Vai latviešu brīvprātīgie karavīri Ukrainā svinēja Jāņus? “Par mājām atgādina pie sienas pieliktais Latvijas karogs”
Cik ilgi šādu kara tempu un intensitāti var izturēt Ukrainas armija? Atbild Rajevs
Atis Klimovičs: Savienība starp Lielbritāniju, Poliju, Ukrainu un trim Baltijas valstīm – nav peļama ideja!
Jūlijā un augustā ar gāzes pieejamību būšot lielas problēmas. Vai tā ir patiesība? Atbild ekonomikas ministre
Kā Jāņu nakts pagāja ugunsdzēsējiem un glābējiem?
ES piekrīt piešķirt Ukrainai un Moldovai kandidātvalsts statusu
Pieci eiro dienā vai mēnesī? Kā jauniešus radināt pie finanšu pratības?
Sestdien laiks kļūs karstāks
Vai no alus tiešām var izaugt “alus vēders”?
VIDEO. Ko par latviešiem ārzemēs stāsta mirušo piemiņas kultūra?
Latvijas uzņēmumi neprasa striktu darbinieku atgriešanos birojos, tā vietā izvēloties jauktu modeli
Pirmajā svētku brīvdienā policija apturējusi 31 autovadītāju alkohola reibumā
4 gardu ēdienu receptes pāri palikušajam Jāņu sieram
Inga Akmentiņa-Smildziņa: Skolotājiem un vecākiem jāmācās veidot cieņpilnas attiecības
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs